Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Marka 12 Bible Online

Marka 12 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Marka 12

¹Viņš sāka uz tiem runāt līdzībās: “Kāds cilvēks iestādīja vīnadārzu, to iežogoja, ierīkoja vīnspaidu, uzcēla torni un izdeva dārzu vīnkopjiem, bet pats devās svešumā.

²Kad nāca laiks, viņš sūtīja pie vīnkopjiem kalpu, lai tas saņemtu daļu no vīnadārza augļiem.

³Bet viņi to sagūstīja un sasita, un sūtīja prom tukšā.

⁴Tad viņš sūtīja atkal citu kalpu pie tiem; arī viņu tie piekāva un pazemoja.

⁵Un viņš sūtīja vēl citu, un to viņi nonāvēja. Un vēl daudzus citus — dažus tie piekāva, bet citus nonāvēja.

⁶Viņam vēl bija palicis mīļotais dēls; to viņš sūtīja pēdējo, sacīdams: no mana dēla tie taču kaunēsies.

⁷Bet vīnkopji sacīja cits uz citu: šis ir mantinieks! Ejam, nonāvējam viņu, tad mantojums piederēs mums.

⁸Un tie viņu sagrāba un nonāvēja, un izmeta ārā no vīnadārza.

⁹Ko nu vīnadārza saimnieks darīs? Viņš nāks un nonāvēs vīnkopjus un izdos vīnadārzu citiem.

¹⁰Vai tad jūs neesat lasījuši Rakstos? — Akmens, ko nama cēlāji atmetuši, ir kļuvis par stūrakmeni;

¹¹tas ir Kunga darbs un brīnums mūsu acīs.”

¹²Tie gribēja viņu sagūstīt, bet baidījās no ļaudīm. Tie noprata, ka viņš šo līdzību bija stāstījis par viņiem. Un, viņu atstājuši, tie aizgāja.

¹³Un tie sūtīja pie viņa dažus farizejus un Hēroda piekritējus, lai tie viņu pieķertu kādā vārdā.

¹⁴Tie nāca un viņam sacīja: “Skolotāj, mēs zinām, ka tu esi patiess un negribi nevienam izdabāt, jo tu neuzlūko cilvēka ārieni, bet māci patiesi Dieva ceļu. Vai ir atļauts cēzaram dot nodevas vai ne? Vai lai dodam vai nedodam?”

¹⁵Zinādams, ka tie izliekas, viņš tiem sacīja: “Kādēļ jūs mani izaicināt? Dodiet man vienu denāriju, es gribu to redzēt.”

¹⁶Tie to pasniedza. Un viņš tiem jautāja: “Kā attēls šis un kā uzraksts?” Un tie atbildēja: “Cēzara.”

¹⁷Tad Jēzus tiem sacīja: “Dodiet cēzaram, kas cēzaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder.” Un tie brīnījās par viņu.

¹⁸Un saduķeji, kas noliedza augšāmcelšanos, nāca pie viņa un viņu izjautāja:

¹⁹“Skolotāj, Mozus mums ir rakstījis: ja kādam mirst brālis un atstāj sievu bez bērna, tad lai viņa brālis apņem šo sievu un dod pēcnācējus savam brālim.

²⁰Bija septiņi brāļi; pirmais apņēma sievu un mirstot neatstāja pēcnācējus.

²¹Otrais viņu apņēma un nomira, arī neatstādams pēcnācējus; un tāpat trešais.

²²Neviens no tiem septiņiem neatstāja pēcnācējus. Beigās nomira arī sieva.

²³Tad nu augšāmcelšanās dienā, kad tie celsies augšā, kuram no tiem šī sieva piederēs? Jo visiem septiņiem tā bijusi sieva.”

²⁴Un Jēzus tiem atbildēja: “Vai ne tādēļ jūs maldāties, ka nepazīstat ne Rakstus, ne Dieva spēku?

²⁵Kad tie celsies augšām no mirušajiem, tie nedz precēs, nedz tiks precēti, bet būs kā eņģeļi debesīs.

²⁶Bet par mirušajiem, ka tie taps uzmodināti, vai jūs Mozus grāmatā neesat lasījuši, kā Dievs pie ērkšķu krūma viņu uzrunāja: es esmu Ābrahāma Dievs un Īzaka Dievs, un Jēkaba Dievs? —

²⁷Dievs nav mirušo, bet dzīvo Dievs. Jūs stipri maldāties.”

²⁸Kāds rakstu mācītājs pienācis klausījās viņus strīdamies. Dzirdēdams, cik viņš tiem labi atbild, tas jautāja viņam: “Kurš bauslis ir augstākais?”

²⁹Jēzus atbildēja: “Augstākais ir: klausies, Israēl, Kungs, mūsu Dievs, ir vienīgais Kungs.

³⁰Un mīli Kungu, savu Dievu, no visas sirds un no visas dvēseles, un ar visu prātu, un ar visu spēku.

³¹Otrs ir šis: mīli savu tuvāko kā sevi pašu. — Par šiem augstāka baušļa nav.”

³²Rakstu mācītājs viņam sacīja: “Pareizi, Skolotāj, tas ir tiesa, ko tu sacīji: viņš ir vienīgais, un cita nav kā vien viņš;

³³un: to mīlēt no visas sirds un ar visu prātu, un ar visu spēku un savu tuvāko mīlēt kā sevi pašu — tas ir vairāk nekā visi sadedzināmie un citi upuri.”

³⁴Un Jēzus, redzēdams, ka tas gudri bija atbildējis, viņam sacīja: “Tu neesi tālu no Dieva valstības.” Un neviens vairs neuzdrošinājās viņu izjautāt.

³⁵Mācīdams templī, Jēzus runāja: “Kādēļ rakstu mācītāji saka, ka Kristus ir Dāvida dēls?

³⁶Pats Dāvids ir sacījis Svētā Gara spēkā: Kungs sacīja manam Kungam: sēdies pie manas labās rokas, līdz es tavus ienaidniekus nolieku tev par kājsolu.

³⁷Pats Dāvids sauc viņu par Kungu; kā viņš var būt Dāvida dēls?” Un lielais ļaužu pūlis viņā labprāt klausījās.

³⁸Un viņš mācīdams runāja: “Sargieties no rakstu mācītājiem, kam patīk garos tērpos staigāt un tirgus laukumos tikt sveicinātiem,

³⁹un sinagogās un mielastos ieņemt goda vietas.

⁴⁰Tie aprij atraitņu namus un, lai izrādītos, ilgi lūdz Dievu — tie saņems bargāku sodu!”

⁴¹Un Jēzus, sēdēdams iepretim ziedojumu traukam, vēroja, kā ļaudis met naudu traukā. Daudzi bagātie meta daudz.

⁴²Bet nāca nabadzīga atraitne un iemeta divas artavas — tas ir viens kvadrants.

⁴³Un, pieaicinājis savus mācekļus, viņš tiem sacīja: “Patiesi es jums saku: šī nabadzīgā atraitne ir ziedojusi vairāk nekā visi pārējie, kas meta ziedojumu traukā.

⁴⁴Jo tie visi ir ziedojuši no savas pārpilnības, bet viņa no savas trūcības ziedoja visu, kas tai bija, — visu savu iztiku.”