Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Mateja 14 Bible Online

Mateja 14 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Mateja 14

¹Tajā laikā tetrarhs Hērods izdzirdēja runas par Jēzu

²un sacīja saviem kalpiem: “Šis ir Jānis Kristītājs, kas uzcēlies no mirušajiem, un tādēļ brīnumi notiek caur viņu.”

³Hērods bija pavēlējis Jāni apcietināt un ieslodzīt cietumā Hērodijas, sava brāļa Filipa sievas, dēļ,

⁴jo Jānis viņam atgādināja: “Tev nav atļauts viņu turēt sev par sievu.”

⁵Hērods viņu gribēja nonāvēt, bet baidījās no ļaužu pūļa, jo tie uzskatīja Jāni par pravieti.

⁶Bet Hēroda dzimšanas dienas svinībās tiem dejoja Hērodijas meita, un viņa tik ļoti iepatikās Hērodam,

⁷ka viņš tai zvērēja dot visu, ko vien tā lūgs.

⁸Bet viņa, savas mātes pamācīta, sacīja: “Dod man uz paplātes Jāņa Kristītāja galvu.”

⁹Ķēniņš noskuma, bet zvēresta un mielasta viesu dēļ viņš pavēlēja to izdarīt

¹⁰un sūtīja kādu uz cietumu nocirst Jānim galvu.

¹¹Un viņa galvu atnesa uz paplātes un iedeva to meitenei, un viņa to aiznesa savai mātei.

¹²Un Jāņa mācekļi atnāca, paņēma viņa līķi, apglabāja to un aizgājuši paziņoja to Jēzum.

¹³Kad Jēzus to dzirdēja, viņš visus atstāja un brauca ar laivu uz kādu nomaļu vietu. Bet ļaudis, to padzirdējuši, gāja kājām no pilsētām viņam pakaļ.

¹⁴Izkāpis krastā, Jēzus ieraudzīja lielu ļaužu pūli un iežēlojās par tiem, un dziedināja viņu slimos.

¹⁵Kad vakars tuvojās, pie viņa pienāca mācekļi un sacīja: “Šī vieta ir nomaļa, un laiks jau ir vēls; atlaid ļaudis, lai tie iet tuvējos ciemos un pērk sev ēdamo.”

¹⁶Bet Jēzus tiem atbildēja: “Viņiem nav nekur jāiet; dodiet jūs viņiem ēst.”

¹⁷Tie viņam sacīja: “Mums šeit nav nekā vairāk kā vien piecas maizes un divas zivis.”

¹⁸Viņš tiem sacīja: “Nesiet man tās šurp!”

¹⁹Jēzus lika ļaužu pūlim apsēsties zālē, paņēma tās piecas maizes un divas zivis; viņš pacēla acis uz debesīm, pateicās un, maizi lauzis, deva to mācekļiem, bet mācekļi — ļaudīm.

²⁰Un visi ēda un bija sāti. No pāri palikušajiem maizes gabaliem salasīja divpadsmit pilnus grozus.

²¹Paēdušo bija ap pieci tūkstoši vīru, neskaitot sievietes un bērnus.

²²Un Jēzus tūlīt lika mācekļiem sakāpt laivā un pirmajiem doties pāri uz otru pusi, kamēr viņš atlaida ļaužu pūli.

²³Ļaudis atlaidis, viņš viens uzkāpa kalnā Dievu lūgt, un, vakaram nākot, viņš tur palika viens pats.

²⁴Bet laiva bija jau vairākus stadijus[8] tālu no krasta; viļņi to mētāja, jo pūta pretvējš.

²⁵Ap ceturtās nakts sardzes laiku Jēzus nāca pie tiem, pa jūras virsu staigādams.

²⁶Mācekļi, redzēdami viņu pa jūras virsu staigājam, izbijušies sauca: “Tas ir spoks!” — un kliedza no bailēm.

²⁷Bet Jēzus tūlīt tos uzrunāja: “Esiet droši, es tas esmu, nebīstieties!”

²⁸Tad Pēteris viņam sacīja: “Kungs, ja tu tas esi, liec man nākt pie tevis pa ūdens virsu.”

²⁹Viņš sacīja: “Nāc!” Un Pēteris izkāpa no laivas un, iedams pa ūdens virsu, gāja pie Jēzus.

³⁰Bet, vētru redzēdams, viņš nobijās un sāka grimt; un viņš sauca: “Kungs, glāb mani!”

³¹Tūdaļ, roku izstiepis, Jēzus viņu satvēra un viņam sacīja: “Mazticīgais, kādēļ tu šaubījies?”

³²Viņi iekāpa laivā, un vējš norima.

³³Tad tie, kas bija laivā, nometās ceļos viņa priekšā un sacīja: “Patiesi tu esi Dieva Dēls!”

³⁴Pārcēlušies tie nonāca Gennēsaretes zemē.

³⁵Kad vietējie viņu pazina, tie izsūtīja ziņu pa visu apgabalu, un tie atnesa pie viņa visus slimos.

³⁶Tie viņam lūdza, ka varētu kaut drēbju malai pieskarties, un, kas pieskārās, kļuva veseli.