Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Mateja 27 Bible Online

Mateja 27 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Mateja 27

¹Agri no rīta visi virspriesteri un tautas vecajie pieņēma lēmumu Jēzu nonāvēt;

²sasējuši Jēzu, viņi nodeva to zemes pārvaldniekam Pilātam.

³Kad Jūda, viņa nodevējs, redzēja, ka Jēzus notiesāts uz nāvi, viņš, sirdsapziņas mocīts, aiznesa atpakaļ virspriesteriem un vecajiem trīsdesmit sudraba gabalus,

⁴sacīdams: “Esmu grēkojis, nododams nevainīgas asinis.” Bet tie atbildēja: “Kāda mums gar to daļa, skaties pats.”

⁵Jūda, nometis naudu templī, aizgāja un pakārās.

⁶Virspriesteri paņēma naudu un sacīja: “Nav atļauts to likt tempļa ziedojumu lādē, jo tā ir asins nauda.”

⁷Tad tie nolēma par šo naudu nopirkt podnieka tīrumu, kur apglabāt svešiniekus.

⁸Tādēļ šo tīrumu sauc par Asins tīrumu līdz pat šai dienai.

⁹Tad arī piepildījās, ko Kungs caur pravieti Jeremiju ir sacījis: un tie saņēma trīsdesmit sudraba naudas gabalus, maksu, ko Israēla bērni bija noteikuši par viņu,

¹⁰un atdeva to par podnieka tīrumu, kā Kungs man bija pavēlējis.

¹¹Tad Jēzus tika atvests pārvaldnieka priekšā, un tas viņam jautāja: “Vai tu esi jūdu Ķēniņš?” Jēzus teica: “Tu to saki.”

¹²Bet uz apsūdzībām, ko pret viņu cēla virspriesteri un vecajie, viņš neatbildēja nekā.

¹³Tad Pilāts viņam sacīja: “Vai tu nedzirdi, kā tie tevi apsūdz?”

¹⁴Uz to Jēzus neatbildēja ne vārda, tā ka pārvaldnieks ļoti brīnījās.

¹⁵Pārvaldniekam bija paradums uz svētkiem atlaist vienu apcietināto, to, kuru ļaužu pūlis vēlējās.

¹⁶Tobrīd viņam cietumā bija kāds sevišķi pazīstams noziedznieks, vārdā Baraba.

¹⁷Kad ļaudis sapulcējās, Pilāts tiem jautāja: “Kuru jūs gribat, lai es jums atlaižu? Barabu vai Jēzu, kuru sauc par Kristu?”

¹⁸Pilāts saprata, ka tie viņu bija nodevuši skaudības dēļ.

¹⁹Bet, kad Pilāts sēdēja soģa krēslā, viņa sieva sūtīja viņam ziņu: “Nenodari neko šim taisnajam, es šonakt sapnī daudz cietu viņa dēļ.”

²⁰Bet virspriesteri un vecajie pārliecināja ļaužu pūli, lai tie lūdz atlaist Barabu, bet Jēzu lai nodod nāvē.

²¹Tad pārvaldnieks jautāja ļaudīm: “Kuru no šiem diviem jūs gribat, lai es jums atlaižu?” Tie sauca: “Barabu.”

²²Pilāts jautāja tiem: “Ko lai es daru ar Jēzu, kuru sauc par Kristu?” Tie visi sauca: “Lai viņu sit krustā!”

²³Viņš jautāja: “Ko gan viņš sliktu darījis?” Tad tie kliedza vēl skaļāk: “Lai sit krustā!”

²⁴Kad Pilāts redzēja, ka viņš nekā nevar panākt, bet troksnis top arvien lielāks, viņš ņēma ūdeni un mazgāja rokas ļaužu pūļa priekšā, teikdams: “Es esmu nevainīgs pie šā taisnā asinīm, skatieties jūs paši.”

²⁵Visi ļaudis sauca: “Viņa asinis lai ir uz mums un mūsu bērniem!”

²⁶Tad Pilāts tiem atlaida Barabu, bet Jēzu nodeva šaustīt un sist krustā.

²⁷Pilāta karavīri aizveda Jēzu uz pārvaldnieka pili. Jēzum apkārt sapulcējās visa sardzes nodaļa.

²⁸Tie viņu izģērba un aplika viņam purpura apmetni.

²⁹Nopinuši ērkšķu vainagu, tie uzlika viņam to galvā, deva viņam niedri labajā rokā un, mezdamies viņa priekšā ceļos, viņu izsmēja: “Esi sveicināts, jūdu Ķēniņ!”

³⁰Tie spļāva uz viņu, ņēma niedri un sita viņam pa galvu.

³¹Kad tie bija par viņu izņirgājušies, tie novilka viņam apmetni un apvilka viņa paša drēbes, un aizveda viņu, lai sistu krustā.

³²Ejot ārā, tie satika kādu vīru no Kirēnes, vārdā Sīmanis. Viņi piespieda to nest Jēzus krustu.

³³Nonākuši tajā vietā, ko sauc par Golgātu — kas nozīmē Galvaskausa vieta — ,

³⁴tie deva viņam vīnu, sajauktu ar žulti; viņš pagaršoja to, bet negribēja dzert.

³⁵ Kad tie bija viņu piesituši krustā, tie izdalīja viņa drēbes, mezdami par tām kauliņus.

³⁶Tad tie apsēdās turpat un viņu apsargāja.

³⁷Virs viņa galvas tie piestiprināja uzrakstu par viņa vainu: “Šis ir Jēzus, jūdu Ķēniņš.”

³⁸Tad divi laupītāji kopā ar viņu tika piesisti krustā, viens viņam pa labo, otrs pa kreiso roku.

³⁹Bet tie, kas gāja garām, zaimoja viņu, galvu grozīdami,

⁴⁰un teica: “Tu, tempļa nojaucējs un uzcēlējs trijās dienās! Glāb nu pats sevi; ja tu esi Dieva Dēls, kāp zemē no krusta!”

⁴¹Tāpat arī virspriesteri līdz ar rakstu mācītājiem un vecajiem ņirgājās par viņu:

⁴²“Citus viņš glāba, bet pats sevi nevar izglābt. Ja viņš ir Israēla ķēniņš, lai nokāpj tagad zemē no krusta, un mēs viņam ticēsim.

⁴³Viņš paļāvās uz Dievu; lai Dievs viņu tagad izglābj, ja grib. Viņš taču sacīja: es esmu Dieva Dēls.”

⁴⁴Tāpat arī laupītāji, kas kopā ar viņu bija krustā sisti, zaimoja viņu.

⁴⁵Tumsa pārklāja zemi no sestās līdz devītajai stundai,

⁴⁶un pēc šīm trim stundām Jēzus sauca skaļā balsī: “Ēli, Ēli, lamā sabahtani!” Tas nozīmē: “Mans Dievs, mans Dievs, kādēļ tu mani esi atstājis!”

⁴⁷Daži no tiem, kas tur stāvēja, to dzirdēdami, sacīja: “Šis sauc Eliju!”

⁴⁸Tad kāds no viņiem, pieskrējis klāt un paņēmis sūkli, iemērca to etiķī un, uzspraudis to uz niedres, sniedza viņam padzerties.

⁴⁹Bet pārējie teica: “Pag, redzēsim, vai Elija nāks viņu glābt.”

⁵⁰Tad Jēzus atkal iekliedzās skaļā balsī un nomira.

⁵¹Un, redzi, tempļa priekškars tika pārplēsts divās daļās no augšas līdz apakšai, un zeme trīcēja un klintis sašķēlās.

⁵²Kapi tika atdarīti un daudzu svēto miesas, kas dusēja, augšāmceltas.

⁵³Tie izgāja no kapiem pēc viņa augšāmcelšanās, nāca svētajā pilsētā un daudziem parādījās.

⁵⁴Bet centurions un tie, kas kopā ar viņu sargāja Jēzu, redzēdami zemestrīci un visu, kas notiek, ļoti sabijās un teica: “Patiesi šis bija Dieva Dēls!”

⁵⁵Tur bija arī daudz sieviešu, kas skatījās no tālienes. Viņas bija sekojušas Jēzum no Galilejas un viņam kalpojušas.

⁵⁶Starp tām bija Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba un Jāzepa māte, un Zebedeja dēlu māte.

⁵⁷Vakaram iestājoties, atnāca kāds bagāts cilvēks no Arimatejas, vārdā Jāzeps, kas arī bija Jēzus māceklis.

⁵⁸Tas devās pie Pilāta un lūdza Jēzus miesas. Pilāts pavēlēja tās viņam atdot.

⁵⁹Jāzeps, paņēmis Jēzus miesas, ietina tās tīrā linu audeklā

⁶⁰un ielika savā jaunajā kapā, kas bija izcirsts klintī, un, aizvēlis kapa ieejai priekšā lielu akmeni, aizgāja.

⁶¹Turpat bija arī Marija Magdalēna un otra Marija; tās sēdēja pretim kapam.

⁶²Nākamajā dienā pēc sagatavošanas dienas virspriesteri un farizeji sanāca pie Pilāta.

⁶³Viņi sacīja: “Kungs, mēs atcerējāmies, ka šis krāpnieks, kad vēl bija dzīvs, sacīja: pēc trim dienām es augšāmcelšos.

⁶⁴Tādēļ pavēli kapu apsargāt līdz trešajai dienai, ka viņa mācekļi neatnāk un neizzog viņu un nestāsta ļaudīm, ka viņš augšāmcēlies no mirušajiem; šī pēdējā krāpšana būs ļaunāka par iepriekšējo.”

⁶⁵Pilāts tiem teica: “Jums ir sargi, ejiet un sargājiet, kā paši zināt.”

⁶⁶Viņi aizgāja un drošības dēļ apzīmogoja kapa akmeni un pielika sargus.