Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Mateja 22 Bible Online

Mateja 22 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Mateja 22

¹Jēzus tiem atkal runāja līdzībās:

²“Debesu valstība ir līdzīga ķēniņam, kas rīkoja savam dēlam kāzas.

³Viņš sūtīja savus kalpus paziņot aicinātajiem par kāzām, bet tie negribēja nākt.

⁴Viņš sūtīja vēl citus kalpus, likdams teikt aicinātajiem: redzi, mans mielasts ir sagatavots, mani vērši un nobaroti teļi jau ir nokauti, un viss ir gatavs, nāciet uz kāzām!

⁵Taču tie nelikās ne zinis un aizgāja — cits uz savu lauku, cits savās veikala darīšanās.

⁶Bet pārējie, satvēruši viņa kalpus, par tiem ņirgājās un tos nonāvēja.

⁷Ķēniņš sadusmojās un nosūtīja savu karaspēku iznīcināt šos slepkavas un nodedzināt viņu pilsētu.

⁸Tad viņš sacīja saviem kalpiem: kāzām viss ir sagatavots, bet aicinātie nebija cienīgi;

⁹ejiet pa apkārtējiem ceļiem un aiciniet kāzās visus, ko vien sastopat!

¹⁰Kalpi izgāja uz ceļiem un atveda visus, ko vien sastapa, gan ļaunus, gan labus; un kāzu nams bija pilns mielasta viesiem.

¹¹Tad ķēniņš iegāja savus viesus aplūkot un ieraudzīja tur kādu cilvēku, kas nebija tērpies kāzu drēbēs.

¹²Ķēniņš tam jautāja: mans draugs, kā tu esi šeit ieradies bez kāzu drēbēm? — Bet tas klusēja.

¹³Tad ķēniņš sacīja kalpiem: sasieniet viņam kājas un rokas un izmetiet viņu ārā tumsā; tur būs vaimanas un zobu griešana.

¹⁴Jo daudz ir aicināto, bet maz izredzēto.”

¹⁵Tad farizeji aizgāja un apspriedās, ka Jēzu vajadzētu pieķert kādā vārdā.

¹⁶Tie sūtīja pie viņa savus mācekļus kopā ar Hēroda piekritējiem, un tie jautāja: “Skolotāj, mēs zinām, ka tu esi patiess, tu Dieva ceļus māci patiesībā un nelokies neviena priekšā, jo tu neuzlūko cilvēka ārieni;

¹⁷saki mums — kā tu domā, vai ir atļauts dot cēzaram nodevas vai ne?”

¹⁸Jēzus, noprazdams viņu ļaunprātību, sacīja: “Ko jūs mani izaicināt, jūs liekuļi?

¹⁹Parādiet man naudu, ko maksājat nodevās.” Tie atnesa viņam denāriju.

²⁰Tad viņš tiem jautāja: “Kā attēls šis un uzraksts?”

²¹Tie viņam atbildēja: “Cēzara.” Tad Jēzus tiem sacīja: “Tad dodiet cēzaram, kas cēzaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder.”

²²Tie izbrīnījās par dzirdēto un, viņu atstājuši, aizgāja.

²³Tajā pašā dienā atnāca pie viņa saduķeji, kas apgalvoja, ka augšāmcelšanās neesot. Tie viņu izjautāja:

²⁴“Skolotāj, Mozus ir sacījis: ja kāds nomirst, būdams bez bērniem, lai viņa brālis apprec viņa sievu un dod savam brālim pēcnācējus. —

²⁵Pie mums, redzi, bija septiņi brāļi, pirmais apprecējās un nomira, neatstājis pēcnācējus, un viņa sieva palika viņa brālim.

²⁶Tāpat notika arī otrajam un trešajam — un tā līdz pat septītajam.

²⁷Visbeidzot nomira arī sieva.

²⁸Tad nu kuram no septiņiem viņa piederēs pēc augšāmcelšanās, jo tā taču tiem visiem bijusi sieva?”

²⁹Jēzus tiem atbildēja: “Jūs maldāties, nesaprazdami ne Rakstus, ne Dieva spēku.

³⁰Jo tie, kas augšāmcēlušies, nedz prec, nedz tiek precēti, bet ir kā eņģeļi debesīs.

³¹Vai tad jūs neesat lasījuši, ko Dievs jums teicis par mirušo augšāmcelšanos?

³² — Es esmu Ābrahāma Dievs, Īzaka Dievs un Jēkaba Dievs! — Dievs nav mirušo, bet dzīvo Dievs.”

³³Ļaužu pūlis, to dzirdot, bija pārsteigts par viņa mācību.

³⁴Bet farizeji, padzirdējuši, ka viņš saduķejus apklusinājis, sapulcējās vienkopus.

³⁵Tad viens no viņiem, likuma zinātājs, Jēzu izaicinādams, jautāja:

³⁶“Skolotāj, kurš ir pats nozīmīgākais bauslis bauslībā?”

³⁷Jēzus atbildēja: “Mīli Kungu, savu Dievu, ar visu savu sirdi, ar visu savu dvēseli un visu savu prātu. —

³⁸Šis ir pats lielākais un pirmais bauslis.

³⁹Bet otrs ir tam līdzīgs: mīli savu tuvāko kā sevi pašu. —

⁴⁰Šie divi baušļi ir pamatā visai bauslībai un praviešu mācībai.”

⁴¹Un Jēzus jautāja farizejiem, kas bija sapulcējušies:

⁴²“Ko jūs domājat par Kristu, kā dēls viņš ir?” Tie viņam atbildēja: “Dāvida.”

⁴³Viņš tiem jautāja: “Kā tad Dāvids viņu Garā sauc par Kungu, sacīdams:

⁴⁴ Kungs sacīja manam Kungam: sēdies pie manas labās rokas, līdz es tavus ienaidniekus nolieku tev par kājsolu. —

⁴⁵Ja Dāvids sauc viņu par Kungu, kā tad viņš var būt tā dēls?”

⁴⁶Un neviens nevarēja viņam nekā atbildēt, nedz arī uzdrīkstējās kopš šīs dienas viņam ko jautāt.