Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Mateja 25 Bible Online

Mateja 25 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Mateja 25

¹Tad Debesu valstība būs līdzīga desmit jaunavām, kas, paņēmušas savus eļļas lukturus, izgāja sagaidīt līgavaini.

²Piecas no tām bija nesaprātīgas un piecas saprātīgas.

³Nesaprātīgās, ņemdamas savus lukturus, nepaņēma līdzi eļļu.

⁴Bet saprātīgās saviem lukturiem paņēma līdzi arī eļļu traukos.

⁵Kad līgavainis kavējās nākt, viņas visas iesnaudās un gulēja.

⁶Bet nakts vidū atskanēja skaļi saucieni: redzi, līgavainis nāk! Izejiet viņu sagaidīt!

⁷Tad visas desmit jaunavas uzcēlās un sagatavoja savus lukturus.

⁸Nu nesaprātīgās lūdza saprātīgajām: dodiet mums no savas eļļas, jo mūsu lukturi izdziest.

⁹Bet saprātīgās atbildēja: nē! Tā nepietiks ne mums, ne jums. Labāk ejiet pie tirgotājiem un nopērciet sev.

¹⁰Kamēr viņas gāja pirkt, atnāca līgavainis, un tās, kuras bija gatavas, iegāja līdz ar viņu kāzu namā, un durvis tika aizslēgtas.

¹¹Vēlāk atnāca arī pārējās jaunavas un sauca: kungs, kungs, atver mums!

¹²Bet viņš tām atbildēja: patiesi es jums saku: es jūs nepazīstu! —

¹³Tādēļ esiet nomodā, jo jūs nezināt nedz to dienu, nedz stundu.

¹⁴Tas ir tāpat kā ar cilvēku, kas pirms aizceļošanas pasauca savus kalpus un nodeva tiem savu mantu.

¹⁵Vienam viņš iedeva piecus talantus, otram divus, vēl kādam vienu, katram pēc viņa spējām. Pēc tam viņš aizceļoja.

¹⁶Tūlīt tas, kas bija saņēmis piecus talantus, laida tos darbā un nopelnīja vēl piecus.

¹⁷Tāpat arī tas, kam bija divi, nopelnīja vēl divus.

¹⁸Bet tas, kas bija saņēmis vienu, aizgājis apraka to zemē un paslēpa sava kunga naudu.

¹⁹Pēc ilga laika šo kalpu kungs atgriezās un pieprasīja tiem norēķinu.

²⁰Tad ieradās tas, kas bija saņēmis piecus talantus, viņš atnesa vēl otrus piecus un sacīja: kungs, tu man iedevi piecus talantus, redzi, esmu nopelnījis vēl piecus.

²¹Viņa kungs tam sacīja: labi, mans krietnais un uzticamais kalps! Tu esi bijis uzticams mazās lietās, es tevi iecelšu pār lielajām. Ieej sava kunga priekā!

²²Un arī tas, kam bija divi talanti, atnāca, sacīdams: kungs, tu iedevi man divus talantus, redzi, esmu nopelnījis vēl divus.

²³Viņa kungs tam sacīja: labi, mans krietnais un uzticamais kalps! Tu esi bijis uzticams mazās lietās, es tevi iecelšu pār lielajām. Ieej sava kunga priekā!

²⁴Atnāca arī tas, kam bija viens talants, un sacīja: es zinu, ka tu esi bargs cilvēks, tu pļauj, kur neesi sējis, un savāc, kur neesi kaisījis,

²⁵tādēļ es bailēs aizgāju un apraku tavu talantu zemē. Redzi, ņem, kas tev pieder.

²⁶Tad viņa kungs tam atbildēja: nelietīgais un slinkais kalps, tu zināji, ka es pļauju, kur neesmu sējis, un savācu, kur neesmu kaisījis!

²⁷Tev vajadzēja dot manu naudu augļotājiem, tad es pārnācis dabūtu atpakaļ savu naudu ar peļņu.

²⁸Atņemiet viņam talantu un dodiet tam, kam ir desmit,

²⁹jo tam, kam ir, tiks dots un tam būs pārpilnība, bet tam, kam nav, tiks atņemts arī tas, kas tam ir.

³⁰Bet nederīgo kalpu izmetiet ārā tumsā; tur būs vaimanas un zobu griešana.

³¹Kad Cilvēka Dēls nāks savā godībā un visi eņģeļi līdz ar viņu, tad viņš sēdēs savā godības tronī

³²un visas tautas tiks savestas viņa priekšā. Viņš tās šķirs, kā gans nošķir avis no āžiem,

³³un nostādīs avis sev pa labo roku, bet āžus pa kreiso.

³⁴Tad Ķēniņš sacīs tiem, kas pa labi: jūs, mana Tēva svētītie, nāciet, iemantojiet Valstību, kas jums sagatavota kopš pasaules radīšanas!

³⁵Jo es biju izsalcis, un jūs devāt man ēst; es biju izslāpis, un jūs devāt man dzert; es biju svešinieks, un jūs mani uzņēmāt.

³⁶Es biju kails, un jūs mani apģērbāt, es biju slims, un jūs mani apraudzījāt, es biju cietumā, un jūs nācāt pie manis.

³⁷Tad taisnie viņam jautās: Kungs, kad mēs esam tevi redzējuši izsalkušu un esam devuši ēst? Vai izslāpušu un esam devuši dzert?

³⁸Kad mēs esam tevi redzējuši kā svešinieku un uzņēmuši? Vai kailu un esam apģērbuši?

³⁹Kad mēs esam tevi redzējuši slimu vai cietumā un esam nākuši pie tevis?

⁴⁰Un Ķēniņš tiem atbildēs: patiesi es jums saku: visu, ko jūs esat darījuši vienam no šiem maniem vismazākajiem brāļiem, jūs esat man darījuši.

⁴¹Tad viņš sacīs arī tiem, kas pa kreisi: ejiet prom no manis, jūs nolādētie, mūžīgā ugunī, kas sagatavota velnam un viņa eņģeļiem!

⁴²Jo es biju izsalcis, un jūs nedevāt man ēst, es biju izslāpis, un jūs nedevāt man dzert.

⁴³Es biju svešinieks, un jūs mani neuzņēmāt. Es biju kails, un jūs mani neapģērbāt; es biju slims un cietumā, bet jūs mani neapraudzījāt.

⁴⁴Tad arī tie viņam jautās: Kungs, kad mēs tevi esam redzējuši izsalkušu vai izslāpušu, vai kā svešinieku, vai kailu, vai slimu, vai cietumā un neesam tev kalpojuši?

⁴⁵Viņš tiem atbildēs: patiesi es jums saku: ko jūs neesat darījuši vienam no šiem vismazākajiem, to jūs neesat man darījuši,

⁴⁶un tie ieies mūžīgā sodībā, bet taisnie mūžīgā dzīvībā.”