Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Mateja 17 Bible Online

Mateja 17 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Mateja 17

¹Pēc sešām dienām Jēzus ņēma sev līdzi Pēteri, Jēkabu un Jāni, viņa brāli, un uzveda tos savrup kādā augstā kalnā,

²un viņš tapa pārveidots to priekšā — viņa vaigs mirdzēja kā saule, un viņa drēbes tapa baltas kā gaisma.

³Un, redzi, tiem parādījās Elija un Mozus — tie sarunājās ar Jēzu.

⁴Un Pēteris vērsās pie Jēzus un sacīja: “Kungs, šeit mums ir labi, ja tu gribi, es šeit uzcelšu trīs teltis — vienu tev, vienu Mozum un vienu Elijam.”

⁵Kad viņš vēl runāja, redzi, spožs padebesis tos apēnoja, un pēkšņi balss no padebeša atskanēja: “Šis ir mans mīļotais Dēls, uz ko man labs prāts, klausiet viņu!”

⁶Mācekļi, to dzirdēdami, ļoti nobijušies krita uz sava vaiga.

⁷Jēzus pienāca tiem klāt un pieskāries teica: “Celieties un nebaidieties!”

⁸Acis pacēluši, tie vairs nevienu citu neredzēja kā vienīgi Jēzu.

⁹Kāpjot no kalna lejā, Jēzus tiem pavēlēja: “Nestāstiet nevienam par šo redzējumu, kamēr Cilvēka Dēls nebūs uzcēlies no mirušajiem.”

¹⁰Tad mācekļi izjautāja viņu: “Kādēļ rakstu mācītāji teic, ka Elijam jānāk papriekš?”

¹¹Viņš tiem atbildēja: “Elija gan nāk un visu atjaunos,

¹²bet es jums saku: Elija jau atnāca, bet tie viņu nepazina un izrīkojās ar viņu, kā gribēja. Tāpat arī Cilvēka Dēlam būs jācieš no tiem.”

¹³Tad mācekļi saprata, ka viņš tiem bija runājis par Jāni Kristītāju.

¹⁴Kad viņi aizgāja pie ļaudīm, Jēzum pienāca klāt kāds cilvēks, metās viņa priekšā ceļos

¹⁵un sacīja: “Kungs, apžēlojies par manu dēlu, jo viņš mokās ar mēnessērdzību un smagi cieš; viņš bieži krīt ugunī un bieži ūdenī.

¹⁶Es viņu atvedu pie taviem mācekļiem, bet tie viņu nespēja dziedināt.”

¹⁷Jēzus uz to atbildēja: “Ak tu neticīgā un samaitātā paaudze! Cik ilgi es vēl būšu pie jums? Cik ilgi vēl jūs pacietīšu? Nesiet viņu šurp pie manis!”

¹⁸Jēzus apsauca dēmonu, un tas izgāja no zēna; un viņš kļuva vesels tanī pašā brīdī.

¹⁹Tad mācekļi pienāca pie Jēzus atsevišķi un jautāja: “Kādēļ mēs nespējām to izdzīt?”

²⁰Viņš tiem atbildēja: “Savas mazticības dēļ; es jums saku: patiesi, ja jums ticība ir kā sinepju graudiņš, jūs sacīsiet šim kalnam: pārcelies no šejienes uz turieni, — un tas pārcelsies. Un nekas jums nebūs neiespējams.” [11]

²²Kad tie sapulcējās Galilejā, Jēzus tiem teica: “Cilvēka Dēls tiks nodots cilvēku rokās;

²³tie viņu nonāvēs, un trešajā dienā viņš augšāmcelsies.” Un tie ļoti noskuma.

²⁴Kad viņi iegāja Kapernaumā, pie Pētera pienāca nodokļa ievācēji un jautāja: “Vai jūsu Skolotājs nodokli nemaksā?”

²⁵Viņš atbildēja: “Maksā gan.” Kad Pēteris iegāja namā, Jēzus sagaidīja viņu ar jautājumu: “Pēteri, kā tu domā — no kā zemes valdnieki savāc muitu vai nodevas? Vai no saviem dēliem vai no kādiem citiem?”

²⁶Tas atbildēja: “No citiem.” Jēzus viņam sacīja: “Tad jau dēli ir brīvi.

²⁷Bet, lai mēs viņus neapgrēcinātu, aizej uz jūru un izmet makšķeri, un ņem pirmo zivi, kas pieķersies, un, tās muti atvēris, tu atradīsi sudraba monētu[12]; ņem to un dod viņiem par mani un sevi.”