Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Lūkas 19 Bible Online

Lūkas 19 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Lūkas 19

¹Ienācis Jērikā, Jēzus devās cauri pilsētai.

²Un, redzi, tur bija kāds vīrs, vārdā Zakhajs, viņš bija virsmuitnieks un bagāts.

³Viņš pūlējās ieraudzīt Jēzu, kāds viņš ir, bet nevarēja ļaužu pūļa dēļ, jo augumā bija mazs.

⁴Paskrējis tālāk uz priekšu, tas uzkāpa sikomores kokā, lai viņu ieraudzītu, jo viņam vajadzēja tur iet garām.

⁵Kad Jēzus nonāca tajā vietā, paskatījies uz augšu, viņš sacīja tam: “Zakhaj, kāp steigšus zemē, jo man šodien jāpaliek tavā namā.”

⁶Tas steigšus nokāpa un ar prieku viņu uzņēma.

⁷To ieraudzījuši, visi kurnēja, teikdami: “Pie grēcīga vīra viņš apmeties.”

⁸Bet Zakhajs piecēlies sacīja Kungam: “Redzi, Kungs, pusi no savas mantas esmu gatavs atdot nabagiem, un, ja esmu no kāda netaisnīgi kaut ko izspiedis, to atdošu četrkārtīgi.”

⁹Jēzus viņam sacīja: “Šodien šim namam pestīšana ir notikusi, jo arī šis ir Ābrahāma dēls.

¹⁰Jo Cilvēka Dēls ir nācis, lai meklētu un glābtu pazudušo.”

¹¹Viņiem klausoties, viņš stāstīja vēl vienu līdzību, tādēļ ka viņš bija jau tuvu Jeruzālemei, un viņi domāja, ka Dieva valstība tūlīt parādīsies.

¹²Tad viņš stāstīja: “Kāds dižciltīgs cilvēks aizceļoja uz tālu zemi, lai saņemtu ķēniņa varu un tad atgrieztos.

¹³Sasaucis desmit savus kalpus, viņš iedeva tiem desmit naudas gabalus un sacīja tiem: saimniekojiet, kamēr es pārnāku.

¹⁴Līdzpilsoņi viņu neieredzēja un sūtīja nopakaļ sūtņus, likdami sacīt: mēs negribam, ka viņš valdītu pār mums.

¹⁵Kļuvis par ķēniņu, viņš atgriezās un lika sasaukt kalpus, kuriem bija iedevis naudu, lai uzzinātu, ko tie bija nopelnījuši.

¹⁶Pirmais kalps ieradās, teikdams: kungs, tavs naudas gabals nopelnījis desmitkārt.

¹⁷Tam viņš sacīja: lieliski, krietnais kalp! Tu esi bijis uzticams mazās lietās, tad valdi pār desmit pilsētām!

¹⁸Tad nāca otrais, sacīdams: tavs naudas gabals, kungs, nopelnījis pieckārt.

¹⁹Un tam viņš sacīja: valdi tu pār piecām pilsētām!

²⁰Tad nāca vēl cits kalps, sacīdams: kungs, redzi, tavs naudas gabals, ko turēju noglabātu sviedrautā.

²¹Es baidījos no tevis, jo tu esi bargs vīrs. Tu ņem, ko neesi nolicis, un pļauj, ko neesi sējis.

²²Tam viņš sacīja: pēc taviem paša vārdiem es tevi tiesāšu, nelietīgais kalps! Tu zināji, ka esmu bargs cilvēks un ka es ņemu, ko neesmu nolicis, un pļauju, ko neesmu sējis.

²³Kādēļ tad tu nedevi manu naudu augļotājam? Pārnācis es to atgūtu ar peļņu.

²⁴Un tiem klātesošajiem viņš sacīja: atņemiet viņam šo naudas gabalu un atdodiet tam, kam ir desmit.

²⁵Un tie sacīja viņam: kungs, viņam jau ir desmit.

²⁶Es jums saku: ikvienam, kam ir, tiks dots, bet, kam nav, tiks atņemts arī tas, kas tam ir.

²⁷Bet manus ienaidniekus, kuri negribēja, ka es valdītu pār tiem, atvediet šurp un nokaujiet manā priekšā!”

²⁸To pateicis, viņš turpināja ceļu uz Jeruzālemi.

²⁹Kad viņš tuvojās Bētfagei un Bētanijai, pie tā sauktā Olīvkalna, viņš sūtīja divus savus mācekļus,

³⁰tiem sacīdams: “Noejiet uz šo ciemu, kas pretī. Tur iegājuši, jūs atradīsiet piesietu ēzelīti, uz kura neviens cilvēks nekad vēl nav sēdējis. To atsieniet un atvediet!

³¹Ja kāds jums jautā: kādēļ jūs to atraisāt? — tad sakiet: tas ir vajadzīgs Kungam.”

³²Un tie, kas bija sūtīti, aizgāja un atrada visu, kā viņš bija sacījis.

³³Viņiem atraisot ēzelīti, saimnieki tiem jautāja: “Kādēļ jūs atraisāt ēzelīti?”

³⁴Viņi sacīja: “Kungam tas vajadzīgs.”

³⁵Un viņi atveda to pie Jēzus un, uzmetuši ēzelītim savas drēbes, uzsēdināja Jēzu tam virsū.

³⁶Viņam jājot, tie klāja savas drēbes uz ceļa.

³⁷Kad viņš tuvojās vietai, kur ceļš ved lejup no Olīvkalna, viss mācekļu pulks priecādamies skaļā balsī sāka slavēt Dievu par visiem brīnumiem, ko bija redzējuši.

³⁸Tie sauca: “Svētīts ir Ķēniņš, kas nāk Kunga vārdā; miers debesīs un gods augstībā!”

³⁹Daži farizeji no pūļa viņam sacīja: “Skolotāj, apsauc savus mācekļus!”

⁴⁰Bet viņš atbildēja: “Es jums saku: ja viņi klusēs, tad akmeņi brēks.”

⁴¹Kad viņš pienāca tuvāk pilsētai, uzlūkojis to, viņš sāka raudāt,

⁴²sacīdams: “Ak, kaut tu šodien būtu sapratusi, kas nes tev mieru. Bet tas vēl ir apslēpts tavām acīm.

⁴³Nāks dienas pār tevi, kad tavi ienaidnieki cels ap tevi nocietinājumus, tevi ielenks un spiedīsies uz tevi no visām pusēm.

⁴⁴Tie notrieks tevi zemē un tavus bērnus, kas ir tevī, un neatstās akmeni uz akmens, tādēļ ka tu neapzinājies laiku, kad Dievs tevi apmeklēja.”

⁴⁵Iegājis templī, viņš sāka dzīt ārā tos, kas templī tirgojās,

⁴⁶tiem sacīdams: “Ir rakstīts: mans nams būs lūgšanas nams, bet jūs to esat padarījuši par laupītāju midzeni.”

⁴⁷Viņš mācīja templī ik dienas. Bet virspriesteri un rakstu mācītāji, tāpat arī ievērojamākie no tautas meklēja, kā viņu nonāvēt,

⁴⁸bet nesaprata, kā to izdarīt, jo visa tauta viņam bija pieķērusies un viņā klausījās.