Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Marka 4 Bible Online

Marka 4 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Marka 4

¹Un viņš atkal sāka mācīt pie jūras. Liels ļaužu pūlis pie viņa sapulcējās, tā ka viņš iekāpa laivā un apsēdās; un viņš bija jūrā, bet visi ļaudis jūras krastā.

²Viņš tos daudz mācīja līdzībās un savā mācībā tiem sacīja:

³“Klausieties! Redzi, sējējs izgāja sēt.

⁴Sējot cita sēkla krita ceļmalā, un putni nāca un to apēda.

⁵Cita krita akmenājā, kur tai nebija daudz zemes; tā tūlīt uzdīga, tādēļ ka tā nebija dziļi zemē.

⁶Bet, kad saule uzlēca un to dedzināja, tā nokalta, tādēļ ka tai nebija sakņu.

⁷Cita sēkla krita starp ērkšķiem, un ērkšķi izauga un to nomāca, un tā nenesa augļus.

⁸Bet cita sēkla krita labā zemē un nesa augļus; tā uzdīga un izauga, un cita nesa trīsdesmitkārtīgi, cita sešdesmitkārtīgi un cita simtkārtīgi.”

⁹Un viņš sacīja: “Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird.”

¹⁰Kad viņš palika viens, tad tie, kas līdz ar tiem divpadsmit bija pie viņa, izvaicāja viņu par līdzībām.

¹¹Un viņš tiem sacīja: “Jums ir dots zināt Dieva valstības noslēpumu, bet tiem, kas ārpusē, viss ir līdzībās,

¹²lai tie skatīdamies skatās, bet neredz un klausīdamies klausās, bet nesaprot, lai tie neatgriežas un tiem netiek piedots.”

¹³Un viņš tiem sacīja: “Jūs šo līdzību nesaprotat? Kā tad jūs sapratīsiet visas citas līdzības?

¹⁴Sējējs sēj vārdu.

¹⁵Vieni ir tie, kas ceļmalā, kuros vārdu iesēj, un, tikko viņi to dzird, nāk sātans un paņem prom viņos iesēto vārdu.

¹⁶Un citi kā sēkla, kas krīt akmenājā, tikko vārdu dzirdējuši, viņi ar prieku to uzņem,

¹⁷bet viņiem nav sakņu, un tie nav pastāvīgi. Kad nāk spaidi un vajāšanas vārda dēļ, viņi tūlīt apgrēkojas.

¹⁸Un tie, kas starp ērkšķiem sēti, vārdu dzird,

¹⁹bet laicīgās rūpes un bagātības viltus, un visas citas kārības uznāk un noslāpē vārdu, un tas kļūst neauglīgs.

²⁰Un ir tādi, kas sēti labā zemē, kas vārdu dzird un uzņem un nes augļus — cits trīsdesmitkārtīgus, cits sešdesmitkārtīgus un cits simtkārtīgus.”

²¹Un viņš tiem sacīja: “Vai tad gaismekli ienes, lai to liktu zem pūra vai zem gultas? Vai ne tādēļ, lai to liktu lukturī?

²²Jo nav nekā apslēpta, kas nenāktu gaismā, un nekas nenotiek slepeni, kas netaptu zināms.

²³Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird.”

²⁴Un viņš tiem sacīja: “Ievērojiet, ko dzirdat. Ar kādu mēru jūs mērāt, ar tādu jums nomērīs un[5] vēl pieliks klāt.

²⁵Jo, kam ir, tam tiks dots, bet, kam nav, tam atņems arī to, kas tam ir.”

²⁶Un viņš sacīja: “Ar Dieva valstību ir tāpat, kā kad cilvēks iemet sēklu zemē

²⁷un guļas un ceļas, nakti un dienu, bet sēkla uzdīgst un izaug, tā ka viņš pats to nemana.

²⁸Zeme pati nes augļus: vispirms asnu, tad vārpu un tad graudu pilnu vārpu.

²⁹Un, kad augļi ienākušies, viņš tūdaļ laiž sirpi darbā, jo pļaujas laiks ir klāt.”

³⁰Un viņš runāja tālāk: “Ar ko lai salīdzinām Dieva valstību? Jeb kādā līdzībā lai to attēlojam?

³¹Tā līdzinās sinepju graudiņam, kas iesēts zemē; tā ir vismazākā no visām sēklām virs zemes,

³²bet iesēta augtin aug un kļūst lielāka par visiem dārza augiem, un tai izaug lieli zari, kuru paēnā var ligzdot debesu putni.”

³³Un daudz tādu līdzību viņš tiem sacīja, tā ka tie varēja klausīties.

³⁴Viņš nerunāja ar tiem citādi kā vien līdzībās, bet saviem mācekļiem viņš visu atsevišķi izskaidroja.

³⁵Tajā dienā, vakaram nākot, viņš tiem sacīja: “Celsimies pāri uz otru krastu.”

³⁶Ļaužu pūli atlaiduši, tie devās ar laivu, kurā viņš bija, un vēl citas laivas viņam sekoja.

³⁷Tad sacēlās liela vētra, un viļņi gāzās pāri laivai, tā ka laiva pildījās ar ūdeni.

³⁸Viņš pats gulēja laivas galā uz spilvena. Un tie viņu modināja un sacīja: “Skolotāj, vai tev nerūp, ka ejam bojā?”

³⁹Viņš piecēlies apsauca vēju un pavēlēja jūrai: “Klusu, rimsties!” Un vējš norima, un iestājās liels klusums.

⁴⁰Un viņš tiem sacīja: “Kādēļ esat tik bailīgi? Vai jums vairs nav ticības?”

⁴¹Viņus pārņēma lielas bailes, un viņi cits citam sacīja: “Kas viņš tāds ir, ka pat vējš un jūra viņam paklausa?”