Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Marka 3 Bible Online

Marka 3 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Marka 3

¹Un viņš atkal iegāja sinagogā. Tur bija kāds cilvēks, kam bija paralizēta roka.

²Tie vēroja viņu, vai viņš sabatā to dziedinās, lai tad varētu viņu apsūdzēt.

³Un viņš sacīja cilvēkam ar paralizēto roku: “Celies un nostājies vidū!”

⁴Un viņš sacīja tiem: “Vai ir atļauts sabatā darīt labu vai ļaunu? Dzīvību glābt vai nonāvēt?” Bet tie cieta klusu.

⁵Un viņš, tos visapkārt dusmās uzlūkojis un par viņu cietsirdību noskumis, tam cilvēkam sacīja: “Izstiep savu roku!” Un tas roku izstiepa, un tā kļuva vesela.

⁶Farizeji, izgājuši laukā, tūlīt ar Hēroda piekritējiem apspriedās, kā viņu nodot nāvē.

⁷Bet Jēzus aizgāja ar saviem mācekļiem pie jūras, un liels ļaužu pulks no Galilejas gāja viņam līdzi. Tāpat arī no Jūdejas,

⁸no Jeruzālemes, no Idūmejas un no Aizjardānas, no Tīras un Sidonas apkaimes daudz ļaužu, dzirdējuši, ko viņš dara, nāca pie viņa.

⁹Viņš saviem mācekļiem sacīja, lai tie viņam tur gatavībā laivu ļaužu pūļa dēļ, ka tie nespiestos virsū.

¹⁰Jo viņš daudzus darīja veselus; tādēļ tie, kam bija kādas kaites, lauzās viņam klāt, lai viņam pieskartos.

¹¹Un nešķīstie gari, kad tie viņu redzēja, krita pie zemes viņa priekšā un brēca: “Tu esi Dieva Dēls!”

¹²Un viņš tiem daudzkārt piedraudēja, lai tie viņu neatklāj.

¹³Tad viņš, uzkāpis kalnā, aicināja pie sevis tos, kurus pats gribēja, un tie nāca pie viņa.

¹⁴Un viņš iecēla divpadsmit[3], lai tie būtu ar viņu un viņš tos sūtītu sludināt,

¹⁵un tiem būtu vara izdzīt dēmonus.

¹⁶Un viņš iecēla[4]: Sīmani, kam viņš deva vārdu Pēteris,

¹⁷un Jēkabu, Zebedeja dēlu, un Jāni, Jēkaba brāli, un deva tiem vārdu Boanergi, tas ir, pērkona dēli,

¹⁸un Andreju, Filipu, Bartolomeju, Mateju, Tomu, Jēkabu, Alfeja dēlu, Tadeju un Sīmani, kanaānieti,

¹⁹un Jūdu Iskariotu, kas viņu nodeva.

²⁰Tad viņš devās uz mājām, un sanāca atkal ļaužu pūlis, tā ka viņi nevarēja pat maizi paēst.

²¹Un, kad savējie to dzirdēja, tie iznāca viņu apvaldīt, jo tie runāja: “Viņam nav prāta.”

²²Un rakstu mācītāji, kas bija atnākuši no Jeruzālemes, runāja: “Viņā ir Belcebuls, — un: viņš izdzen dēmonus ar dēmonu valdnieka palīdzību.”

²³Tos pieaicinājis, viņš runāja uz tiem līdzībās: “Kā var sātans izdzīt sātanu?

²⁴Ja kāda valstība sašķeļas sevī, tad tāda valstība nevar pastāvēt.

²⁵Un, ja kāds nams sašķeļas sevī, tad tāds nams nevar pastāvēt.

²⁶Ja sātans saceļas pret sevi un sašķeļas, tad tas nevar pastāvēt, bet iet bojā.

²⁷Bet neviens nevar ielauzties stipra vīra namā, lai izlaupītu tā mantu, pirms stiprais netiks sasiets; tikai tad tā namu varēs izlaupīt.

²⁸Patiesi es jums saku: viss cilvēku dēliem tiks piedots — gan grēki, gan zaimi, lai cik tie būtu zaimojuši.

²⁹Bet, kas pret Svēto Garu zaimos, tas nemūžam nesaņems piedošanu, bet būs vainīgs mūžīgā grēkā,” —

³⁰jo viņi sacīja: “Viņam ir nešķīsts gars.”

³¹Tad viņa māte un viņa brāļi nāca un, ārpusē nostājušies, sūtīja pie viņa, lai viņu pasauc.

³²Ap viņu sēdēja ļaužu pūlis. Un tie viņam sacīja: “Redzi, tava māte un tavi brāļi, un tavas māsas ārpusē tevi meklē.”

³³Un viņš tiem atbildēja: “Kas ir mana māte un mani brāļi?”

³⁴Uzlūkojis ap sevi sēdošos, viņš sacīja: “Redzi, mana māte un mani brāļi.

³⁵Kas dara Dieva gribu, tas ir mans brālis un māsa, un māte.”