Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Marka 1 Bible Online

Marka 1 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Marka 1

¹Jēzus Kristus, Dieva Dēla, evaņģēlija iesākums.

²Kā pravietis Jesaja ir rakstījis: redzi, es sūtu savu sūtni pirms tevis, kas sagatavos tev ceļu;

³saucēja balss tuksnesī: sagatavojiet Kungam ceļu, dariet līdzenas viņa takas! —

⁴tā Jānis bija tuksnesī un kristīja, un sludināja grēku nožēlas kristību grēku piedošanai.

⁵Pie viņa izgāja visa Jūdejas zeme un Jeruzālemes ļaudis, un viņi atzina savus grēkus, un Jānis tos kristīja Jardānas upē.

⁶Jānis bija ģērbies kamieļu vilnas drēbēs un ādas jostu ap gurniem un ēda siseņus un savvaļas bišu medu.

⁷Un viņš sludināja: “Viens spēcīgāks nekā es nāk pēc manis, tam es neesmu cienīgs noliecies atraisīt viņa sandaļu siksnas.

⁸Es jūs kristīju ūdenī, bet viņš jūs kristīs Svētajā Garā.”

⁹Tajās dienās Jēzus atnāca no Galilejas Nācaretes, un Jānis viņu kristīja Jardānā.

¹⁰Un tūlīt, no ūdens izkāpdams, viņš ieraudzīja debesis atveramies un Svēto Garu kā balodi uz sevi nolaižamies.

¹¹Un balss atskanēja no debesīm: “Tu esi mans mīļotais Dēls, uz ko man labs prāts.”

¹²Un Gars viņu tūlīt aizdzina tuksnesī.

¹³Jēzus bija tuksnesī četrdesmit dienas, un sātans viņu kārdināja; viņš bija kopā ar zvēriem, un eņģeļi viņam kalpoja.

¹⁴Bet, kad Jānis bija apcietināts, Jēzus atnāca uz Galileju un sludināja evaņģēliju, sacīdams:

¹⁵“Laiks ir piepildīts, un Dieva valstība ir klāt[1]. Atgriezieties no grēkiem un ticiet evaņģēlijam!”

¹⁶Viņš, iedams gar Galilejas jūru, ieraudzīja Sīmani un viņa brāli Andreju tīklus jūrā metam; viņi bija zvejnieki.

¹⁷Un Jēzus viņiem sacīja: “Nāciet, sekojiet man, es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem!”

¹⁸Un tūlīt tie atstāja tīklus un viņam sekoja.

¹⁹Pagājis mazliet tālāk, viņš ieraudzīja Jēkabu, Zebedeja dēlu, un viņa brāli Jāni; tie laivā tīklus lāpīja.

²⁰Un viņš tos tūlīt aicināja. Un, tie savu tēvu Zebedeju ar algādžiem laivā atstājuši, aizgāja viņam līdzi.

²¹Iedami viņi nonāca Kapernaumā, un, tūlīt sabatā iegājis sinagogā, viņš mācīja.

²²Ļaudis brīnījās par viņa mācību, jo viņš tos mācīja kā tāds, kam vara, nevis kā rakstu mācītāji.

²³Un tobrīd viņu sinagogā bija kāds cilvēks ar nešķīstu garu, un tas sāka kliegt:

²⁴“Kāda daļa mums ar tevi, Jēzu, Nācarieti? Vai tu esi nācis mūs pazudināt? Es zinu, kas tu esi — Dieva Svētais.”

²⁵Un Jēzus to apsauca: “Apklusti un izej no viņa!”

²⁶Un, to raustīdams un brēkdams skaļā balsī, nešķīstais gars no viņa izgāja.

²⁷Tie visi pārbijās un sāka cits citu izprašņāt: “Kas tas ir? Vai jauna mācība, kurai ir vara? Pat nešķīstiem gariem viņš pavēl, un tie viņu paklausa.”

²⁸Un tūlīt runas par viņu izplatījās visā Galilejas apgabalā.

²⁹Un tūlīt, no sinagogas izgājuši, viņi kopā ar Jēkabu un Jāni nāca Sīmaņa un Andreja namā.

³⁰Bet Sīmaņa sievasmāte gulēja drudzī, un tie viņam tūlīt par to pateica.

³¹Piegājis viņš satvēra tās roku un to uzcēla, un drudzis tūlīt viņu atstāja, un viņa tiem kalpoja.

³²Bet, kad vakars pienāca un saule bija norietējusi, pie viņa nesa visus neveselos un dēmonu apsēstos.

³³Visa pilsēta bija sapulcējusies durvju priekšā.

³⁴Un daudzus, kas sirga ar dažādām kaitēm, viņš darīja veselus un izdzina daudz dēmonu, un viņš neļāva dēmoniem runāt, jo tie viņu pazina[2].

³⁵Un rīta agrumā, kad vēl bija tumšs, viņš izgāja laukā un, nogājis kādā vientuļā vietā, lūdza Dievu.

³⁶Bet Sīmanis un tie, kas ar viņu bija, steidzās viņu meklēt.

³⁷Viņu atraduši, tie sacīja: “Visi tevi meklē.”

³⁸Tad viņš tiem sacīja: “Iesim uz tuvējiem miestiem, ka arī tur es sludinu, jo tādēļ es esmu nācis.”

³⁹Un viņš gāja, sludinādams viņu sinagogās, pa visu Galileju un izdzina dēmonus.

⁴⁰Kāds spitālīgais atnāca pie viņa un, ceļos nometies, lūdza viņu: “Ja vien tu gribi, tu vari mani šķīstīt.”

⁴¹Jēzus sirdī iežēlojās un, roku izstiepis, pieskārās tam un sacīja: “Es gribu, topi šķīsts!”

⁴²Līdzko viņš to bija pateicis, spitālība no tā pazuda, un tas tapa šķīsts.

⁴³Tad Jēzus skarbā balsī to tūlīt raidīja prom

⁴⁴un teica tam: “Pielūko, nesaki nevienam neko, bet ej, rādies priesterim un upurē par savu šķīstīšanu, ko Mozus ir noteicis, viņiem par liecību.”

⁴⁵Bet tas izgājis sāka daudz stāstīt un izplatīt runas par to, kas noticis, tā ka Jēzus atklāti vairs nevarēja ienākt pilsētā. Bet viņš palika ārpus pilsētas vientuļās vietās, un no visām malām ļaudis nāca pie viņa.