Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Mateja 5 Bible Online

Mateja 5 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Mateja 5

¹Redzēdams ļaužu pūli, Jēzus uzkāpa kalnā un apsēdās, un viņa mācekļi sapulcējās ap viņu.

²Un viņš sāka tos mācīt, sacīdams:

³“Laimīgi garā nabagie, jo viņiem pieder Debesu valstība.

⁴Laimīgi apbēdinātie, jo viņus mierinās.

⁵Laimīgi lēnprātīgie, jo viņi mantos zemi.

⁶Laimīgi izsalkušie un izslāpušie pēc taisnības, jo Dievs viņiem papilnam to dos.

⁷Laimīgi žēlsirdīgie, jo Dievs būs viņiem žēlsirdīgs.

⁸Laimīgi sirdsšķīstie, jo viņi Dievu redzēs.

⁹Laimīgi miera nesēji, jo viņi tiks saukti par Dieva bērniem.

¹⁰Laimīgi taisnības dēļ vajātie, jo viņiem pieder Debesu valstība.

¹¹Laimīgi jūs esat, ja jūs manis dēļ lamās un vajās, un runās visu ļaunu[2] par jums.

¹²Priecājieties un gavilējiet — jūsu alga ir liela debesīs. Tāpat tie vajāja arī praviešus, kas bija pirms jums.

¹³Jūs esat zemes sāls, bet, ja sāls kļūst nederīga, ar ko lai to padara sāļu? Tā neder vairs nekam kā vien ārā izmešanai, lai cilvēki to samītu.

¹⁴Jūs esat pasaules gaisma: pilsēta, kas atrodas kalnā, nevar būt apslēpta.

¹⁵ Gaismekli iededzis, neviens to neliek zem pūra, bet lukturī; un tas spīd visiem, kas ir namā.

¹⁶Tāpat lai jūsu gaisma spīd cilvēku priekšā, tā ka tie redz jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.

¹⁷Nedomājiet, ka es esmu nācis atmest bauslību vai praviešus, es neesmu nācis tos atmest, bet piepildīt.

¹⁸Jo patiesi es jums saku: iekams debesis un zeme zudīs, pat vismazākais burts vai rakstu zīme no bauslības nezudīs, līdz tas viss notiks.

¹⁹Kas atmetīs kaut vienu no šiem vismazākajiem baušļiem un tā mācīs cilvēkus, tas tiks saukts par vismazāko Debesu valstībā, bet, kas tos pildīs un mācīs, tas tiks saukts par varenu Debesu valstībā.

²⁰Jo es jums saku: ja jūsu taisnība nav pārāka par rakstu mācītāju un farizeju taisnību, tad jūs neieiesiet Debesu valstībā.

²¹Jūs esat dzirdējuši, ka tēvutēviem ir sacīts: nenogalini, un, kas nogalina, tas nododams tiesai.

²²Bet es jums saku: ikviens, kas uz savu brāli dusmojas, nododams tiesai; ikviens, kas uz savu brāli saka: nejēga, — nododams sinedrijam, bet, kas uz savu brāli saka: stulbais bezdievi, — tas nododams elles ugunīs.

²³Tādēļ, kad tu atnes savu upurdāvanu pie altāra un tur atceries, ka tavam brālim ir kaut kas pret tevi,

²⁴tad atstāj savu upurdāvanu altāra priekšā, ej un izlīgsti vispirms ar savu brāli un tad pienes savu upurdāvanu.

²⁵Nevilcinies izlīgt ar savu pretinieku, kamēr ar viņu vēl esi ceļā, ka tavs pretinieks tevi nenodod tiesnesim un tiesnesis tiesas izpildītājam un ka tas tevi neiemet cietumā.

²⁶Patiesi es tev saku: tu no turienes neiziesi, pirms nenomaksāsi pēdējo kvadrantu.

²⁷Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: nepārkāp laulību.

²⁸Bet es jums saku: ikviens, kas uzlūko sievieti ar iekāri, jau ir pārkāpis laulību ar viņu savā sirdī.

²⁹Bet, ja tava labā acs tevi apgrēcina, izrauj to un met projām, jo labāk tev ir zaudēt vienu savu locekli, nekā visa tava miesa tiek iemesta ellē.

³⁰Un, ja tava labā roka tevi apgrēcina, nocērt to un met projām, jo labāk tev zaudēt vienu savu locekli, nekā visa tava miesa nonāk ellē.

³¹Tāpat ir sacīts: kas atlaiž savu sievu, lai dod viņai šķiršanās rakstu.

³²Bet es jums saku: ikviens, kas atlaiž savu sievu, izņemot viņas netiklības dēļ, spiež viņu pārkāpt laulību; un, kas šķirtu prec, tas pārkāpj laulību.

³³Jūs vēl esat dzirdējuši, ka tēvutēviem sacīts: nelauz zvērestu, un pildi, ko Kungam esi zvērējis.

³⁴Bet es jums saku: jums vispār nebūs zvērēt — nedz pie debesīm, jo tās ir Dieva tronis,

³⁵nedz pie zemes, jo tā ir viņa kājsols, nedz pie Jeruzālemes, jo tā ir lielā Ķēniņa pilsēta.

³⁶Nezvēri arī pie savas galvas, jo tu nevari pat vienu matu padarīt baltu vai melnu.

³⁷Lai jūsu vārdi ir: jā, jā! un: nē, nē! — kas pāri pār to, tas ir no ļaunā.

³⁸Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: aci pret aci un zobu pret zobu.

³⁹Bet es jums saku: nestājieties pretim ļaunumam; ja kāds tev sit pa labo vaigu, tam pagriez arī otru.

⁴⁰Kas grib ar tevi tiesāties un ņemt tavu kreklu, tam atdod arī virsdrēbes.

⁴¹Ja kāds tevi spiež iet vienu jūdzi, paej ar to divas.

⁴²Dod tam, kas tevi lūdz, un nenovērsies no tā, kas no tevis grib aizņemties.

⁴³Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: mīli savu tuvāko un nīsti savu ienaidnieku.

⁴⁴Bet es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet par tiem, kas jūs vajā,

⁴⁵ka jūs topat sava debesu Tēva bērni; jo viņš liek saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un lietum līt pār taisniem un netaisniem.

⁴⁶Ja jūs mīlat tos, kas jūs mīl, kāda alga jums nākas? Vai arī muitnieki nedara tāpat?

⁴⁷Ja jūs sveicināt vienīgi savus brāļus, ko gan īpašu jūs darāt? Vai arī pagāni nedara tāpat?

⁴⁸Tad nu topiet pilnīgi, kā jūsu debesu Tēvs ir pilnīgs.