Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Lūkas 14 Bible Online

Lūkas 14 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Lūkas 14

¹Jēzus kādā sabatā iegāja ievērojama farizeja namā maizi ēst, un tie viņu novēroja.

²Redzi, viņa priekšā bija kāds cilvēks, slims ar tūsku.

³Jēzus vērsās pie farizejiem un likuma zinātājiem un jautāja: “Vai drīkst sabatā dziedināt vai ne?”

⁴Bet tie klusēja. Tad Jēzus ņēma un dziedināja šo vīru un ļāva tam iet.

⁵Un tiem viņš sacīja: “Kurš no jums, ja tam dēls vai vērsis sabatā iekritīs akā, to tūdaļ nevilks laukā?”

⁶Tie nekā uz to nespēja atbildēt.

⁷Tad viņš, ievērojis, ka mielastā saaicinātie cenšas sev izraudzīties labākās vietas pie galda, stāstīja tiem līdzību:

⁸“Kad tevi aicina kāzās, nesēdies goda vietā. Var gadīties, ka ir aicināts kāds cienījamāks par tevi

⁹un ka, viņam atnākot, tas, kurš aicinājis jūs abus, tev sacīs: dod vietu viņam. Un tad tev ar kaunu būs jāieņem pēdējā vieta.

¹⁰Bet, kad tevi aicina, ej un apsēdies pēdējā vietā, lai tas, kas tevi aicinājis, pienācis tev sacītu: draugs, kāp augstāk. Tad tu būsi pagodināts visu viesu priekšā.

¹¹Jo katrs, kas sevi paaugstina, tiks pazemināts un, kas sevi pazemina, tas tiks paaugstināts.”

¹²Viņš sacīja arī tam, kas viņu bija aicinājis: “Kad tu rīko pusdienas vai vakariņas, neaicini nedz savus draugus, nedz brāļus, nedz radus, nedz bagātus kaimiņus, ka arī viņi tevi neaicinātu un nenotiktu savstarpēja atlīdzināšana.

¹³Bet, kad tu rīko mielastu, aicini nabagus, tizlus, kroplus, aklus.

¹⁴Un tu būsi laimīgs, jo viņiem nav ar ko tev atlīdzināt. Tev tiks atlīdzināts pie taisno augšāmcelšanās.”

¹⁵Kad to dzirdēja kāds no tiem, kas sēdēja pie galda, tas sacīja: “Laimīgs, kas ēdīs maizi Dieva valstībā.”

¹⁶Jēzus sāka viņam stāstīt: “Kāds cilvēks rīkoja lielu mielastu un daudzus uz to saaicināja.

¹⁷Ap mielasta laiku viņš nosūtīja savu kalpu pie aicinātajiem sacīt: nāciet, viss jau ir gatavs!

¹⁸Tie visi kā viens sāka aizbildināties. Pirmais viņam sacīja: es esmu nopircis lauku, un man ir jāiet to apskatīt. Lūdzu, pieņem manu aizbildināšanos!

¹⁹Un cits sacīja: es esmu nopircis piecus pārus vēršu un eju tos pārbaudīt. Lūdzu, pieņem manu aizbildināšanos!

²⁰Vēl cits sacīja: es sievu esmu apņēmis un tādēļ nevaru nākt.

²¹Kalps ieradies to paziņoja savam kungam. Tad nama saimnieks sadusmojās un sacīja savam kalpam: izej steigšus pilsētas ielās un ieliņās un ved šurp nabagus, tizlus, aklus un kroplus!

²²Kalps teica: kungs, ir noticis, kā tu pavēlēji, bet vēl ir vietas.

²³Tad kungs sacīja kalpam: dodies pa ceļiem un sētām un piespied nākt visus, lai mans nams būtu pilns!

²⁴Es jums saku: neviens no aicinātajiem vīriem manu mielastu nebaudīs.”

²⁵Lieli ļaužu pūļi viņam sekoja, un, pagriezies pret tiem, viņš sacīja:

²⁶“Ja kāds nāk pie manis un neienīst savu tēvu un māti, sievu un bērnus, brāļus un māsas un vēl arī pats savu dzīvību, tas nevar būt mans māceklis.

²⁷Un, kas nenes savu krustu un neseko man, tas nevar būt mans māceklis.

²⁸Kurš no jums, gribēdams celt torni, vispirms apsēdies neaprēķinās izdevumus, vai pietiks līdzekļu darba veikšanai,

²⁹lai tad, kad viņš pamatus ieliek un nespēj pabeigt, visi, kas to redz, nesāk zoboties,

³⁰sacīdami: šis cilvēks gan iesāka celt, bet nespēja pabeigt.

³¹Vai arī, kurš ķēniņš, gribēdams doties karot ar citu ķēniņu, vispirms apsēdies neapdomās, vai viņš ar desmit tūkstošiem spēs stāties pretī tam, kas nāk virsū ar divdesmit tūkstošiem.

³²Bet, ja ne, viņš, kamēr tas vēl tālu, sūtīs vēstnešus, lai lūgtu mieru.

³³Tāpat neviens no jums, kas neatteiksies no visa, kas tam pieder, nevar būt mans māceklis.

³⁴Sāls ir laba, bet, ja arī sāls kļūst nederīga, kā lai to padara derīgu?

³⁵Tā vairs neder nedz zemei, nedz mēsliem, bet metama ārā. Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird!”