Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals 2 Maccabees 1 Bible Online

2 Maccabees 1 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

2 Maccabees 1

¹Jūdi, kas ir Jeruzālemē un Jūdejas zemē, sveic savus brāļus jūdus Ēģiptē un vēl svētīgu mieru.

²Lai Dievs jūs svētī un piemin savu derību ar Ābrahāmu, Īzaku un Jēkabu, kas viņam kalpojuši uzticīgi.

³Lai Dievs jums visiem sirdī iedveš godbijību pret sevi, tā ka jūs ar stipru sirdi un labprātīgu garu darāt visu, ko viņš pavēl.

⁴Lai viņš atver jūsu sirdis savai bauslībai un pavēlēm un dod jums mieru.

⁵Lai viņš uzklausa jūsu vajadzības, lai izlīgst ar jums un nepamet jūs briesmu brīdī.

⁶Tā mēs allaž lūdzam par jums.

⁷Dēmētrija valdīšanas laikā 169. gadā mēs, jūdi, rakstījām jums par lielo postu, kas mūs bija piemeklējis tajā laikā, kad Jāsons kopā ar saviem ļaudīm kā atkritēji pameta svēto zemi un valsti.

⁸Viņi aizdedzināja pilsētas vārtus un izlēja nevainīgas asinis. Mēs lūdzām Kungu un tikām uzklausīti. Mēs nesām viņam lejamo upuri un kviešu miltus, aizdedzām gaismekļus un ziedojām upurmaizes.

⁹Mudinām jūs svinēt telts iedibināšanas dienu kislēva mēnesī 188. gadā.

¹⁰Jūdi Jeruzālemē un visā Jūdejā, kā arī vecajie un Jūda sveic un vēl labklājību kā Aristobūlam, ķēniņa Ptolemaja skolotājam, kas cēlies no svēto priesteru dzimtas, tā arī jūdiem Ēģiptē.

¹¹Mēs bezgala pateicamies Dievam, ka viņš izglāba mūs no lielām briesmām, kad bijām spiesti nostāties pret ķēniņu,

¹²jo Dievs mūsu pretiniekus izraidīja no svētās pilsētas:

¹³kad ķēniņš un viņa šķietami neuzvaramais karaspēks ieradās Persīdā, viņus Nanajas templī viltīgi nokāva tempļa priesteri.

¹⁴Antiohs ar saviem draugiem atnāca uz šo templi ar nolūku padarīt dievieti par savu sievu un iegūt sev pūrā milzīgās tempļa bagātības.

¹⁵Tempļa priesteri viņam tās piedāvāja, un, kad viņš kopā ar nedaudziem bija iegājis svētvietā, viņi aizslēdza durvis

¹⁶un no apslēptas atveres jumtā meta uz viņiem akmeņus, gluži kā zibens raida spērienus. Nogalinātos viņi sacirta gabalos un galvas nosvieda pie tiem, kas bija palikuši ārā.

¹⁷Lai slava Dievam, kas bezdievīgos ir tā nodevis.

¹⁸Tā kā mēs gribam kislēva mēneša divdesmit piektajā dienā veikt tempļa šķīstīšanu, mēs uzskatījām par vajadzīgu dot jums skaidru izklāstu, lai arī jūs varētu svinēt telts iedibināšanas un uguns svētkus. Nehemija bija tas, kurš uzcēla templi un altāri un pienesa ziedojumu.

¹⁹Kad mūsu tēvi bija aizvesti uz Persiju, dievbijīgie priesteri toreiz slepus paņēma no altāra uguni un noslēpa to akā, kurā nebija ūdens. Tur uguns bija droši noglabāta, tā ka neviens to vietu nezināja.

²⁰Pagāja daudzi gadi. Pēc Dieva gribas Persijas ķēniņš lika Nehemijam sūtīt toreizējo priesteru pēcnācējus pēc uguns. Viņi mums darīja zināmu, ka nav atraduši uguni, bet gan daudz ūdens. Viņš pavēlēja tiem pasmelt ūdeni un atnest.

²¹Kad upuri bija sanesti, Nehemija pavēlēja apliet ar ūdeni pagales un to, kas bija uz pagalēm.

²²Kad tas bija izdarīts, pēc kāda brīža no mākoņiem parādījās saule, un pēkšņi no krāvuma pacēlās lielas uguns liesmas. Visi brīnījās.

²³Kamēr uguns aprija upuri, priesteri pielūdza Dievu. Lūdza visi — gan priesteri, gan pārējie. Lūgšanu sāka Jonāts, bet pārējie skandēja kopā ar Nehemiju.

²⁴Viņa lūgšana bija šāda: Kungs, Kungs Dievs, tu visa Radītājs, tu, kas esi bargs un stiprs, taisnīgs un žēlsirdīgs, tu esi vienīgais patiesais valdnieks,

²⁵vienīgais labdaris, vienīgais taisnīgais un mūžīgais Kungs, tu esi izglābis Israēlu no visa ļauna, esi izredzējis un svētījis mūsu tēvus,

²⁶pieņem šo upuri par visu savu Israēla tautu, pasargā un svētī to, kas ir tava daļa.

²⁷Saved kopā mūs, izkliedētos, atbrīvo tos, kuri spiesti vergot citām tautām, vērs savu skatienu uz pazemotiem un nicinātiem, lai citas tautas zina, ka tu esi mūsu Dievs.

²⁸Uzliec pārbaudījumus tiem, kas augstprātīgā lepnībā valda pār mums.

²⁹Ļauj lai tava tauta iesakņojas tavā svētajā vietā, kā Mozus ir teicis.

³⁰Priesteri dziedāja slavas dziesmas,

³¹līdz kamēr upuris bija sadedzis. Pāri palikušo ūdeni Nehemija lika izliet uz lielākiem akmeņiem.

³²Kad tas bija izdarīts, izšāvās liesma, un to aprija uguns no altāra.

³³Šis notikums drīz kļuva plaši zināms. Arī Persijas ķēniņam tika pavēstīts, ka tajā vietā, kur uguns bija noslēpta, aizsūtītie priesteri atraduši ūdeni, bet Nehemija un citi, kas bija līdz ar viņu, upurēšanas laikā ar to bija aizdedzinājuši dedzināmo upuri.

³⁴Pārbaudījis šo ziņu patiesumu, ķēniņš lika nožogot šo svēto vietu.

³⁵Tiem, pret kuriem ķēniņš bija labvēlīgs, viņš ņēma un izdalīja daudz vērtīgu dāvanu.

³⁶Nehemijas līdzbiedri šo ūdeni nosauca par “nefthar”, kas tulkojumā nozīmē “šķīstīšana”. Daudzi to sauc “nefthai”.