Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Lūkas 17 Bible Online

Lūkas 17 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Lūkas 17

¹Vēl viņš saviem mācekļiem teica: “Nav iespējams, ka apgrēcība nenāk, bet vai! tam, caur ko tā nāk!

²Tādam labāk, ja tam dzirnakmeni uzkar kaklā un to iemet jūrā, nekā tas apgrēcina vienu no šiem mazajiem.

³Pielūkojiet! Ja tavs brālis grēko, norāj viņu un, ja viņš nožēlo, piedod viņam.

⁴Un, pat ja viņš grēkotu pret tevi septiņas reizes dienā un septiņas reizes vērstos pie tevis, sacīdams: es nožēloju, — piedod viņam.”

⁵Un apustuļi sacīja Kungam: “Vairo mums ticību.”

⁶Bet Kungs sacīja: “Ja jums būtu ticība kā sinepju graudiņš, jūs sacītu šim zīdkokam: tiec izrauts ar visām saknēm un iestādīts jūrā, — un tas jums paklausītu.

⁷Kurš no jums savam kalpam, kas ganījis vai aris, kad tas pārnāk no lauka, viņam sacīs: tūlīt nāc un sēdies pie galda!

⁸Vai tad viņš tam neteiks: pagatavo man azaidu un tad, aplicis priekšautu, apkalpo mani, kamēr paēdu un padzeru; un pēc tam ēdīsi un dzersi tu.

⁹Vai gan viņam jāpateicas kalpam, ka tas izpildījis visu, kas pavēlēts?[17]

¹⁰Tāpat arī jūs, kad būsiet izpildījuši visu, kas jums pavēlēts, sakiet: mēs esam nederīgi kalpi, un mēs esam izdarījuši vien to, ko vajadzēja darīt.”

¹¹Ceļā uz Jeruzālemi viņš nonāca apvidū starp Samariju un Galileju.

¹²Viņam ieejot kādā ciemā, pretī nāca desmit spitālīgi vīri. Tie apstājās iztālēm un

¹³skaļā balsī sauca: “Jēzu, Mācītāj, apžēlojies par mums!”

¹⁴Tos ieraudzījis, viņš tiem sacīja: “Ejiet un rādieties priesteriem.” Un notika, ka tie ceļā tapa šķīsti.

¹⁵Viens no tiem, redzēdams, ka ir izārstēts, griezās atpakaļ, skaļā balsī slavēdams Dievu.

¹⁶Un, Jēzum pateikdamies, tas krita uz sava vaiga pie viņa kājām; tas bija samarietis.

¹⁷Jēzus vērsās pie tā un sacīja: “Vai tad visi desmit nekļuva šķīsti no spitālības? Kur ir tie deviņi?

¹⁸Vai tad cits neviens neatradās, kas grieztos atpakaļ un pagodinātu Dievu, kā vien šis cittautietis?”

¹⁹Viņš tam sacīja: “Celies un ej! Tava ticība tevi ir izglābusi.”

²⁰Uz farizeju jautājumu, kad nāks Dieva valstība, viņš tiem atbildēja: “Dieva valstība nenāks redzamā veidā.

²¹Nedz arī kādi sacīs: redzi, šeit! — vai: tur! — jo, redzi, Dieva valstība ir jūsu vidū.”

²²Bet mācekļiem viņš sacīja: “Nāks dienas, kad jūs ilgosieties redzēt kaut vienu Cilvēka Dēla dienu, bet neredzēsiet.

²³Kad jums sacīs: redzi, tur! Redzi, šeit! — neejiet un nedzenieties tam pakaļ!

²⁴Jo kā zibens, kas uzplaiksnī un apspīd debesis no vienas malas līdz otrai, tā arī Cilvēka Dēls parādīsies[18].

²⁵Bet pirms tam viņam vajadzēs daudz ciest un tikt šīs paaudzes atmestam.

²⁶Un, tāpat kā notika Noas dienās, tā būs arī Cilvēka Dēla dienās.

²⁷Tie ēda un dzēra, un precējās līdz tai dienai, kad Noa iegāja šķirstā un plūdi nāca un visus pazudināja.

²⁸Tāpat kā tas notika Lata dienās: tie ēda un dzēra, pirka un pārdeva, stādīja un būvēja.

²⁹Bet tajā dienā, kad Lats izgāja no Sodomas, uguns un sērs lija no debesīm un visus pazudināja.

³⁰Tāpat būs arī tajā dienā, kad parādīsies Cilvēka Dēls.

³¹Ja kāds tajā dienā būs uz jumta un viņa mantas būs mājā, lai tas nekāpj zemē tās paņemt, un, ja kāds būs laukā, tas lai negriežas atpakaļ.

³²Atcerieties Lata sievu!

³³Kas savu dzīvību meklēs paglābt, tas to zaudēs, bet, kas to zaudēs, tas to pasargās dzīvu.

³⁴Es jums saku: tajā naktī divi būs vienā gultā — viens tiks paņemts, bet otrs atstāts.

³⁵Būs divas, kas kopā mals — viena tiks paņemta, bet otra atstāta.”[19]

³⁷Tie vērsās pie viņa, jautādami: “Kur tā notiks, Kungs?” Viņš atbildēja: “Kur būs maita, tur salidos ērgļi.”