Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Lūkas 22 Bible Online

Lūkas 22 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Lūkas 22

¹Tuvojās Neraudzētās maizes svētki, saukti Pasha.

²Virspriesteri un rakstu mācītāji meklēja iespēju, kā viņu pazudināt, bet viņi baidījās no tautas.

³Tad sātans iegāja Jūdā, kuru sauca Iskariots, vienā no tiem divpadsmit.

⁴Viņš aizgāja un sarunāja ar virspriesteriem un tempļa sardzes virsniekiem, kā viņu tiem nodot.

⁵Un tie nopriecājās un savstarpēji vienojās, ka dos viņam naudu.

⁶Viņš piekrita un meklēja izdevīgu brīdi, lai viņu tiem nodotu, kad nebūs klāt ļaudis.

⁷Tad pienāca Neraudzētās maizes diena, kad bija jākauj Pashas jērs.

⁸Un viņš sūtīja Pēteri un Jāni, sacīdams: “Ejiet un sagatavojiet mums Pashas mielastu, lai mēs to varētu ēst.”

⁹Tie viņam jautāja: “Kur tu gribi, lai mēs to sagatavojam?”

¹⁰Viņš sacīja: “Redzi, iegājuši pilsētā, jūs sastapsiet cilvēku, kas nes māla krūzi ar ūdeni, sekojiet viņam tajā mājā, kur viņš ieies,

¹¹un sakiet tās mājas saimniekam: Skolotājs jautā: kur ir tā telpa, kur varu ar saviem mācekļiem baudīt Pashas mielastu?

¹²Un viņš jums ierādīs lielu iekārtotu augšistabu, tur gatavojiet mielastu.”

¹³Aizgājuši viņi atrada, kā viņš tiem bija sacījis, un sagatavoja Pashas mielastu.

¹⁴Kad tā stunda pienāca, viņš apsēdās un apustuļi līdz ar viņu.

¹⁵Viņš tiem sacīja: “Kā es ilgojos kopā ar jums ēst šo Pashu pirms savām ciešanām,

¹⁶jo es jums saku: es to vairs neēdīšu, tiekams tas piepildīsies Dieva valstībā.”

¹⁷Un, paņēmis biķeri un pateicies, viņš sacīja: “Ņemiet to un sadaliet savā starpā,

¹⁸jo es jums saku: kopš šā brīža es no vīnakoka augļiem vairs nedzeršu, tiekams nāks Dieva valstība.”

¹⁹Paņēmis maizi un pateicies, viņš lauza to un deva viņiem, sacīdams: “Šī ir mana miesa, kas par jums tiek dota; to dariet, mani pieminēdami.”

²⁰Tāpat viņš ņēma arī biķeri, kad viņi bija paēduši, un teica: “Šis biķeris ir jaunā derība manās asinīs, kas par jums tiek izlietas.

²¹Bet, redzi, tā cilvēka roka, kas mani nodod, ir līdzās man uz galda.

²²Jo tiešām Cilvēka Dēls aiziet, kā tas nolikts, bet vai! tam cilvēkam, caur kuru viņš tiek nodots.”

²³Un viņi sāka taujāt cits citam, kurš no viņiem to grasās darīt.

²⁴Un viņu starpā izcēlās arī strīds, kurš no viņiem būtu uzskatāms par lielāko.

²⁵Bet viņš tiem sacīja: “Ķēniņi valda pār tautām; un tie, kam vara pār tām, tiek saukti par labdariem.

²⁶Bet jūs tā ne. Lielākais no jums lai top kā mazākais, un galvenais lai ir kā kalps!

²⁷Kas ir lielāks — vai tas, kas pie galda sēž, vai tas, kas kalpo? Vai gan ne tas, kas sēž pie galda? Bet es jūsu vidū esmu kalpam līdzīgs.

²⁸Jūs vienmēr esat palikuši kopā ar mani manos pārbaudījumos.

²⁹Un es jums novēlu Valstību, tāpat kā mans Tēvs to novēlēja man,

³⁰lai jūs ēstu un dzertu pie mana galda manā Valstībā un sēdētu troņos, tiesādami divpadsmit Israēla ciltis.

³¹Sīmani, Sīmani, redzi — sātans gribējis jūs sijāt kā kviešus.

³²Bet es esmu lūdzis par tevi, lai tava ticība nemitētos. Un, kad tu būsi atgriezies, stiprini savus brāļus!”

³³Tas viņam sacīja: “Kungs, es esmu gatavs ar tevi doties pat cietumā un nāvē.”

³⁴Bet Jēzus sacīja: “Es tev saku, Pēteri, vēl gailis nebūs šodien nodziedājis, pirms tu trīs reizes noliegsi, ka mani pazīsti.”

³⁵Viņš tiem sacīja: “Kad es jūs sūtīju bez maka, bez somas un bez apaviem, vai jums kā trūka?” Un tie atbildēja: “Nekā.”

³⁶Un viņš tiem sacīja: “Bet tagad, kam ir maks, lai to ņem, tāpat arī somu, un, kam nav, tas lai pārdod drēbes un lai pērk zobenu,

³⁷jo es jums saku: pie manis ir jātop piepildītiem Rakstu vārdiem: viņš ir pieskaitīts noziedzniekiem. Un, kas par mani ir rakstīts, jau piepildās.”

³⁸Viņi sacīja: “Kungs, redzi, šeit ir divi zobeni.” Un viņš tiem sacīja: “Pietiek!”

³⁹Izgājis viņš, kā ieradis, devās uz Olīvkalnu, un arī mācekļi viņam sekoja.

⁴⁰Un, tajā vietā nonācis, viņš tiem sacīja: “Lūdziet Dievu, ka jūs nekrītat kārdināšanā.”

⁴¹Viņš aizgāja no tiem sāņus akmens metiena attālumā un, ceļos nometies, lūdza Dievu:

⁴²“Tēvs, ja tu gribi, ņem šo biķeri prom no manis, tomēr lai notiek nevis mana, bet tava griba.”

⁴³Tad viņam parādījās eņģelis no debesīm un viņu stiprināja.

⁴⁴Nāves baiļu pārņemts, viņš lūdza Dievu vēl stiprāk. Un viņa sviedri kā biezas asins lāses ritēja zemē.

⁴⁵No lūgšanas piecēlies, viņš nāca pie mācekļiem un atrada tos bēdās aizmigušus.

⁴⁶Viņš tiem sacīja: “Kādēļ jūs guļat? Celieties un lūdziet Dievu, ka jūs nekrītat kārdināšanā.”

⁴⁷Viņam vēl runājot, redzi, nāca ļaužu pūlis, un viens no tiem divpadsmit, vārdā Jūda, gāja viņiem pa priekšu un tuvojās Jēzum, lai viņu skūpstītu.

⁴⁸Bet Jēzus tam sacīja: “Jūda, vai ar skūpstu tu nodod Cilvēka Dēlu?”

⁴⁹Bet tie, kas bija ap viņu, redzēdami, kas notiek, sacīja: “Kungs, vai lai cērtam ar zobenu?”

⁵⁰Un viens no viņiem cirta virspriestera kalpam un nocirta tam labo ausi.

⁵¹Bet Jēzus sacīja: “Stājiet, pietiek!” Un, pieskāries ausij, viņš to dziedināja.

⁵²Tad Jēzus sacīja tiem, kas bija ieradušies pēc viņa, — virspriesteriem, tempļa sardzes virsniekiem un vecajiem: “Kā pret laupītāju jūs esat izgājuši ar zobeniem un rungām?

⁵³Kad ik dienas biju ar jums templī, jūs neizstiepāt rokas pēc manis; bet šī ir jūsu stunda un tumsības vara.”

⁵⁴Tie viņu saņēma un ieveda augstā priestera namā. Bet Pēteris iztālēm sekoja.

⁵⁵Tad ļaudis, sakūruši ugunskuru pagalma vidū, sasēdās ap to, un Pēteris apsēdās starp viņiem.

⁵⁶Kāda kalpone ieraudzīja viņu sēžam pie uguns un, cieši ieskatījusies viņā, sacīja: “Šis arī bija kopā ar viņu.”

⁵⁷Bet tas noliedza viņu, sacīdams: “Sieviete, es viņu nepazīstu.”

⁵⁸Un pēc īsa brīža cits, viņu ieraudzījis, sacīja: “Tu arī esi no viņiem.” Bet Pēteris teica: “Cilvēk, es neesmu.”

⁵⁹Pagāja kāda stunda, un vēl kāds cits uzstāja: “Patiesi šis arī bija ar viņu, jo arī ir galilejietis.”

⁶⁰Bet Pēteris sacīja: “Cilvēk, es nesaprotu, par ko tu runā.” Un, viņam vēl runājot, pēkšņi iedziedājās gailis.

⁶¹Kungs pagriezies uzlūkoja Pēteri, un Pēteris atcerējās Kunga vārdus, kad tas viņam sacīja: “Šodien, pirms gailis dziedās, tu mani trīs reizes noliegsi.”

⁶²Un, izgājis ārā, viņš rūgti raudāja.

⁶³Vīri, kas apsargāja Jēzu, ņirgājās par viņu un sita,

⁶⁴un, aizklājuši viņam seju, tincināja: “Nu pravieto, kurš tev iesita.”

⁶⁵Un vēl visādi zaimoja viņu.

⁶⁶Kad iestājās diena, sapulcējās tautas vecajie, virspriesteri un rakstu mācītāji un aizveda viņu uz sinedriju,

⁶⁷un teica: “Ja tu esi Kristus, saki mums to.” Bet viņš tiem atbildēja: “Ja es jums to arī teikšu, jūs tam neticēsiet.

⁶⁸Un, ja es jums jautāšu, jūs man neatbildēsiet.

⁶⁹Bet no šā brīža Cilvēka Dēls sēdēs pie varenā Dieva labās rokas.”

⁷⁰Tad viņi visi jautāja: “Tātad tu esi Dieva Dēls?” Bet viņš tiem atbildēja: “Jūs sakāt, ka es tas esmu.”

⁷¹Bet viņi sacīja: “Kāda vēl liecība mums vajadzīga? Mēs taču paši to dzirdējām no viņa mutes.”