Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Mateja 21 Bible Online

Mateja 21 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Mateja 21

¹Kad tie tuvojās Jeruzālemei un nonāca Bētfagē pie Olīvkalna, Jēzus sūtīja divus mācekļus

²un tiem sacīja: “Dodieties uz ciemu, kas jūsu priekšā. Tur jūs tūlīt atradīsiet ēzeļmāti piesietu un ēzelīti līdz ar viņu, atraisiet tos un vediet pie manis.

³Ja kāds jums ko teiks, tad sakiet: Kungam to vajag, un viņš tūdaļ tos atdos.”[14]

⁴Bet tas notika, lai piepildītos, ko Kungs caur pravieti ir sacījis:

⁵sakiet Ciānas meitai: redzi, tavs Ķēniņš nāk pie tevis lēnprātīgs, jādams uz ēzeļa, uz jūga ēzeļmātes kumeļa. —

⁶Mācekļi aizgāja un darīja, kā Jēzus tiem bija pavēlējis.

⁷Tie atveda ēzeļmāti un ēzelīti, uzklāja tiem savas drēbes, un Jēzus uzsēdās virsū.

⁸Daudz ļaužu izklāja savas drēbes uz ceļa, bet citi cirta kokiem zarus un klāja tos uz ceļa.

⁹Bet ļaužu pūlis, kas gāja viņam gan pa priekšu, gan nopakaļ, sauca: “Ozianna Dāvida dēlam, svētīts, kas nāk Kunga vārdā! Ozianna augstībā![15]”

¹⁰Un, viņam ienākot Jeruzālemē, visa pilsēta sakustējās: “Kas viņš tāds?”

¹¹Bet ļaudis pūlī atbildēja: “Viņš ir pravietis Jēzus, tas — no Nācaretes Galilejā.”

¹²Jēzus iegāja templī un izdzina ārā visus, kas templī pārdeva un pirka, apgāza naudas mijēju galdus un baložu pārdevēju solus.

¹³Viņš tiem sacīja: “Ir rakstīts: manu namu sauks par lūgšanas namu, — bet jūs to esat padarījuši par laupītāju midzeni.”

¹⁴Akli un kropli nāca pie viņa uz templi, un viņš tos dziedināja.

¹⁵Kad virspriesteri un rakstu mācītāji redzēja brīnumus, ko viņš darīja, un dzirdēja bērnus templī saucam: Ozianna Dāvida dēlam! — tie apskaitās

¹⁶un jautāja viņam: “Vai tu dzirdi, ko šie runā?” Jēzus tiem sacīja: “Jā gan! Vai tad jūs nekad neesat lasījuši: tu esi gādājis, ka no bērniņu un zīdaiņu mutes tev atskan slava?”

¹⁷Tad Jēzus tos atstāja; viņš izgāja ārā no pilsētas uz Bētaniju un palika tur pa nakti.

¹⁸Rīta agrumā ejot uz pilsētu, viņš sajuta izsalkumu,

¹⁹un, ieraudzījis ceļmalā vīģes koku, viņš piegāja tam klāt, bet, neatradis uz tā nekā cita kā vien lapas, viņš tam sacīja: “Lai nemūžam uz tevis vairs neienākas neviens auglis!” Un vīģes koks tūlīt nokalta.

²⁰Mācekļi, to redzēdami, brīnījās: “Kā gan vīģes koks tā uzreiz nokalta?”

²¹Jēzus tiem atbildēja: “Patiesi es jums saku: ja jums būtu ticība un jūs nešaubītos, tad jūs ne vien tā varētu darīt ar vīģes koku, bet jūs varētu sacīt šim kalnam: celies un meties jūrā! — un tas notiktu.

²²Visu, ko vien savās lūgšanās jūs ticībā lūgsiet, jūs saņemsiet.”

²³Kad viņš atnāca uz templi un mācīja, pie viņa pienāca virspriesteri un tautas vecajie un jautāja: “Kā varā tu to dari? Kas tev ir devis varu to darīt?”

²⁴Jēzus tiem atbildēja: “Es jums arī uzdošu vienu jautājumu, un, ja jūs man atbildēsiet, tad es jums pateikšu, kā varā es to daru.

²⁵No kurienes ir Jāņa kristība — no debesīm vai no cilvēkiem?” Tie apspriedās savā starpā: “Ja sacīsim: no debesīm, — viņš teiks: kāpēc tad jūs neticējāt viņam?

²⁶Vai lai sakām: no cilvēkiem? — bet mums ir bail no ļaudīm, jo visi tur Jāni par pravieti.”

²⁷Tad viņi Jēzum atbildēja: “Mēs nezinām.” Un viņš tiem sacīja: “Tad arī es jums neteikšu, kā varā es visu to daru.

²⁸Bet ko jūs domājat par šo? Kādam cilvēkam bija divi dēli, viņš gāja pie pirmā un lūdza: dēls, ej šodien strādāt vīnadārzā.

²⁹Bet tas atbildēja: es negribu. — Tomēr vēlāk nožēlojis viņš aizgāja.

³⁰Tad tēvs devās pie otra dēla un lūdza to pašu. Tas viņam atbildēja: jā, kungs, — tomēr negāja.

³¹Kurš no šiem diviem rīkojās pēc tēva gribas?” Tie atbildēja: “Pirmais.” Jēzus sacīja tiem: “Patiesi es jums saku: muitnieki un netikles drīzāk nāks Debesu valstībā nekā jūs.

³²Jo Jānis Kristītājs atnāca pie jums pa taisnības ceļu, taču jūs viņam neticējāt, bet muitnieki un netikles viņam ticēja. Un jūs, to redzēdami, arī vēlāk nenožēlojāt un viņam neticējāt.

³³Klausieties citu līdzību! Reiz kāds nama saimnieks iestādīja vīnadārzu, to iežogoja, ierīkoja vīnspaidu, uzcēla torni un izdeva dārzu vīnkopjiem, bet pats aizceļoja.

³⁴Kad pienāca augļu ienākšanās laiks, viņš aizsūtīja savus kalpus pie vīnkopjiem, lai tie saņemtu no viņiem augļus.

³⁵Vīnkopji, sagrābuši šos kalpus, citus piekāva, citus nosita, vēl citus nomētāja akmeņiem.

³⁶Tad viņš sūtīja citus kalpus, vairāk nekā iepriekš, taču arī ar tiem viņi darīja tāpat.

³⁷Tad nama saimnieks sūtīja pie tiem savu dēlu, domādams: no mana dēla tie taču kaunēsies.

³⁸Bet vīnkopji, viņa dēlu ieraudzījuši, runāja savā starpā: šis ir mantinieks! Ejam, nonāvējam viņu — un mantojums būs mūsu.

³⁹Un, viņu sagrābuši, tie izmeta viņu ārā no vīnadārza un nonāvēja.

⁴⁰Kad atnāks vīnadārza saimnieks, ko viņš darīs ar šiem vīnkopjiem?”

⁴¹Tie atbildēja: “Viņš šos ļaundarus bez žēlastības nonāvēs un izdos vīnadārzu citiem vīnkopjiem, kas viņam atdos augļus laikus.”

⁴²Tad Jēzus tiem jautāja: “Vai jūs nekad neesat lasījuši Rakstos? — Akmens, ko nama cēlāji atmetuši, ir kļuvis par stūrakmeni; tas ir Kunga darbs un brīnums mūsu acīs. —

⁴³Tādēļ es jums saku: Dieva valstība jums tiks atņemta un atdota pagāniem, kas nesīs augļus.

⁴⁴Un, kas kritīs uz šo akmeni, tas sašķīdīs, bet, uz kuru tas kritīs, to tas satrieks putekļos.”

⁴⁵Virspriesteri un farizeji, dzirdēdami viņa līdzības, saprata, ka viņš runājis par tiem.

⁴⁶Tie gribēja viņu sagūstīt, bet baidījās no ļaudīm, jo tie turēja viņu par pravieti.