Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals 1 Maccabees 2 Bible Online

1 Maccabees 2 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

1 Maccabees 2

¹Tajās dienās cēlās Matatijs, Jāņa, Simeona dēla, dēls, priesteris no Joariba pēcnācējiem, un pārcēlās no Jeruzālemes uz Modeīnu.

²Viņam bija pieci dēli — Jānis, saukts Gadī,

³Simons, saukts Tasī,

⁴Jūda, saukts Makabejs,

⁵Elāzārs, saukts Avarāns, Jonāts, saukts Apfuss.

⁶Kad Matatijs redzēja zaimošanu, kas notika Jūdā un Jeruzālemē,

⁷viņš sacīja: “Vai man! Kādēļ es esmu piedzimis, lai redzētu, kā satriec manu tautu un sagrauj svēto pilsētu, un lai sēdētu šeit, kamēr tā tiek nodota ienaidnieku rokās un svētnīca svešinieku rokās?

⁸Tās templis kļuvis līdzīgs vīram, kam laupīts gods[5],

⁹tās godības trauki ir aizvesti trimdā, tās zīdaiņi ir nokauti uz ielām un tās jaunekļi — ar ienaidnieka zobenu.

¹⁰Kura tauta nav sev ieguvusi tās valstību un valdījusi pār tās laupījumu?

¹¹Viss tās greznums ir paņemts prom, un no brīvās tā tapusi par verdzeni.

¹²Un redzi — mūsu svētnīca, mūsu skaistums un gods, ir izpostīta, un citas tautas to ir apgānījušas.

¹³Kādēļ gan mums vēl dzīvot?”

¹⁴Un Matatijs un viņa dēli saplēsa savas drēbes un apvilka maisus, un gauži vaimanāja.

¹⁵Tad ķēniņa ļaudis, kas tautai uzspieda atkrišanu, nāca uz Modeīnas pilsētu, lai pienestu upurus.

¹⁶Daudzi no Israēla tiem pievienojās, sanāca kopā arī Matatijs un viņa dēli.

¹⁷Un ķēniņa ļaudis vērsās pie Matatija, sacīdami: “Tu esi vadonis, cienījams un liels šajā pilsētā, ko atbalsta dēli un brāļi,

¹⁸nāc tagad un izpildi ķēniņa pavēli, kā to ir darījuši visi cittautieši un Jūdas vīri, un tie, kas atlikušies Jeruzālemē, un tad būsiet tu un tavi dēli par ķēniņa draugiem, jūs tiksiet pagodināti ar sudrabu un zeltu un dažādām citām dāvanām.”

¹⁹Matatijs tiem skaļā balsī atbildēja: “Ja visas tautas, kas šajā valstī pakļaujas ķēniņa namam, klausīdamas ķēniņam, atkāpušās no savu tēvu ticības un izvēlējušās paklausīt viņa baušļiem,

²⁰tad nu tomēr mēs — es un mani dēli un mani brāļi — staigāsim savu tēvu derībā!

²¹Pasarg' Dievs no tā, ka mēs pamestu viņa bauslību un taisnās tiesas!

²²Mēs nepaklausīsim šim ķēniņa vārdam un nenovirzīsimies no savas ticības ne pa labi, ne pa kreisi.”

²³Un, kad viņš beidza runāt šos vārdus, nāca kāds jūdu vīrs, lai pēc ķēniņa pavēles visu acu priekšā upurētu uz Modeīnas pilsētas ziedokļa.

²⁴To redzēdams, Matatijs iekvēlojās dedzībā, viņa sirds karsa taisnās dusmās, un viņš pieskrēja klāt pie šī vīra un nokāva to pie ziedokļa.

²⁵Un ķēniņa vīru, kas viņu mudināja pienest kaujamo upuri, viņš tajā pašā brīdī nogalināja un nopostīja ziedokli.

²⁶Tā viņš iekvēlojās dedzībā tāpat kā Pinhāss pret Zambriju, Saloma dēlu.

²⁷Tad Matatijs sauca skaļā balsī pa visu pilsētu: “Ikviens, kas deg bauslības dēļ un pastāv derībā, lai seko man!”

²⁸Un viņš bēga kalnos, pats un viņa dēli, un atstāja visu, kas tam bija, pilsētā.

²⁹Tad daudzi, kas meklēja taisnību un tiesu, devās uz tuksnesi, lai tur apmestos —

³⁰gan viņi paši, gan viņu dēli, gan viņu sievas, gan viņu lopi, jo pār tiem nāca lielas bēdas.

³¹Bet ķēniņa vīriem un karaspēkam, kas bija Dāvida pilsētā Jeruzālemē, tika paziņots, ka tie vīri, kas bija nicinājuši ķēniņa pavēli, ir devušies uz slepenām vietām tuksnesī.

³²Tad daudzi dzinās viņiem pakaļ, panāca tos un nostājās viņiem pretī, lai sabatā sāktu ar viņiem kauju.

³³Tad ķēniņa vīri sacīja viņiem: “Kamēr vēl var, nāciet ārā un dariet pēc ķēniņa pavēles, un jūs dzīvosiet!”

³⁴Bet viņi atbildēja: “Mēs nenāksim ārā un nepildīsim ķēniņa pavēli, tā sagānīdami sabatu.”

³⁵Tad ķēniņa vīri steigšus sāka kauju,

³⁶bet viņi tiem neatbildēja pat ne ar akmens sviedienu un arī savus slēpņus viņi neaizdarīja.

³⁷Viņi sacīja: “Tad lai nu mirstam nevainīgi, debesis un zeme liecina par mums, ka jūs mūs netaisni pazudināt.”

³⁸Un tie cēlās pret viņiem karot sabata dienās, un mira viņi, viņu sievas, viņu bērni un viņu lopi; tā dzīvību zaudēja gandrīz tūkstoš cilvēku.

³⁹Kad Matatijs un viņa draugi to atskārta, tie gauži vaimanāja par tiem.

⁴⁰Tad vīri sacīja viens otram: “Ja mēs visi darīsim tā, kā mūsu brāļi ir darījuši, un necīnīsimies pret citām tautām par savu dzīvību un savām taisnajām tiesām, tad drīz vien tās izdeldēs mūs no zemes virsas.”

⁴¹Un tie nosprieda tajā dienā: “Pret ikvienu, kurš celsies pret mums karot sabatā, mēs cīnīsimies, lai mums nebūtu visiem jāmirst, kā mira mūsu brāļi savos slēpņos.”

⁴²Tad tiem pievienojās hasīdi, israēlieši, kas bija vareni spēkā, ikviens no tiem bija uzticīgi nodevies bauslībai.

⁴³Un visi, kas bija izbēguši no briesmām, pievienojās viņiem un viņus atbalstīja.

⁴⁴Tā tie izveidoja karaspēku un kāva grēciniekus savās dusmās un ļaundarus savā dedzībā; kas no tiem palika dzīvi, tie aizbēga pie cittautiešiem, lai glābtos.

⁴⁵Bet Matatijs un viņa draugi devās visapkārt un nopostīja pagānu ziedokļus.

⁴⁶Un viņi ar varu spieda apgraizīt visus neapgraizītos puisēnus, ko vien atrada Israēla robežās,

⁴⁷tie sāka vajāšanu pret tiem, kas bija lepnībā paaugstinājušies, un viņu roku darbs labi sekmējās.

⁴⁸Tā viņi izglāba bauslību no pagānu un ķēniņu rokām un nedeva bezdievjiem augstu celt galvu.

⁴⁹Kad Matatijam pienāca laiks mirt, viņš sacīja saviem dēliem: “Tagad visapkārt pieaugusi lepnība un bāršanās un ir iestājies posta un dusmu kvēles laiks.

⁵⁰Tādēļ tagad, mani bērni, esiet dedzīgi bauslības dēļ un nododiet savu dzīvību par mūsu tēvu derību,

⁵¹un pieminiet darbus, ko darīja tēvi iepriekšējās paaudzēs, un jūs iegūsiet varenu godību un mūžīgu vārdu.

⁵²Ābrahāms, vai tad ne pārbaudījumā viņš ir atrasts uzticams, un tas viņam ir pieskaitīts par taisnību?

⁵³Jāzeps spaidu laikā turēja Dieva pavēli un kļuva par Ēģiptes kungu.

⁵⁴Pinhāss, mūsu tēvs, iedegās dedzībā un saņēma mūžīgas priesterības derību.

⁵⁵Jozua piepildīja vārdu un kļuva par soģi Israēlā.

⁵⁶Kālebs liecināja sapulcē un saņēma mantojuma daļu.

⁵⁷Dāvids parādīja žēlastību un mantoja mūžīgas valstības troni.

⁵⁸Elija iedegās dedzībā bauslības dēļ un ir uzņemts debesīs.

⁵⁹Hananja, Azarja un Misaēls palika ticībā un tika izglābti liesmās.

⁶⁰Daniēls palika savā nenoziedzībā un tika izrauts no lauvu rīkles.

⁶¹Un to atzīstiet katrā paaudžu paaudzē, ka neviens, kas cer uz viņu, nepaliks nespēcīgs.

⁶²Nebīstieties ne no viena grēcinieka vārdiem, jo viņa godība taps par mēsliem un tārpiem,

⁶³šodien viņš tiek paaugstināts, bet rīt tu viņu vairs neatradīsi, jo viņš atgriezīsies atpakaļ pie pīšļiem un viņa nodoms ies bojā.

⁶⁴Mani bērni, esiet kā vīri un stiprinieties bauslībā, jo tajā jūs tiksit pagodināti.

⁶⁵Un, redzi, Simons, jūsu brālis, es zinu, ka viņš ir vīrs, kas bagāts padomā, viņam klausiet turpmākās dienas, viņš būs jums par tēvu.

⁶⁶Un Jūda Makabejs, varens spēkā kopš jaunām dienām, viņš būs jums par karaspēka vadītāju un karos tautas karu.

⁶⁷Sapulciniet ap sevi visus bauslības pildītājus un atriebieties par savu tautu,

⁶⁸atmaksājiet tautām, ko tās pelnījušas, un turiet bauslības pavēles.”

⁶⁹Tad viņš tos svētīja un tika piepulcināts saviem tēviem.

⁷⁰Matatijs nomira simt četrdesmit sestajā mūža gadā un tika apglabāts savu tēvu kapos Modeīnā, un viss Israēls viņu apraudāja gaužām vaimanām.