Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Lūkas 2 Bible Online

Lūkas 2 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Lūkas 2

¹Tajās dienās nāca cēzara Augusta pavēle pierakstīt iedzīvotājus visā zemē.

²Šī pirmā pierakstīšana notika laikā, kad Sīrijā valdīja Kirēnijs.

³Un visi devās ceļā, lai tiktu pierakstīti, katrs uz savu pilsētu.

⁴Arī Jāzeps no Galilejas, no Nācaretes pilsētas, gāja uz Jūdeju, uz Dāvida pilsētu, ko sauc Betlēme, tādēļ ka viņš bija no Dāvida nama un dzimtas,

⁵lai tiktu pierakstīts kopā ar Mariju, savu saderināto, sievu, kas bija grūta.

⁶Viņiem tur esot, tai pienāca laiks dzemdēt.

⁷Un viņa dzemdēja Dēlu, savu pirmdzimto, ietina viņu autiņos un guldīja silē, jo tiem nebija vietas augšistabā.

⁸Tajā pašā apvidū gani nomodā zem klajas debess sargāja savus ganāmpulkus.

⁹Un Kunga eņģelis tiem piestājās, Kunga godība viņus apmirdzēja, un tie ļoti izbijās.

¹⁰Eņģelis tiem sacīja: “Nebīstieties, redziet, es jums pasludinu lielu prieku, kas būs visiem ļaudīm,

¹¹jo jums šodien Dāvida pilsētā ir dzimis Pestītājs, kas ir Kristus, Kungs.

¹²Redzi, jums šī zīme: jūs atradīsiet bērniņu, autos ietītu un silē gulošu.”

¹³Piepeši tur pie eņģeļa bija redzama debespulku draudze, tie slavēja Dievu un sacīja:

¹⁴“Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes cilvēkiem, pie kā viņam labs prāts.”

¹⁵Kad eņģeļi aizgāja no tiem debesīs, gani savā starpā runāja: “Iesim uz Betlēmi raudzīt, kas noticis, ko Kungs mums ir pavēstījis.”

¹⁶Un tie steigšus nāca un atrada gan Mariju, gan Jāzepu un bērniņu, silē gulošu.

¹⁷Kad viņi to redzēja, tie pavēstīja, kas viņiem par šo bērniņu bija sacīts.

¹⁸Un visi, kas to dzirdēja, izbrīnījās par to, ko gani viņiem bija sacījuši.

¹⁹Un Marija visus šos vārdus paglabāja sevī, sirdī tos pārdomādama.

²⁰Un gani griezās atpakaļ, teikdami un slavēdami Dievu par visu, ko bija dzirdējuši un redzējuši, kā viņiem tas bija sacīts.

²¹Un, kad pienāca astotā diena, kurā bērniņu vajadzēja apgraizīt, viņam deva vārdu Jēzus, kā viņu eņģelis bija nosaucis, pirms viņš vēl bija ieņemts mātes miesās.

²²Kad viņu šķīstīšanās dienas pēc Mozus bauslības bija pagājušas, tie viņu aizveda uz Jeruzālemi, lai nestu Kunga priekšā,

²³kā Kunga bauslībā ir rakstīts: katrs puisēns, kas pirmais paver mātes klēpi, lai tiek svētīts Kungam, —

²⁴un lai pienestu upuri, kā ir noteikts Kunga bauslībā: vienu pāri dūju vai divus jaunus baložus.

²⁵Un, redzi, Jeruzālemē bija kāds vīrs, vārdā Simeons, un šis vīrs bija krietns un dievbijīgs, viņš ilgojās pēc iepriecinājuma Israēlam, un Svētais Gars bija pār viņu.

²⁶Viņam Svētais Gars bija atklājis, ka viņš nāvi neredzēs, pirms nebūs redzējis Kunga Svaidīto.

²⁷Gara vadīts, viņš nāca templī, un, kad vecāki ienesa bērniņu Jēzu, lai izpildītu pie viņa bauslības paražu,

²⁸tad viņš ņēma to savās rokās un, slavēdams Dievu, sacīja:

²⁹“Tagad atlaid, Kungs, savu kalpu mierā, kā tu esi sacījis,

³⁰jo manas acis ir redzējušas tavu pestīšanu,

³¹ko tu esi sataisījis visu tautu priekšā,

³²gaismu, kas atklāsies pagāniem, un godību Israēlam, tavai tautai.”

³³Bērna tēvs un māte brīnījās par to, kas tika sacīts par viņu.

³⁴Un Simeons viņus svētīja un sacīja Marijai, viņa mātei: “Redzi, viņš ir likts, lai daudzi Israēlā kristu un daudzi celtos, un par zīmi, kam runās pretī, —

³⁵un tev pašai cauri dvēselei zobens dursies, — tā ka atklāsies daudzu siržu domas.”

³⁶Tur bija praviete Anna, Penuēla meita no Ašēra cilts. Tā bija jau krietni gados, un pēc savām meitas dienām viņa bija dzīvojusi ar vīru septiņus gadus,

³⁷nu viņa bija atraitne, kādus astoņdesmit četrus gadus veca, un nešķīrās no tempļa, ar gavēšanu un lūgšanām kalpodama dienu un nakti.

³⁸Arī viņa tajā pašā stundā pienāca klāt un pateicībā slavēja Dievu, un stāstīja par bērniņu visiem, kas gaidīja Jeruzālemes atbrīvošanu.

³⁹Izpildījuši visu pēc Kunga bauslības, tie griezās atpakaļ uz Galileju, uz savu pilsētu Nācareti.

⁴⁰Bērniņš auga un pieņēmās spēkā, tapa pilns gudrības, un Dieva žēlastība bija ar viņu.

⁴¹Viņa vecāki ik gadu Pashas svētkos gāja uz Jeruzālemi.

⁴²Kad viņš bija divpadsmit gadu vecs, viņi pēc svētku paražas devās uz Jeruzālemi.

⁴³Kad svētku dienas bija beigušās un viņa vecāki jau devās mājup, bērns Jēzus palika Jeruzālemē, bet viņi to nezināja.

⁴⁴Domādami, ka viņš ir atceļā kopā ar citiem, tie, vienas dienas gājumu nostaigājuši, meklēja viņu pie radiem un paziņām.

⁴⁵Neatraduši tie atgriezās Jeruzālemē, lai viņu uzmeklētu.

⁴⁶Pēc trim dienām tie atrada viņu sēžam templī mācītāju vidū, tos klausoties un izjautājot.

⁴⁷Un visi, kas viņu dzirdēja, bija ļoti pārsteigti par viņa saprašanu un atbildēm.

⁴⁸Un, viņu ieraudzījuši, vecāki pārbijās, un māte viņam sacīja: “Bērns, kādēļ tu mums tā darīji? Redzi, tavs tēvs un es ar sirdssāpēm tevi meklējām.”

⁴⁹Un viņš tiem sacīja: “Kādēļ jūs mani meklējāt? Vai jūs nezināt, ka man jādarbojas sava Tēva lietās?”

⁵⁰Bet tie nesaprata viņa teiktos vārdus.

⁵¹Tad viņš gāja tiem līdzi un nonāca Nācaretē, un bija tiem paklausīgs. Un viņa māte visus šos vārdus glabāja savā sirdī.

⁵²Un Jēzus pieauga gudrībā, augumā un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem.