Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Mateja 13 Bible Online

Mateja 13 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Mateja 13

¹Tajā pašā dienā Jēzus, izgājis no nama, apsēdās jūras krastā.

²Un liels ļaužu pūlis sapulcējās pie viņa. Tādēļ viņš iekāpa laivā un apsēdās, bet ļaudis stāvēja krastā.

³Viņš tiem daudz runāja līdzībās, teikdams: “Redzi, sējējs izgāja sēt.

⁴Viņam sējot, cita sēkla krita ceļmalā, un putni nāca un to apēda.

⁵Cita krita akmenājā, kur tai nebija daudz zemes; tā tūlīt uzdīga, tādēļ ka tā nebija dziļi zemē.

⁶Bet, kad saule uzlēca un dedzināja, tā nokalta, tādēļ ka tai nebija sakņu.

⁷Cita sēkla krita starp ērkšķiem, un ērkšķi izauga un to nomāca.

⁸Bet cita sēkla krita labā zemē un nesa augļus — cita simtkārtīgus, cita sešdesmitkārtīgus, cita trīsdesmitkārtīgus.

⁹Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird.”

¹⁰Tad mācekļi, piegājuši viņam klāt, jautāja: “Kādēļ tu ar viņiem runā līdzībās?”

¹¹Viņš tiem atbildēja: “Jums ir dots zināt Debesu valstības noslēpumus, bet viņiem nav dots.

¹²Kam ir, tam tiks dots, un tas būs pārpārēm bagāts, bet, kam nav, tam atņems arī to, kas tam ir.

¹³Es viņiem runāju līdzībās tādēļ, ka tie skatīdamies neredz un klausīdamies nedzird un nesaprot.

¹⁴Pie viņiem piepildās Jesajas pravietojums: jūs gan klausīsieties, bet nesapratīsiet. Jūs gan skatīsieties, bet neredzēsiet.

¹⁵Jo šīs tautas sirds ir nejūtīga, viņu ausis ar grūtībām sadzird, un savas acis viņi ir aizvēruši: ka tik ar acīm neredzētu un ar ausīm nedzirdētu, ar sirdi nesaprastu un neatgrieztos, lai es viņus dziedinātu.

¹⁶Bet laimīgas ir jūsu acis, jo tās redz, un tāpat jūsu ausis, jo tās dzird.

¹⁷Es jums saku: patiesi daudzi pravieši un taisnie ilgojās redzēt, ko jūs redzat, bet tie neredzēja, un dzirdēt, ko jūs dzirdat, bet tie nedzirdēja.

¹⁸Tad nu ieklausieties līdzībā par sējēju:

¹⁹pie ikviena, kas Valstības vārdu dzird, bet neaptver, nāk ļaunais un nolaupa, kas iesēts viņa sirdī. Šis ir tas, kas iesēts ceļmalā.

²⁰Bet kas sēts akmenājā — tas vārdu dzird un to tūlīt ar prieku uzņem,

²¹bet viņā nav sakņu, un viņš ilgi neiztur. Kad nāk spaidi un vajāšanas vārda dēļ, tas tūlīt apgrēkojas.

²²Bet kas sēts starp ērkšķiem — tas vārdu dzird, bet laicīgās rūpes un bagātības viltus to noslāpē, un viņš kļūst neauglīgs.

²³Bet kas sēts labā zemē — tas vārdu dzird un saprot, un viņš nes augļus — cits simtkārtīgus, cits sešdesmitkārtīgus, cits trīsdesmitkārtīgus.”

²⁴Viņš tiem stāstīja vēl kādu līdzību: “Debesu valstība līdzīga cilvēkam, kas labu sēklu iesēja savā tīrumā,

²⁵bet, kad ļaudis gulēja, atnāca viņa ienaidnieks un iesēja nezāles starp kviešiem, un aizgāja.

²⁶Kad izauga labība un vārpās brieda graudi, kļuva redzamas arī nezāles.

²⁷Nama saimnieka kalpi atnāca pie viņa un teica: kungs, vai tad tu tīrumu neapsēji ar labu sēklu? No kurienes gan tur nezāles?

²⁸Viņš tiem atbildēja: tas ir ienaidnieka darbs. Tad kalpi viņam jautāja: vai tu gribi, lai ejam tās izravēt?

²⁹Viņš tiem atbildēja: nē, ka, nezāles ravēdami, jūs neizraujat līdzi arī kviešus.

³⁰Ļaujiet abiem augt kopā līdz pļaujai, un pļaujas laikā es teikšu pļāvējiem: savāciet vispirms nezāles un sasieniet tās kūlīšos sadedzināšanai, bet kviešus savāciet manos šķūņos.”

³¹Vēl citu līdzību Jēzus tiem stāstīja: “Debesu valstība ir līdzīga sinepju graudiņam, ko kāds cilvēks iesēj savā laukā.

³²Tā gan ir pati mazākā no sēklām, bet, kad izaug, ir lielāka par citiem stādiem un kļūst par koku, tā ka pat debesu putni ligzdo tā zaros.”

³³Vēl citu līdzību viņš tiem sacīja: “Debesu valstība ir līdzīga raugam, ko sieviete ņēma un iejauca[7] trīs mēros miltu, līdz visa mīkla uzrūga.”

³⁴To visu Jēzus ļaužu pūlim runāja līdzībās, un bez līdzībām viņš tiem nerunāja.

³⁵Tā piepildījās, ko Kungs caur pravieti sacījis: es atvēršu muti līdzībās, lai izverd viss apslēptais no radīšanas sākuma.

³⁶Pēc tam Jēzus, aizsūtījis ļaudis projām, iegāja namā. Pie viņa piegāja mācekļi un lūdza: “Izskaidro mums līdzību par nezālēm tīrumā.”

³⁷Viņš tiem atbildēja: “Labās sēklas sējējs ir Cilvēka Dēls,

³⁸un tīrums ir pasaule, un labā sēkla ir Valstības dēli, bet nezāles ir ļaunā dēli.

³⁹Ienaidnieks, kas tās sējis, ir velns, bet pļauja ir laiku piepildījums, un pļāvēji ir eņģeļi.

⁴⁰Tāpat kā savāc nezāles un ugunī sadedzina, būs arī laiku beigās:

⁴¹Cilvēka Dēls sūtīs savus eņģeļus, un tie savāks no viņa Valstības visas apgrēcības un visus ļauna darītājus

⁴²un tos iemetīs ugunīgā kurtuvē — tur būs vaimanas un zobu griešana.

⁴³Tad taisnie mirdzēs kā saule sava Tēva valstībā. Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird!

⁴⁴Debesu valstība ir līdzīga tīrumā apslēptai mantai, ko cilvēks atradis noslēpj un ar prieku iet un pārdod visu, kas tam ir, un iegādājas šo tīrumu.

⁴⁵Vēl Debesu valstība ir līdzīga tirgotājam, kas meklē labas pērles.

⁴⁶Atradis vienu ļoti vērtīgu, viņš iet un pārdod visu, kas tam ir, un iegādājas to.

⁴⁷Vēl Debesu valstība ir līdzīga jūrā izmestam tīklam, kurā saķer dažādas zivis.

⁴⁸Kad tīkls pilns, to izvelk krastā un sēdot labās zivis savāc grozos, bet sapuvušās izmet ārā.

⁴⁹Tā būs laiku beigās: eņģeļi izies un nošķirs ļaunos no taisnajiem

⁵⁰un iemetīs tos ugunīgā kurtuvē — tur būs vaimanas un zobu griešana.

⁵¹Vai jūs to visu saprotat?” Tie viņam atbild: “Jā.”

⁵²Tad Jēzus tiem sacīja: “Tādēļ ikviens rakstu mācītājs, kas mācīts Debesu valstības lietās, ir līdzīgs tādam nama saimniekam, kas dod no savas dārgumu krātuves gan jauno, gan veco.”

⁵³Kad Jēzus šīs līdzības bija pateicis, viņš devās projām no turienes.

⁵⁴Atnācis savā tēvu zemē, viņš vietējos ļaudis mācīja viņu sinagogā, tā ka tie brīnījās: “No kurienes viņā tāda gudrība un tādi spēki?

⁵⁵Vai tad viņš nav namdara dēls? Vai viņa māte nav Marija un brāļi — Jēkabs, Jāzeps, Sīmanis un Jūda?

⁵⁶Un vai visas viņa māsas nav pie mums? No kurienes tad viņam tas viss?”

⁵⁷Un tā tie apgrēkojās viņa dēļ. Tad Jēzus tiem sacīja: “Pravietis nekur nav mazāk godāts kā savā tēvu zemē un savā namā.”

⁵⁸Un Jēzus tur nedarīja daudz brīnumu viņu neticības dēļ.