Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Lūkas 11 Bible Online

Lūkas 11 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Lūkas 11

¹Kādā vietā Jēzus lūdza Dievu, un, kad viņš bija beidzis, viens no viņa mācekļiem sacīja: “Kungs, māci mūs Dievu lūgt, tāpat kā Jānis savus mācekļus mācīja.”

²Un viņš tiem sacīja: “Kad jūs lūdzat, sakiet: Tēvs, svētīts lai top tavs vārds, lai nāk tava Valstība,

³mūsu dienišķo maizi dod mums ik dienas

⁴un piedod mums mūsu grēkus, jo arī mēs piedodam ikvienam savam parādniekam. Un neieved mūs kārdināšanā.”

⁵Un viņš tiem sacīja: “Kuram no jums būtu tāds draugs, ka, aizejot pie viņa pusnaktī un sakot viņam: draugs, aizdod man trīs maizes,

⁶jo kāds draugs no ceļa pie manis ir iegriezies un man nav ko viņam likt galdā, —

⁷bet tas no iekšpuses sacītu: neapgrūtini mani, durvis jau ir aizslēgtas, un mani bērni ir pie manis gultā. Es nevaru celties un tev ko dot.

⁸Es jums saku: ja arī viņš neceltos un nedotu tādēļ, ka tas ir viņa draugs, tad tomēr tā uzstājības dēļ viņš celsies un dos tam, cik nepieciešams.

⁹Arī es jums saku: lūdziet, un jums tiks dots, meklējiet, un jūs atradīsiet, klaudziniet, un jums atvērs.

¹⁰Ikviens, kas lūdz, saņem, un, kas meklē, atrod, un tam, kas klaudzina, atvērs.

¹¹Vai starp jums ir tēvs, kas dēlam dos čūsku, ja tas lūgs zivi?

¹²Vai skorpionu, ja tas lūgs olu?

¹³Ja nu jūs, samaitāti būdami, zināt dot saviem bērniem labas dāvanas, cik daudz vairāk jūsu Tēvs no debesīm dos Svēto Garu tiem, kas viņu lūdz.”

¹⁴Kādu reizi Jēzus izdzina dēmonu, kas bija mēms; dēmons izgāja, un mēmais sāka runāt, un ļaužu pūlis brīnījās.

¹⁵Bet daži no tiem sacīja: “Viņš izdzen dēmonus ar Belcebula, dēmonu valdnieka, palīdzību.”

¹⁶Bet citi, viņu izaicinādami, prasīja viņam kādu zīmi no debesīm.

¹⁷Zinādams viņu domas, viņš tiem sacīja: “Ikviena valsts, kas sevī sašķelta, iet bojā, un nams uz namu krīt.

¹⁸Ja nu sātans sevī sašķeļas, kā tad viņa valstība pastāvēs? Jūs taču sakāt, ka es izdzenu dēmonus ar Belcebula palīdzību.

¹⁹Bet, ja es izdzenu dēmonus ar Belcebula palīdzību, kā tad jūsu dēli tos izdzen? Tādēļ viņi būs jūsu tiesneši.

²⁰Bet, ja es izdzenu dēmonus ar Dieva pirkstu, tad jau Dieva valstība pie jums ir atnākusi.

²¹Kamēr stiprs vīrs apbruņojies sargā savu namu, viņa manta ir drošībā.

²²Bet, tiklīdz kāds stiprāks par viņu nāk un to uzveic, tas atņem viņa bruņas, uz kurām viņš bija paļāvies, un laupījumu izdala.

²³Kas nav ar mani, tas ir pret mani, un, kas ar mani nesavāc, tas izkaisa.

²⁴Kad nešķīstais gars ir izgājis no cilvēka, tas apstaigā izkaltušas vietas, meklēdams mieru un, to neatradis, saka: es atgriezīšos savā mājoklī, no kura izgāju.

²⁵Atnācis viņš atrod to izslaucītu un uzpostu.

²⁶Tad viņš iet un ņem sev līdzi septiņus citus garus, par sevi vēl ļaunākus, un iegājuši tie tur mājo. Un beigās šim cilvēkam kļūst daudz ļaunāk, nekā bija sākumā.”

²⁷Kad viņš tā runāja, kāda sieviete ļaužu pūlī paceltā balsī sacīja viņam: “Laimīgas tās miesas, kas tevi nēsājušas, un krūtis, kas tevi zīdījušas!”

²⁸Bet viņš teica: “Vēl jo vairāk laimīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un to pilda!”

²⁹Kad sapulcējās ļaužu pūlis, viņš sāka runāt: “Šī paaudze ir samaitāta paaudze. Tā meklē zīmi, bet cita zīme tai netiks dota kā vien Jonas zīme.

³⁰Tāpat kā Jona kļuva par zīmi niniviešiem, tā Cilvēka Dēls būs šai paaudzei.

³¹Dienvidu ķēniņiene celsies tiesas dienā pret šīs paaudzes ļaudīm un tos notiesās, jo viņa nāca no tālām zemēm dzirdēt Sālamana gudrību; un, redzi, te ir vairāk nekā Sālamans.

³²Ninives vīri celsies tiesas dienā pret šo paaudzi un to notiesās, jo, kad Jona sludināja, tie atgriezās no grēkiem; un, redzi, šeit ir vairāk nekā Jona.

³³Gaismekli iededzis, neviens to neliek slēptuvē vai zem pūra, bet liek to lukturī, lai ienācēji redzētu gaismu.

³⁴Miesas gaismeklis ir acs; ja tava acs ir skaidra, tad visa tava miesa ir gaismas pilna; bet, ja acs kļūst ļauna, arī tava miesa ir aptumšota.

³⁵Tad nu pielūko, ka gaisma tevī nav tapusi par tumsu.

³⁶Ja nu visa tava miesa ir apgaismota un neviena tās daļa nav tumsā, tā visa būs tik gaiša, itin kā gaismeklis ar savu spožumu tevi apspīdētu.”

³⁷Kad Jēzus beidza runāt, kāds farizejs uzaicināja viņu pie sevis uz maltīti; un iegājis viņš apsēdās pie galda.

³⁸Farizejs brīnījās, redzēdams, ka viņš pirms azaida nemazgājas.

³⁹Un Kungs tam sacīja: “Tagad jūs, farizeji, šķīstījat kausa un bļodas ārpusi, bet jūsu iekšpuse ir pilna alkatības un ļaunuma.

⁴⁰Jūs nejēgas, vai tas, kas radījis ārpusi, nav radījis arī iekšpusi?

⁴¹Labāk izdaliet to, kas iekšpusē, žēlastības dāvanās, un, redzi, viss jūsos būs šķīsts.

⁴²Vai! jums, farizeji! Jūs atdodat desmito daļu no mētrām un rūtām, un visādiem dārzeņiem, bet neievērojat Dieva tiesu un mīlestību; tas jums bija darāms, bet nevajadzēja atstāt novārtā arī šo.

⁴³Vai! jums, farizeji! Jums patīk pirmās vietas sinagogās un tikt sveicinātiem uz ielām.

⁴⁴Vai! jums! Jūs esat kā apslēpti kapi — ļaudis staigā jums pāri un to nezina.”

⁴⁵Kāds likuma zinātājs vērsās pie viņa un teica: “Skolotāj, tā runādams, tu aizvaino arī mūs.”

⁴⁶Bet viņš teica: “Vai! jums, likuma zinātāji! Jūs uzkraujat cilvēkiem nepanesamas nastas, bet paši šai nastai nepiedurat ne pirksta.

⁴⁷Vai! jums! Jūs praviešiem ceļat pieminekļus, bet jūsu tēvi tos nonāvēja.

⁴⁸Tādējādi jūs apliecināt, ka piekrītat savu tēvu darbiem, jo viņi tos nonāvēja, bet jūs ceļat pieminekļus.

⁴⁹Tādēļ arī Dieva gudrība ir teikusi: es sūtīšu pie viņiem praviešus un apustuļus, no tiem citus nonāvēs, citus vajās,

⁵⁰tā ka visu praviešu asinis, kas izlietas no pasaules iesākuma, tiks atprasītas no šīs paaudzes —

⁵¹no Ābela asinīm līdz Zeharjas asinīm, kas tika nonāvēts starp altāri un svētnīcu. Patiesi es jums saku: tās tiks atprasītas no šīs paaudzes.

⁵²Vai! jums, likuma zinātāji! Jūs esat piesavinājušies atziņas atslēgas. Paši jūs neesat iegājuši un tos, kas grib ieiet, jūs kavējat.”

⁵³Kad viņš no turienes aizgāja, rakstu mācītāji un farizeji sāka viņam neganti uzbrukt ar uzbāzīgiem jautājumiem,

⁵⁴slepus glūnēdami, lai viņu varētu pieķert kādos vārdos un apsūdzēt.