Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Mateja 26 Bible Online

Mateja 26 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Mateja 26

¹Kad Jēzus visu to bija pateicis, viņš sacīja saviem mācekļiem:

²“Jūs zināt, ka pēc divām dienām būs Pashas svētki un Cilvēka Dēls tiks nodots krustā sišanai.”

³Tad sanāca kopā virspriesteri un tautas vecajie augstā priestera Kajafas pilī.

⁴Tie apspriedās, kā Jēzu ar viltu sagūstīt un nonāvēt;

⁵tie sacīja: “Svētkos ne, lai tautā neceļas nemiers.”

⁶Kad Jēzus bija Bētanijā spitālīgā Sīmaņa namā

⁷un bija apsēdies, pie viņa pienāca kāda sieviete ar ļoti dārgu svaidāmo eļļu alabastra trauciņā un izlēja to pār viņa galvu.

⁸Mācekļi, to redzēdami, bija neapmierināti un sacīja: “Kādēļ tāda izšķērdība?

⁹Šo eļļu varēja pārdot par dārgu maksu un naudu atdot nabagiem!”

¹⁰Jēzus, to noprazdams, viņiem sacīja: “Kādēļ jūs viņai pārmetat? Viņa man ir darījusi labu darbu.

¹¹Nabagi būs vienmēr pie jums, bet es nebūšu vienmēr.

¹²Izliedama šo eļļu pār manu miesu, viņa to darījusi manis apbedīšanai.

¹³Patiesi es jums saku: kur vien visā pasaulē tiks sludināts šis evaņģēlijs, tur tiks stāstīts viņai par piemiņu, ko viņa ir darījusi.”

¹⁴Tad viens no tiem divpadsmit, vārdā Jūda Iskariots, aizgāja pie virspriesteriem un jautāja:

¹⁵“Ko jūs esat ar mieru man dot? Es jums viņu nodošu.” Un tie nosprieda viņam dot trīsdesmit sudraba naudas gabalus.

¹⁶Kopš šā brīža viņš meklēja izdevību, lai Jēzu nodotu.

¹⁷Pirmajā Neraudzētās maizes dienā mācekļi atnāca pie Jēzus un jautāja: “Kur tu gribi, lai mēs sagatavojam tev Pashas mielastu?”

¹⁸Viņš tiem teica: “Ejiet uz pilsētu pie viena cilvēka un sakiet viņam: Skolotājs saka: mans laiks ir klāt, pie tevis es kopā ar saviem mācekļiem turēšu Pashas mielastu.”

¹⁹Tad mācekļi darīja tā, kā Jēzus tiem bija licis, un sagatavoja Pashas mielastu.

²⁰Kad iestājās vakars, viņš apsēdās kopā ar tiem divpadsmit.

²¹Tiem ēdot, viņš teica: “Patiesi es jums saku: viens no jums mani nodos.”

²²Ļoti noskumuši, tie viens pēc otra jautāja: “Kungs, taču ne es?”

²³Bet viņš tiem atbildēja: “Kas ar mani reizē mērc savu roku bļodā, tas mani nodos.

²⁴Cilvēka Dēls gan aiziet, kā par viņu ir rakstīts, bet vai! tam cilvēkam, kas nodod Cilvēka Dēlu! Tam būtu bijis labāk nepiedzimt.”

²⁵Un viņa nodevējs Jūda jautāja: “Skolotāj, taču ne es?” Viņš tam atbildēja: “Tu to teici.”

²⁶Mielasta laikā Jēzus ņēma maizi, svētīja, lauza un deva to saviem mācekļiem, sacīdams: “Ņemiet un ēdiet, tā ir mana miesa.”

²⁷Viņš, paņēmis biķeri, pateicās un deva to viņiem, sacīdams: “Dzeriet visi no tā,

²⁸tās ir manas jaunās derības asinis, kas par daudziem tiek izlietas grēku piedošanai.

²⁹Es jums saku: es vairs nedzeršu no šiem vīnakoka augļiem līdz tai dienai, kad es kopā ar jums to no jauna dzeršu sava Tēva valstībā.”

³⁰Tad, pateicības dziesmu nodziedājuši, viņi devās uz Olīvkalnu.

³¹Jēzus tiem sacīja: “Jūs visi šonakt manis dēļ apgrēkosieties, jo ir rakstīts: es sitīšu ganu, un avju ganāmpulks tiks izklīdināts. —

³²Bet pēc savas augšāmcelšanās es pirms jums noiešu uz Galileju.”

³³Tad Pēteris viņam sacīja: “Pat ja visi tevis dēļ apgrēkosies, es nemūžam neapgrēkošos.”

³⁴Jēzus tam sacīja: “Patiesi es tev saku: šajā naktī, pirms gailis dziedās, tu mani trīs reizes noliegsi.”

³⁵Bet Pēteris viņam sacīja: “Pat ja man būtu jāmirst līdz ar tevi, es tevi nekad nenoliegšu!” Tāpat runāja arī visi pārējie mācekļi.

³⁶Tad Jēzus kopā ar saviem mācekļiem nonāca vietā, ko sauc Getzemene, un sacīja: “Sēdieties tepat, kamēr es paiešu tālāk un pielūgšu Dievu.”

³⁷Viņš ņēma līdzi Pēteri un abus Zebedeja dēlus. Tad viņš sāka bēdāties un baiļoties.

³⁸Viņš tiem sacīja: “Mana dvēsele ir satriekta līdz nāvei. Palieciet šeit un esiet ar mani nomodā!”

³⁹Un, nedaudz tālāk pagājis, viņš krita uz sava vaiga un lūdza: “Mans Tēvs, ja tas ir iespējams, lai šis biķeris iet man garām! Tomēr ne kā es gribu, bet kā tu.”

⁴⁰Tad viņš nāca pie saviem mācekļiem un atrada tos guļam, un sacīja Pēterim: “Tā jūs nespējāt pat vienu stundu būt ar mani nomodā?

⁴¹Esiet nomodā un lūdziet Dievu, ka nekrītat kārdināšanā! Gars ir apņēmīgs, bet miesa vāja.”

⁴²Vēl otrreiz viņš aizgāja un lūdza: “Mans Tēvs! Ja šis biķeris man nevar iet garām, lai man tas nebūtu jādzer, tad lai notiek tavs prāts.”

⁴³Un, vēlreiz pienākdams, viņš tos atrada guļam, jo tiem acis lipa ciet.

⁴⁴Tos atstājis, viņš vēl trešo reizi gāja un lūdza ar tiem pašiem vārdiem.

⁴⁵Tad viņš nāca pie saviem mācekļiem un sacīja: “Vai jūs vēl aizvien guļat?! Redzi, tā stunda ir klāt! Cilvēka Dēls tiek nodots grēcinieku rokās!

⁴⁶Celieties, ejam! Redzi, mans nodevējs nāk.”

⁴⁷Viņam vēl runājot, redzi, nāca Jūda, viens no tiem divpadsmit, un kopā ar viņu liels ļaužu pūlis ar zobeniem un nūjām, virspriesteru un tautas vecajo sūtīts.

⁴⁸Bet viņa nodevējs bija norunājis ar tiem zīmi. Viņš sacīja: “Kuru es noskūpstīšu, tas ir viņš, ņemiet viņu ciet.”

⁴⁹Viņš tūdaļ devās pie Jēzus un teica: “Esi sveicināts, Rabi!” — un viņu noskūpstīja.

⁵⁰Jēzus viņam sacīja: “Draugs, kādēļ tu esi šeit?” Tad tie pienāca klāt, satvēra Jēzu un apcietināja.

⁵¹Un, redzi, kāds no tiem, kas bija kopā ar Jēzu, sniedzās pēc zobena un, to izvilcis, cirta virspriestera kalpam un nocirta tam ausi.

⁵²Tad Jēzus tam sacīja: “Liec savu zobenu atpakaļ vietā, jo ikviens, kas zobenu pacels, no zobena ies bojā.

⁵³Vai tad tu domā, ka es nevarētu lūgt savu Tēvu un viņš man nesūtītu tūlīt vairāk kā divpadsmit leģionu eņģeļu?

⁵⁴Bet kā tad Raksti piepildītos, ka tam tā ir jānotiek?”

⁵⁵Tanī pašā stundā Jēzus sacīja uz ļaužu pūli: “Kā pret laupītāju jūs esat izgājuši ar zobeniem un nūjām mani gūstīt. Katru dienu es sēdēju templī mācīdams, un tad jūs mani neņēmāt ciet.

⁵⁶Bet nu viss noticis tā, lai praviešu Raksti piepildītos!” Tad visi mācekļi viņu atstāja un aizbēga.

⁵⁷Tie, kas Jēzu apcietināja, aizveda viņu pie augstā priestera Kajafas; tur bija sapulcējušies arī rakstu mācītāji un vecajie.

⁵⁸Bet Pēteris viņam sekoja no tālienes līdz augstā priestera pagalmam, tur iegājis, viņš apsēdās kopā ar sargiem, lai redzētu, kā viss beigsies.

⁵⁹Virspriesteri un viss sinedrijs meklēja viltus liecību pret Jēzu, lai viņu nonāvētu,

⁶⁰bet neatrada, lai gan daudzi nāca un nepatiesi liecināja. Visbeidzot atnāca divi

⁶¹un teica: “Viņš sacīja: es varu nojaukt Dieva templi un trijās dienās no jauna to uzcelt.”

⁶²Tad piecēlās augstais priesteris un viņam sacīja: “Vai tu neatbildēsi neko uz to, ko tie liecina pret tevi?”

⁶³Bet Jēzus klusēja. Tad augstais priesteris viņam sacīja: “Es zvērinu tevi pie dzīvā Dieva, saki mums: vai tu esi Kristus, Dieva Dēls?”

⁶⁴Jēzus tam atbildēja: “Tu pats to saki. Bet es jums saku: kopš šā brīža jūs redzēsiet Cilvēka Dēlu sēžam pie Visuvarenā labās rokas un nākam uz debess padebešiem.”

⁶⁵Tad augstais priesteris pārplēsa savas drēbes un teica: “Viņš zaimo! Kam mums vēl liecinieku? Redzi, tagad jūs šo zaimošanu esat dzirdējuši.

⁶⁶Kā jūs domājat?” Tie atbildēja: “Viņš sodāms ar nāvi.”

⁶⁷Tie spļāva viņam sejā, sita viņu un pļaukāja,

⁶⁸sacīdami: “Pravieto mums, Kristu, kurš tev iesita?”

⁶⁹Bet Pēteris sēdēja pagalmā. Tad pienāca kāda kalpone un teica: “Arī tu biji ar to galilejieti Jēzu.”

⁷⁰Bet viņš visu priekšā liedzās: “Es nesaprotu, ko tu runā.”

⁷¹Kad viņš bija izgājis vārtos, viņu ieraudzīja kāda cita kalpone un sacīja tiem, kas tur bija: “Šis bija kopā ar Jēzu, Nācarieti.”

⁷²Viņš atkal liedzās, zvērēdams: “Es to cilvēku nepazīstu!”

⁷³Pēc brīža tie, kas tur stāvēja, pienāca klāt un Pēterim sacīja: “Patiešām arī tu esi viens no viņiem, jo tava valoda nodod tevi.”

⁷⁴Tad viņš sāka lādēties un zvērēt: “Es to cilvēku nepazīstu!” Un tūlīt gailis iedziedājās.

⁷⁵Pēteris atcerējās vārdus, ko Jēzus bija sacījis: “Pirms gailis dziedās, tu mani trīs reizes noliegsi.” Izgājis ārā, viņš rūgti raudāja.