Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Marka 9 Bible Online

Marka 9 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Marka 9

¹Viņš tiem sacīja: “Patiesi es jums saku: daži no tiem, kas šeit stāv, nāvi nebaudīs, pirms nebūs redzējuši Dieva valstību ar spēku atnākam.”

²Un pēc sešām dienām Jēzus ņēma pie sevis Pēteri, Jēkabu un Jāni un uzveda tos savrup kādā augstā kalnā, un viņš tapa pārveidots to priekšā —

³viņa drēbes tapa mirdzoši baltas, kā neviens balinātājs uz zemes nespēj balināt.

⁴Viņiem parādījās Elija ar Mozu, un tie sarunājās ar Jēzu.

⁵Un Pēteris vērsās pie Jēzus un sacīja: “Rabi, šeit mums ir labi, taisīsim trīs teltis — vienu tev, vienu Mozum un vienu Elijam.”

⁶Jo viņš nezināja, ko sacīja; tādēļ ka tie bija pārbijušies.

⁷Un padebesis tos apēnoja, un balss nāca no padebeša: “Šis ir mans mīļotais Dēls, klausiet viņu!”

⁸Un, tūlīt apkārt palūkojušies, viņi nevienu vairs neredzēja kā vienīgi Jēzu.

⁹Un, no kalna kāpjot, viņš tiem stingri piekodināja nevienam nestāstīt, ko redzējuši, kamēr Cilvēka Dēls nebūs augšāmcēlies no mirušajiem.

¹⁰Un tie šos vārdus paturēja sevī, apspriezdami savā starpā, kas tas ir — augšāmcelties no mirušajiem.

¹¹Un tie viņu izjautāja: “Kādēļ rakstu mācītāji saka: Elijam jānāk papriekš?”

¹²Bet viņš tiem sacīja: “Tiešām Elija, papriekš atnākdams, visu atjaunos. Un kā ir rakstīts par Cilvēka Dēlu, ka viņš daudz cietīs un tiks nonicināts?

¹³Bet es jums saku: kad Elija bija atnācis, tie arī viņam darīja visu, ko gribēja, kā par viņu ir rakstīts.”

¹⁴Un, atnākuši pie mācekļiem, viņi ieraudzīja ap tiem lielu ļaužu pūli un rakstu mācītājus, kas ar tiem strīdējās.

¹⁵Un visi ļaudis, viņu ieraudzījuši, tūlīt iztrūkās un pieskrējuši viņu sveicināja.

¹⁶Un viņš tiem jautāja: “Par ko jūs strīdaties savā starpā?”

¹⁷Un viens no ļaužu pūļa viņam atbildēja: “Skolotāj, es savu dēlu pie tevis esmu atvedis, viņā ir mēms gars.

¹⁸Ikreiz, kad tas sagrābj viņu, tas viņu rausta, dzen putas pa muti, griež zobus un stindzina; un es taviem mācekļiem sacīju, lai tie to izdzen, bet viņi nespēja.”

¹⁹Viņš tiem sacīja: “Ak tu neticīgā paaudze! Cik ilgi vēl būšu pie jums? Cik ilgi vēl jūs pacietīšu? Nesiet viņu pie manis!”

²⁰Tie atnesa zēnu pie viņa. Un gars, Jēzu ieraudzījis, tūlīt sāka zēnu raustīt, un viņš, pie zemes nokritis, vārtījās, putas laizdams.

²¹Un viņš jautāja tā tēvam: “Kopš kura laika viņam tas tā ir?” Un tas sacīja: “Kopš bērna dienām.

²²Tas bieži meta viņu gan ugunī, gan ūdenī, lai viņu pazudinātu; bet es tevi lūdzu, ja tu ko spēj, iežēlojies par mums!”

²³Jēzus sacīja: “Ja spēj? Kas tic, tam viss ir iespējams.”

²⁴Tūlīt bērna tēvs iekliedzās: “Es ticu! Palīdzi man manā neticībā!”

²⁵Tad Jēzus, ieraudzījis saskrienam ļaudis, apsauca nešķīsto garu: “Tu mēmais un kurlais gars, es tev pavēlu: izej no viņa un nekad vairs neieej viņā!”

²⁶Kliegdams un zēnu neganti raustīdams, gars izgāja. Zēns izskatījās kā mironis, un daudzi teica: “Viņš ir miris.”

²⁷Bet Jēzus viņu satvēra aiz rokām un cēla viņu augšā, un tas piecēlās.

²⁸Kad viņš bija iegājis mājā, mācekļi viņam atsevišķi jautāja: “Kādēļ mēs nespējām to izdzīt?”

²⁹Un viņš tiem sacīja: “Šī suga nevar iziet citādi kā vien ar lūgšanu.”[13]

³⁰No turienes aizgājuši, tie devās cauri Galilejai, bet viņš negribēja, ka to kāds zinātu.

³¹Viņš mācīja savus mācekļus un tiem sacīja: “Cilvēka Dēls tiks nodots cilvēku rokās, un tie viņu nonāvēs, un nonāvēts viņš trešajā dienā augšāmcelsies.”

³²Viņi nesaprata šos vārdus, bet baidījās viņu izjautāt.

³³Tad viņi nonāca Kapernaumā. Un, mājās pārnācis, viņš tos izjautāja: “Ko jūs pārrunājāt ceļā?”

³⁴Bet tie klusēja; jo tie savā starpā bija sprieduši ceļā, kurš ir lielākais.

³⁵Apsēdies viņš pasauca tos divpadsmit un tiem sacīja: “Ja kāds grib būt pirmais, tas lai ir no visiem pēdējais un visu kalps.”

³⁶Un viņš ņēma kādu bērniņu un nostādīja to viņu vidū un, to apkampis, sacīja viņiem:

³⁷“Ja kas vienu šādu bērniņu uzņem manā vārdā, tas uzņem mani; un, kas mani uzņem, tas uzņem nevis mani, bet to, kas mani sūtījis.”

³⁸Jānis viņam sacīja: “Skolotāj, mēs redzējām kādu tavā vārdā izdzenam dēmonus, un mēs tam aizliedzām, jo viņš neseko mums.”

³⁹Bet Jēzus sacīja: “Neliedziet viņam! Nav tāda, kurš darītu brīnumu manā vārdā un tūlīt par mani varētu runāt ļaunu.

⁴⁰Kas nav pret mums, tas ir ar mums!

⁴¹Kas vien jums manā vārdā dos dzert biķeri ūdens, tādēļ ka jūs piederat Kristum, patiesi es jums saku: tam viņa alga nezudīs.

⁴²Un, kas apgrēcina vienu no šiem mazajiem, kas tic uz mani, tam būtu labāk, ja tam uzkārtu dzirnakmeni kaklā un to iemestu jūrā.

⁴³Un, ja tava roka tevi apgrēcina, nocērt to; labāk tev kroplam ieiet dzīvībā, nekā ja tev ir abas rokas un tu nonāc ellē, neizdzēšamā ugunī.[14]

⁴⁴

⁴⁵Un, ja tava kāja tevi apgrēcina, nocērt to; labāk tev kroplam ieiet dzīvībā, nekā ja tev ir abas kājas un tu tiec iemests ellē, neizdzēšamā ugunī.[15]

⁴⁶

⁴⁷Un, ja tava acs tevi apgrēcina, izrauj to; labāk tev vienacainam ieiet Dieva valstībā, nekā ja tev ir abas acis un tu tiec iemests elles ugunī.

⁴⁸Kur viņu tārps nemirst un uguns neizdziest.

⁴⁹Jo ikviens ugunī tiks sālīts.[16]

⁵⁰Sāls ir laba, bet, ja sāls vairs nav sāļa, ar ko jūs to darīsiet derīgu? Turiet sāli sevī un mieru savā starpā.”