Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Lūkas 20 Bible Online

Lūkas 20 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Lūkas 20

¹Kādu dienu, kad viņš templī mācīja ļaudis un sludināja evaņģēliju, pie viņa piestājās virspriesteri un rakstu mācītāji kopā ar vecajiem

²un, uzrunādami viņu, sacīja: “Saki mums, kā varā tu to dari? Kas tev ir devis tādu varu?”

³Viņš tiem atbildēja: “Arī es jums ko jautāšu, sakiet man:

⁴vai Jāņa kristība bija no debesīm vai no cilvēkiem?”

⁵Tie savā starpā sāka spriest: “Ja sacīsim: no debesīm, — viņš teiks: kādēļ tad jūs viņam neticējāt?

⁶Bet, ja teiksim: no cilvēkiem, — visa tauta mūs nomētās akmeņiem, jo tā ir pārliecināta, ka Jānis ir pravietis.”

⁷Un viņi atbildēja, ka nezinot, no kurienes.

⁸Jēzus tiem sacīja: “Tad arī es jums neteikšu, kā varā es to daru.”

⁹Bet ļaudīm viņš sāka stāstīt šādu līdzību: “Kāds cilvēks iestādīja vīnadārzu un, nodevis to vīnkopjiem, aizceļoja uz ilgāku laiku.

¹⁰Noteiktā laikā viņš sūtīja savu kalpu pie vīnkopjiem, lai viņi tam dotu no vīnadārza augļiem, bet vīnkopji to piekāva un aizsūtīja tukšā atpakaļ.

¹¹Viņš sūtīja vēl otru kalpu, bet arī šo piekāvuši un pazemojuši tie aizsūtīja tukšā atpakaļ.

¹²Tad viņš sūtīja vēl trešo, bet tie arī šo, smagi savainojuši, izmeta ārā.

¹³Tad vīnadārza saimnieks sacīja: ko lai es daru? Es sūtīšu savu mīļoto dēlu, varbūt to viņi ņems vērā.

¹⁴Bet vīnkopji, viņu ieraudzījuši, savā starpā sprieda: šis ir mantinieks, nonāvēsim viņu, un mantojums būs mūsu!

¹⁵Un viņi to izmeta no vīnadārza un nonāvēja. Ko nu vīnadārza saimnieks ar tiem darīs?

¹⁶Viņš nāks un šos vīnkopjus pazudinās, un dos vīnadārzu citiem.” Kad klausītāji to dzirdēja, tie sacīja: “Tas nedrīkst notikt.”

¹⁷Jēzus, tos uzlūkodams, sacīja: “Kā tad jāsaprot rakstītais: akmens, ko nama cēlāji atmetuši, ir kļuvis par stūrakmeni?

¹⁸Ikviens, kas kritīs pār šo akmeni, sašķīdīs, bet, uz kuru tas kritīs, to tas satrieks putekļos.”

¹⁹Rakstu mācītāji un virspriesteri tajā brīdī gribēja viņu sagūstīt, bet viņi baidījās no tautas. Tie saprata, ka šo līdzību viņš bija stāstījis par viņiem.

²⁰Tie viņu novēroja un nosūtīja savus izlūkus, kas izlikās par taisnīgiem, lai pieķertu viņu kādā vārdā un varētu viņu nodot pārvaldnieka varai un tiesai.

²¹Un tie viņam jautāja: “Skolotāj, mēs zinām, ka tu runā taisnīgi un nevērtē cilvēku pēc ārienes, bet runā un māci patiesībā Dieva ceļu.

²²Vai ir atļauts cēzaram dot nodevas vai ne?”

²³Pamanījis viņu viltību, viņš tiem sacīja:

²⁴“Parādiet man vienu denāriju! Kā attēls un uzraksts ir uz tā?” Tie sacīja: “Cēzara.”

²⁵Viņš tiem teica: “Tad dodiet cēzaram, kas cēzaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder.”

²⁶Un tie nespēja viņu pieķert vārdos tautas priekšā un, nobrīnījušies par viņa atbildi, apklusa.

²⁷Tad pienāca kādi saduķeji — tie noliedz augšāmcelšanos — un viņam jautāja:

²⁸“Skolotāj, Mozus mums rakstīja: ja kādam nomirst brālis, kam ir sieva, bet nav bērnu, tad lai viņš ņem sev brāļa sievu un dod savam brālim pēcnācējus. —

²⁹Bija septiņi brāļi, un pirmais, apņēmis sievu, nomira, būdams bez bērniem;

³⁰arī otrais un trešais apprecēja viņu, tāpat pārējie līdz pat septītajam, un visi nomira, neatstādami bērnus.

³¹

³²Beigās nomira arī sieva.

³³Kuram no tiem viņa būs sieva augšāmcelšanā? Viņa taču bija sieva visiem septiņiem.”

³⁴Jēzus viņiem sacīja: “Šī laikmeta dēli precas un tiek precēti;

³⁵bet tie, kas būs cienīgi sasniegt to laikmetu un augšāmcelšanos no mirušajiem, nedz precēsies, nedz tiks precēti.

³⁶Tie vairs nevar nomirt, jo ir līdzīgi eņģeļiem un ir Dieva dēli, būdami augšāmcelšanās dēli.

³⁷Bet, ka mirušie celsies augšām, to arī Mozus ir rādījis stāstā par ērkšķu krūmu, kur Kungu sauc par Ābrahāma Dievu, Īzaka Dievu un Jēkaba Dievu.

³⁸Dievs nav mirušo, bet dzīvo Dievs, jo viņam visi ir dzīvi.”

³⁹Tad kādi rakstu mācītāji sacīja: “Skolotāj, tu labi pateici.”

⁴⁰Un neviens vairs neuzdrošinājās viņam ko jautāt.

⁴¹Bet viņš tiem teica: “Kādēļ saka par Kristu, ka viņš ir Dāvida dēls?

⁴²Jo pats Dāvids psalmu grāmatā saka: Kungs sacīja manam Kungam: sēdies man pie labās rokas,

⁴³līdz es tavus ienaidniekus nolieku tev par kājsolu zem tavām kājām.

⁴⁴Tātad Dāvids sauc viņu par Kungu; kā tad viņš var būt tā dēls?”

⁴⁵Visai tautai dzirdot, viņš sacīja saviem mācekļiem:

⁴⁶“Sargieties no rakstu mācītājiem, kas grib staigāt garos tērpos un labprāt saņemt sveicienus tirgus laukumos, un ieņemt goda vietas sinagogās un mielastos.

⁴⁷Viņi aprij atraitņu namus un, lai izrādītos, ilgi lūdz Dievu — tie saņems bargāku sodu!”