Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Marka 7 Bible Online

Marka 7 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Marka 7

¹Pie viņa sapulcējās farizeji un daži rakstu mācītāji, kas bija atnākuši no Jeruzālemes.

²Ieraudzījuši, ka daži viņa mācekļi ar netīrām, tas ir, nemazgātām, rokām ēd maizi[8] —

³jo farizeji un visi jūdi, vecajo paražas turēdami, neēd, pirms nav īpaši mazgājuši rokas;

⁴tāpat no tirgus pārnākuši, tie neēd, iekams nav šķīstījušies, un vēl daudz ko citu viņi uzņēmušies ievērot: vīna kausu, kannu un vara trauku[9] šķīstīšanu — ,

⁵tādēļ farizeji un rakstu mācītāji viņam jautāja: “Kādēļ tavi mācekļi nedzīvo pēc vecajo paražām, bet maizi ēd ar nemazgātām rokām?”

⁶Bet viņš tiem sacīja: “Jesaja labi par jums, liekuļiem, ir pravietojis, rakstīdams: šī tauta mani godā ar mēli, bet viņu sirds ir tālu no manis.

⁷Tie man velti izrāda godbijību, mācīdami mācības, kas ir cilvēku pavēles.

⁸Dieva bausli atmetuši, jūs ievērojat cilvēku paražas[10].”

⁹Un viņš turpināja: “Jums labi izdodas atmest Dieva bausli, lai turētu savas paražas.

¹⁰Mozus taču ir teicis: godā savu tēvu un māti, — un: kas runā ļaunu par tēvu un māti, lai mirdams mirst.

¹¹Bet jūs sakāt: ja kāds cilvēks savam tēvam vai mātei saka: es ziedošu Dievam to, kas jums pienākas no manis, —

¹²tad jūs viņam neko vairs neļaujat darīt tēva un mātes labā,

¹³jūs ar savām paražām, ko esat ieviesuši, atceļat Dieva vārdu; un daudz ko tamlīdzīgu jūs darāt.”

¹⁴Un, ļaudis atkal pieaicinājis, viņš tiem sacīja: “Klausieties mani visi un saprotiet!

¹⁵Nekas cilvēku nespēj sagānīt, kas no ārpuses viņā ieiet, bet, kas no cilvēka iziet, tas viņu sagāna.”[11]

¹⁷Kad viņi iegāja namā, prom no ļaudīm, mācekļi izjautāja viņu par šo līdzību.

¹⁸Un viņš tiem sacīja: “Vai arī jūs esat tādi nejēgas? Vai jūs nesaprotat, ka tas, kas no ārpuses ieiet cilvēkā, nespēj viņu sagānīt?

¹⁹Jo tas neieiet viņa sirdī, bet vēderā un iziet ārā, tā šķīstot katru barību.”

²⁰Un tad viņš teica: “Kas no cilvēka iziet, tas sagāna cilvēku.

²¹Jo no iekšienes, no cilvēka sirds iziet ļaunas domas, izvirtība, zādzība, slepkavība,

²²laulības pārkāpšana, alkatība, ļaunprātība, viltība, izlaidība, skaudīga acs, zaimošana, lepnība, muļķība.

²³Viss šis ļaunums nāk no iekšienes un sagāna cilvēku.”

²⁴No turienes viņš aizgāja uz Tīras[12] apvidu. Iegājis kādā namā, viņš negribēja, ka to kāds uzzinātu, bet nevarēja palikt apslēpts,

²⁵jo kāda sieviete, kuras meitiņai bija nešķīsts gars, izdzirdusi par viņu, tūlīt nāca un krita pie viņa kājām.

²⁶Šī sieviete bija grieķiete, no Sīrijas feniķiešu dzimtas, un lūdza Jēzu, lai viņš izdzen dēmonu no viņas meitas.

²⁷Un viņš tai sacīja: “Ļauj, lai vispirms bērni tiek pabaroti, jo nav labi atņemt maizi bērniem un nomest sunīšiem.”

²⁸Bet viņa tam atbildēja: “Jā gan, Kungs, bet sunīši zem galda ēd no bērnu druskām.”

²⁹Tad viņš tai sacīja: “Šo vārdu dēļ ej! Dēmons ir izgājis no tavas meitas.”

³⁰Savās mājās nogājusi, viņa atrada meiteni gultā mierīgi guļam, un dēmons no viņas bija izgājis.

³¹Tad, no Tīras apvidus atkal aizgājis, viņš caur Sidonu nonāca pie Galilejas jūras Dekapoles apvidū.

³²Pie viņa atveda kādu kurlmēmu un lūdza, lai viņš tam uzliek rokas.

³³Un viņš, aizvedis to no ļaužu pūļa savrup, lika pirkstus tā ausīs un spļāva, un aizskāra tā mēli.

³⁴Un, paskatījies uz debesīm, viņš ievaidējās un sacīja: “Efata!” — tas ir: atveries!

³⁵Un viņa ausis tūlīt atvērās un mēles saites atraisījās, un viņš sāka skaidri runāt.

³⁶Un viņš tiem piekodināja nevienam to nestāstīt; bet, jo vairāk viņš aizliedza, jo vairāk tie daudzināja.

³⁷Un ļaudis ļoti brīnījās un runāja: “Viņš visu labi izdara — kurlie spēj dzirdēt un mēmie runāt.”