Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Mateja 8 Bible Online

Mateja 8 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Mateja 8

¹Kad Jēzus nokāpa no kalna, viņam sekoja liels ļaužu pūlis.

²Un, redzi, kāds spitālīgais, pienācis klāt, nometās ceļos viņa priekšā un sacīja: “Kungs, ja vien tu gribi, tu vari mani šķīstīt!”

³Jēzus, roku izstiepis, pieskārās viņam un sacīja: “Es gribu, topi šķīsts!” Un tūlīt viņš tapa šķīsts no savas spitālības.

⁴Jēzus viņam sacīja: “Pielūko, nevienam to nestāsti, bet ej, rādies priesterim un pienes upurdāvanu, ko Mozus ir noteicis, viņiem par liecību.”

⁵Kad Jēzus iegāja Kapernaumā, pie viņa pienāca kāds centurions un lūdza:

⁶“Mans kalps guļ mājās paralizēts un briesmīgi cieš.”

⁷Jēzus tam sacīja: “Es iešu un viņu dziedināšu.”

⁸Bet centurions atbildēja: “Kungs, es neesmu tā cienīgs, ka tu nāc manā namā; dod tikai pavēli, un mans kalps būs dziedināts.

⁹Jo arī es esmu cilvēks, kas pakļauts varai, un man ir padotie — kareivji; kad vienam es saku: ej, — tas iet, un citam: nāc, — viņš nāk, un savam kalpam: dari to, — viņš dara.”

¹⁰To dzirdēdams, Jēzus izbrīnījās un sacīja tiem, kas viņam sekoja: “Patiesi es jums saku: ne pie viena Israēlā es tādu ticību neesmu atradis.

¹¹Un es jums saku: daudzi nāks no austrumiem un rietumiem un sēdēs kopā ar Ābrahāmu, Īzaku un Jēkabu Debesu valstībā,

¹²bet Valstības dēli tiks izgrūsti ārā tumsībā; tur būs vaimanas un zobu griešana.”

¹³Tad Jēzus sacīja centurionam: “Ej, lai tev notiek, kā tu esi ticējis!” Un kalps tapa vesels tanī pašā stundā.

¹⁴Jēzus ienāca Pētera namā un redzēja viņa sievasmāti guļam drudža pārņemtu.

¹⁵Viņš pieskārās tās rokai, un drudzis to atstāja, un tā piecēlās un viņam kalpoja.

¹⁶Kad pienāca vakars, pie viņa atveda daudzus dēmonu apsēstus. Un viņš garus izdzina ar vārdu un dziedināja visus neveselos,

¹⁷ka piepildītos, ko Kungs caur pravieti Jesaju ir sacījis: viņš uzņēma mūsu kaites un nesa mūsu sērgas.

¹⁸Lielu ļaužu pūli sev visapkārt redzēdams, Jēzus lika pārcelties uz otru krastu.

¹⁹Tad pie viņa pienāca kāds rakstu mācītājs un teica: “Skolotāj, es sekošu tev, lai kurp tu ietu.”

²⁰Jēzus tam sacīja: “Lapsām ir alas un debesu putniem ligzdas, bet Cilvēka Dēlam nav kur galvu nolikt.”

²¹Kāds cits viņa māceklis sacīja viņam: “Kungs, ļauj man vispirms aiziet un apglabāt savu tēvu.”

²²Bet Jēzus viņam sacīja: “Seko man un ļauj miroņiem apglabāt savus miroņus!”

²³Jēzus iekāpa laivā, un viņa mācekļi tam sekoja.

²⁴Un, redzi, jūrā izcēlās liela vētra, tā ka viļņi vēlās pāri laivai; bet Jēzus gulēja.

²⁵Tie piegājuši viņu modināja, saukdami: “Kungs, glāb mūs, mēs ejam bojā!”

²⁶Jēzus tiem sacīja: “Kādēļ esat tik bailīgi, jūs mazticīgie?” Tad piecēlies viņš apsauca vējus un jūru, un iestājās liels klusums.

²⁷Bet cilvēki izbrīnā jautāja: “Kas viņš ir, ka vēji un jūra viņam paklausa?”

²⁸Kad viņš nonāca otrā pusē, Gadaras apgabalā, viņu sastapa divi dēmonu apsēsti, kas bija iznākuši no kapiem; tie bija ļoti bīstami, tādēļ neviens nevarēja pa šo ceļu staigāt.

²⁹Un, redzi, tie sāka kliegt: “Kāda daļa mums ar tevi, Dieva Dēls? Vai tu esi nācis pirms laika mūs mocīt?”

³⁰Bet tālu no viņiem ganījās liels cūku bars.

³¹Un dēmoni viņu lūdza: “Ja tu mūs izdzen, tad liec mums ieiet cūkās.”

³²Jēzus tiem sacīja: “Ejiet!” Un tie izgājuši iegāja cūkās, un, redzi, viss ganāmpulks metās no kraujas jūrā un noslīka ūdenī.

³³Bet gani aizbēga un, nonākuši pilsētā, pastāstīja visu, arī par dēmonu apsēstajiem.

³⁴Un, redzi, visa pilsēta iznāca Jēzum pretī, un, viņu ieraudzījuši, tie lūdza, lai viņš iet prom no to apvidus.