Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Lūkas 18 Bible Online

Lūkas 18 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Lūkas 18

¹Tad viņš stāstīja tiem līdzību par to, ka vienmēr vajag Dievu lūgt un nezaudēt drosmi.

²“Kādā pilsētā bija tiesnesis, kas Dieva nebijās un cilvēkus necienīja.

³Vēl tajā pilsētā bija kāda atraitne, un tā nāca pie viņa, sacīdama: iztiesā manu lietu pret manu pretinieku.

⁴Viņš ilgu laiku negribēja to darīt, bet pēc tam tomēr sacīja pie sevis: es Dieva nebīstos un cilvēkus necienu,

⁵taču šī atraitne mani nomoka, tādēļ iztiesāšu viņai par labu, ka beigās viņa nenāk un nesit mani vaigā.

⁶Kungs sacīja: ieklausieties, ko netaisnais tiesnesis saka!

⁷Vai tad Dievs lai neiztiesātu par labu saviem izredzētajiem, kas viņu piesauc dienu un nakti? Vai viņš vilcināsies?

⁸Es jums saku: viņš viņu lietu iztiesās ātri. Bet vai Cilvēka Dēls atnācis atradīs uz zemes ticību?”

⁹Un dažiem, kas sevi uzskatīja par taisniem, bet pārējos nicināja, viņš stāstīja šādu līdzību:

¹⁰“Divi cilvēki ienāca templī Dievu lūgt, viens bija farizejs un otrs — muitnieks.

¹¹Farizejs, nostājies savrup, lūdza tā: Dievs, es tev pateicos, ka neesmu kā pārējie cilvēki — laupītāji, ļaundari, laulības apgānītāji vai arī kā šis te muitnieks;

¹²es gavēju divreiz nedēļā un dodu desmito tiesu no visa, ko iegūstu.

¹³Bet muitnieks, attālāk stāvēdams, neuzdrošinājās pat acis pacelt uz debesīm, bet, sitot sev pie krūtīm, sacīja: Dievs, esi man grēciniekam žēlīgs!

¹⁴Es jums saku: šis nogāja savās mājās attaisnots, bet tas otrs ne, jo katrs, kas pats sevi paaugstina, tiks pazemināts, bet, kas sevi pazemina, tiks paaugstināts.”

¹⁵Ļaudis nesa pie viņa bērniņus, lai viņš tiem pieskartos, bet mācekļi, to redzēdami, viņus norāja.

¹⁶Bet Jēzus sauca viņus klāt, sacīdams: “Ļaujiet bērniņiem pie manis nākt un neliedziet tiem, jo tādiem pieder Dieva valstība.

¹⁷Patiesi es jums saku: kas Dieva valstību nesaņems kā bērniņš, tas neieies tajā.”

¹⁸Kāds augsts vīrs viņam jautāja: “Labais Skolotāj, kas man būtu jādara, lai iemantotu mūžīgo dzīvību?”

¹⁹Bet Jēzus tam sacīja: “Kādēļ tu mani sauc par labu? Neviens nav labs kā vienīgi Dievs.

²⁰Vai baušļus tu zini? Nepārkāp laulību; nenogalini; nezodz; nedod nepatiesu liecību; godā savu tēvu un māti!”

²¹Bet tas sacīja: “To visu es esmu pildījis kopš jaunības.”

²²To dzirdējis, Jēzus viņam sacīja: “Vienas lietas tev vēl trūkst. Pārdod visu, kas tev pieder, un izdali to nabagiem, tad tev būs manta debesīs, un nāc, seko man.”

²³Bet viņš, to dzirdējis, kļuva gauži bēdīgs, jo bija ļoti bagāts.

²⁴Redzot viņu nobēdājušos[20], Jēzus sacīja: “Cik grūti tiem, kam daudz mantas, ieiet Debesu valstībā.

²⁵Vieglāk kamielim iziet caur adatas aci, nekā bagātam ieiet Dieva valstībā.”

²⁶Tie, kas to dzirdēja, jautāja: “Kas tad var tikt izglābts?”

²⁷Viņš sacīja: “Kas nav iespējams cilvēkiem, ir iespējams Dievam.”

²⁸Bet Pēteris sacīja: “Redzi, mēs esam atstājuši visu un tev sekojām.”

²⁹Viņš tiem sacīja: “Patiesi es jums saku: nav neviena, kas, Dieva valstības dēļ atstājis māju vai sievu, vai brāļus, vai vecākus, vai bērnus,

³⁰nesaņemtu daudz vairāk jau šajā laikā un nākamajā laikā — mūžīgo dzīvību.”

³¹Ņēmis pie sevis tos divpadsmit, viņš tiem sacīja: “Redzi, mēs dodamies uz Jeruzālemi, un piepildīsies viss, ko pravieši rakstījuši par Cilvēka Dēlu.

³²Viņš tiks nodots pagāniem un apsmiets, un mocīts, un apspļaudīts.

³³Un tie šaustīs viņu pātagām un nonāvēs, un trešajā dienā viņš augšāmcelsies.”

³⁴Viņi no tā neko nesaprata — sacītais viņiem palika apslēpts, un viņi nespēja teikto izprast.

³⁵Kad viņš tuvojās Jērikai, kāds akls sēdēja ceļmalā un ubagoja.

³⁶Izdzirdējis, ka ļaužu pūlis iet garām, viņš taujāja, kas tur ir.

³⁷Viņam pavēstīja: “Jēzus, Nācarietis, iet garām.”

³⁸Un viņš iesaucās: “Jēzu, Dāvida dēls, apžēlojies par mani!”

³⁹Un tie, kas gāja pa priekšu, apsauca viņu, lai viņš apklust, bet viņš kliedza vēl skaļāk: “Jēzu, Dāvida dēls, apžēlojies par mani!”

⁴⁰Jēzus apstājies lika viņu atvest pie sevis. Kad tas pienāca tuvāk, viņš tam jautāja:

⁴¹“Ko tu gribi, lai es tev daru?” Viņš atbildēja: “Kungs, lai es redzētu!”

⁴²Un Jēzus viņam sacīja: “Topi redzīgs! Tava ticība tevi ir dziedinājusi.”

⁴³Un tūlīt viņš kļuva redzīgs un, Dievu slavēdams, gāja viņam līdzi. Un visi ļaudis, kas to redzēja, godināja Dievu.