Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Marka 11 Bible Online

Marka 11 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Marka 11

¹Kad tie tuvojās Jeruzālemei, Bētfagei un Bētanijai pie Olīvkalna, viņš sūtīja divus savus mācekļus

²un tiem sacīja: “Dodieties uz ciemu, kas jūsu priekšā. Tur iegājuši jūs tūlīt atradīsit piesietu ēzelīti, uz kura vēl neviens cilvēks nav sēdējis. Atraisiet to un vediet šurp!

³Ja kāds jums jautās: kādēļ jūs tā darāt? — tad sakiet: Kungam to vajag, un tūlīt viņš to atsūtīs atpakaļ.”

⁴Un tie aizgāja un atrada ēzelīti, piesietu ārā pie durvīm, un to atraisīja.

⁵Kādi no tiem, kas tur stāvēja, viņiem jautāja: “Ko jūs darāt, kādēļ jūs atraisāt ēzelīti?”

⁶Un viņi atbildēja, kā Jēzus tiem bija teicis. Un tie viņus atlaida.

⁷Tie atveda ēzelīti pie Jēzus, uzsedza tam savas drēbes, un viņš sēdās tam virsū.

⁸Un daudzi izklāja uz ceļa savas drēbes, bet citi koku zarus, ko bija nocirtuši laukos.

⁹Un tie, kas gāja pa priekšu, un tie, kas sekoja, kliedza: “Ozianna, lai svētīts, kas nāk Kunga vārdā!

¹⁰Lai slavēta mūsu tēva Dāvida valstība, kas tuvojas! Ozianna augstībā!”

¹¹Jēzus iegāja Jeruzālemē templī, un, kad viņš visu bija aplūkojis un bija jau vakara stunda, viņš ar tiem divpadsmit aizgāja uz Bētaniju.

¹²Nākamajā dienā, kad viņi izgāja no Bētanijas, Jēzum gribējās ēst.

¹³Ieraudzījis no tālienes salapojušu vīģes koku, viņš gāja pie tā, lai ko atrastu, un, nonācis pie tā, viņš neatrada nekā cita kā vien lapas, jo nebija vīģu laiks.

¹⁴Viņš uzrunāja to, sacīdams: “Lai nemūžam neviens vairs neēd augļus no tevis!” Un viņa mācekļi to dzirdēja.

¹⁵Tad viņi nonāca Jeruzālemē. Templī iegājis, viņš sāka dzīt ārā tos, kas templī pārdeva un pirka, un apgāza naudas mijēju galdus un baložu pārdevēju solus.

¹⁶Un viņš neļāva neko nest caur tempļa pagalmu.

¹⁷Viņš tos mācīja: “Vai nav rakstīts: mans nams tiks saukts par lūgšanas namu visām tautām? — Bet jūs to esat pārvērtuši par laupītāju midzeni.”

¹⁸To dzirdēja virspriesteri un rakstu mācītāji, un tie meklēja, kā viņu pazudināt, jo tie baidījās no viņa, tādēļ ka visi ļaudis apbrīnoja viņa mācību.

¹⁹Kad iestājās vakars, tie izgāja no pilsētas.

²⁰Rīta agrumā garām iedami, tie redzēja vīģes koku nokaltušu līdz pat saknēm.

²¹Un Pēteris atcerējies sacīja viņam: “Rabi, redzi, vīģes koks, kuru tu nolādēji, ir nokaltis.”

²²Jēzus viņiem atbildēja: “Ticiet Dievam!

²³Patiesi es jums saku: ja kāds šim kalnam teiks: celies un meties jūrā! — un kas nešaubīsies savā sirdī, bet ticēs, ka notiks tas, ko viņš saka, tad viņam tas arī notiks.

²⁴Tādēļ es jums saku: visu, ko jūs lūdzat vai prasāt, ticiet, ka jūs to saņemsiet, un tas jums arī būs.

²⁵Kad jūs nostājaties, lai Dievu lūgtu, piedodiet, ja jums ir kaut kas pret kādu, lai arī jūsu Tēvs, kas ir debesīs, jums piedotu jūsu pārkāpumus.

²⁶Bet, ja jūs nepiedosiet, arī jūsu Tēvs debesīs jūsu pārkāpumus jums nepiedos.”

²⁷Tad tie atkal ieradās Jeruzālemē. Viņam templī staigājot, pie viņa pienāca virspriesteri, rakstu mācītāji un vecajie.

²⁸Un tie viņam jautāja: “Kā varā tu to dari? Kas tev ir devis varu to darīt?”

²⁹Jēzus tiem atbildēja: “Arī es jums uzdošu vienu jautājumu, un atbildiet man, tad es jums teikšu, kā varā es visu to daru.

³⁰Jāņa kristība nāca no debesīm vai no cilvēkiem? Atbildiet man!”

³¹Un tie sprieda savā starpā: “Ko lai sakām? Ja sacīsim: no debesīm, — viņš teiks: kādēļ tad jūs neticējāt viņam?

³²Vai lai sakām: no cilvēkiem?” Taču viņi baidījās no ļaudīm, jo visi par Jāni domāja, ka tas patiesi bijis pravietis.

³³Un viņi Jēzum atbildēja: “Mēs nezinām.” Jēzus tiem sacīja: “Tad arī es jums neteikšu, kā varā es to daru.”