Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Lūkas 16 Bible Online

Lūkas 16 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Lūkas 16

¹Bet mācekļiem Jēzus stāstīja: “Kādam bagātam cilvēkam bija nama pārvaldnieks, kas bija apsūdzēts par to, ka ir iztērējis viņa mantu.

²Un, atsaucis to, viņš tam sacīja: ko es dzirdu par tevi? Dod norēķinu par savu namturību, jo tu vairs nepārvaldīsi namu.

³Bet nama pārvaldnieks pie sevis jautāja: ko lai es daru? Mans kungs atņem man namturību. Rakt man nav spēka, un ubagot es kaunos.

⁴Es zinu, ko darīšu, lai pēc tam, kad būšu atcelts no namturības, būtu kādi, kas mani uzņemtu savos namos.

⁵Un, pasaucis vienu pēc otra sava kunga parādniekus, viņš vaicāja pirmajam: cik tu esi parādā manam kungam?

⁶Tas atbildēja: simts muciņu eļļas. Viņš tam sacīja: ņem savu parāda zīmi, sēdies un tūlīt raksti — piecdesmit.

⁷Tad viņš jautāja citam: cik tu esi parādā? Tas atbildēja: simts maisus kviešu. Viņš tam sacīja: ņem savu parāda zīmi un raksti — astoņdesmit.

⁸Nama kungs uzslavēja negodīgo nama pārvaldnieku, ka tas bija rīkojies saprātīgi, tādēļ ka šī laika dēli pret savu cilti ir saprātīgāki nekā gaismas dēli.

⁹Es jums saku: iegūstiet sev draugus ar netaisnības mamonu[16], lai, kad tas zūd, viņi jūs uzņemtu mūžīgajos mājokļos.

¹⁰Kas vismazākajās lietās uzticams, tas arī lielās lietās ir uzticams, un, kas vismazākajās lietās netaisnīgs, tas arī lielās lietās ir netaisnīgs.

¹¹Ja jūs neesat bijuši uzticami netaisnības mamona lietās, kas jums uzticēs patieso.

¹²Ja jūs neesat bijuši uzticami citu lietās, kas jums dos jūsu pašu?

¹³Neviens kalps nevar kalpot diviem kungiem; vai nu vienu tas ienīdīs un otru mīlēs, vai arī vienam izdabās un otru nicinās. Jūs nevarat kalpot Dievam un mamonam.”

¹⁴Visu to dzirdēja farizeji, kas bija mantkārīgi, un tie vīpsnāja par viņu.

¹⁵Viņš tiem sacīja: “Jūs sevi taisnojat cilvēku priekšā, bet Dievs pazīst jūsu sirdis. Kas cilvēku acīs augsts, Dieva priekšā ir negantība.

¹⁶Bauslība un pravieši ir līdz Jānim, bet no tā brīža tiek sludināta Dieva valstība, un ikviens ar spēku laužas tajā iekšā.

¹⁷Vieglāk ir debesīm un zemei zust, nekā no bauslības krist vienai vismazākajai rakstu zīmei.

¹⁸Katrs, kas atlaiž savu sievu un apprec citu, pārkāpj laulību, un katrs, kas prec šķirtu no cita vīra, arī pārkāpj laulību.

¹⁹Bija kāds bagāts vīrs, kas tērpās purpurā un smalka lina drānās un lepni dzīroja ik dienas.

²⁰Bet viņa durvju priekšā gulēja kāds ar vātīm klāts nabags, vārdā Lācars.

²¹Tas kāroja ēst to, kas krita no bagātnieka galda, bet tikai suņi nāca un laizīja viņa vātis.

²²Un notika, ka nabagais nomira un eņģeļi viņu aiznesa Ābrahāma klēpī. Arī bagātais nomira un tika apglabāts.

²³Ellē, ciezdams mocības, viņš pacēla acis un no tālienes redzēja Ābrahāmu un viņa klēpī Lācaru.

²⁴Un viņš sauca: tēvs Ābrahām, apžēlojies par mani un atsūti Lācaru, lai viņš iemērc pirksta galu ūdenī un atvēsina manu mēli, jo es ciešu mokas šajās liesmās.

²⁵Bet Ābrahāms sacīja: dēls, atceries, ka tu visu labo saņēmi savā dzīvē, tāpat kā Lācars visu slikto; tagad viņš šeit gūst iepriecinājumu, bet tu ciet mokas.

²⁶Turklāt starp mums un jums ir nolikts liels bezdibenis, lai tie, kas gribētu pāriet no šejienes pie jums, to nevarētu, nedz arī no turienes pie mums.

²⁷Tad tas sacīja: es tevi lūdzu, tēvs, sūti viņu uz mana tēva namu,

²⁸jo man ir pieci brāļi; lai viņš tos brīdina, ka arī viņi nenonāk šajā mocību vietā.

²⁹Bet Ābrahāms atbildēja: viņiem ir Mozus un pravieši — lai viņi tiem klausa.

³⁰Tad viņš teica: nē, tēvs Ābrahām! Ja vien kāds no mirušajiem dotos pie viņiem, tie atgrieztos no grēkiem.

³¹Bet Ābrahāms sacīja: ja viņi neklausa Mozu un praviešus, viņi neticēs, pat ja kāds no mirušajiem augšāmceltos.”