Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Lūkas 23 Bible Online

Lūkas 23 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Lūkas 23

¹Tad viss viņu pulks cēlās un veda Jēzu pie Pilāta.

²Tie sāka viņu apsūdzēt: “Mēs atradām, ka viņš kūda mūsu tautu un aizliedz maksāt nodokļus cēzaram, un apgalvo, ka ir Kristus, Ķēniņš.”

³Pilāts viņam jautāja: “Vai tu esi jūdu Ķēniņš?” Un viņš atbildēja: “Tu to saki.”

⁴Tad Pilāts sacīja virspriesteriem un ļaudīm: “Es nekādas vainas neatrodu šajā cilvēkā.”

⁵Bet tie neatlaidās: “Viņš musina tautu, mācīdams pa visu Jūdeju, no Galilejas līdz šejienei.”

⁶To izdzirdējis, Pilāts jautāja, vai šis cilvēks ir galilejietis,

⁷un, uzzinājis, ka viņš ir pakļauts Hērodam, tas nosūtīja viņu pie Hēroda, kas tanīs dienās arī bija Jeruzālemē.

⁸Ieraudzījis Jēzu, Hērods ļoti nopriecājās, jo jau labu laiku vēlējās viņu redzēt, tādēļ ka bija dzirdējis par viņu un cerēja kādu zīmi no viņa ieraudzīt.

⁹Tas viņu visādi iztaujāja, bet viņš neko tam neatbildēja.

¹⁰Virspriesteri un rakstu mācītāji tur stāvēja un neatlaidīgi viņu apsūdzēja.

¹¹Hērods kopā ar saviem karavīriem izturējās nicinoši pret viņu un ņirgājās, tad ieģērba viņu krāšņās drānās un aizsūtīja atpakaļ pie Pilāta.

¹²Todien Hērods un Pilāts kļuva draugi; pirms tam viņi bija naidā viens ar otru.

¹³Bet Pilāts, sasaucis virspriesterus, vadoņus un tautu,

¹⁴tiem sacīja: “Jūs esat atveduši pie manis šo cilvēku, kurš it kā musinot tautu uz atkrišanu, un, redzi, jūsu priekšā viņu nopratinājis, es neatradu šajā cilvēkā nekādu vainu, par ko jūs viņu apsūdzat.

¹⁵Arī Hērods nekā nav atradis, jo tas atsūtīja viņu atpakaļ pie mums; redzi, viņš neko nav darījis, par ko būtu pelnījis nāvi,

¹⁶tādēļ es pārmācīšu viņu un atlaidīšu.”[21]

¹⁷

¹⁸Bet viss pūlis sāka kliegt, saukdams: “Nost ar šo! Atlaid mums Barabu!”

¹⁹Tas bija iemests cietumā nemieru un slepkavības dēļ, kas notikusi pilsētā.

²⁰Pilāts vēlreiz viņus uzrunāja, gribēdams Jēzu atlaist.

²¹Bet tie kliedza: “Sit viņu krustā! Sit viņu krustā!”

²²Tad viņš trešo reizi tiem sacīja: “Ko sliktu tad viņš ir izdarījis? Neredzu nekāda iemesla, kādēļ viņš būtu pelnījis nāvi, tādēļ pārmācīšu viņu un atlaidīšu.”

²³Bet tie neatlaidās, ar skaļu kliegšanu prasīdami sist viņu krustā, un viņu kliegšana kļuva arvien skaļāka.

²⁴Tad Pilāts nolēma izpildīt viņu prasību.

²⁵Viņš atlaida to, kas bija iemests cietumā par nemieru celšanu un slepkavību, to, kuru viņi lūdza, bet Jēzu nodeva viņu gribai.

²⁶Kad viņu veda prom, tie sagrāba kādu kirēnieti Sīmani, kurš nāca no lauka, un piespieda, lai tas nes krustu aiz Jēzus.

²⁷Viņam sekoja liels ļaužu pulks un sievietes, kas vaimanāja un apraudāja viņu.

²⁸Pagriezies pret tām, Jēzus sacīja: “Jeruzālemes meitas, neraudiet par mani, raudiet par sevi un saviem bērniem,

²⁹jo, redzi, nāks dienas, kad teiks: laimīgas ir neauglīgās un klēpji, kas nav dzemdējuši, un krūtis, kas nav zīdījušas.

³⁰Tad kalniem sacīs: krītiet uz mums! — un pakalniem: apklājiet mūs!

³¹Ja reiz tā notiek ar zaļoksnu koku, kas tad notiks ar nokaltušu?”

³²Viņi atveda arī divus ļaundarus, lai tos nonāvētu kopā ar viņu.

³³Kad viņi nonāca vietā, ko sauc par Galvaskausu, tie sita viņu krustā un arī abus ļaundarus, vienu pa labo, otru pa kreiso roku.

³⁴Jēzus sacīja: “Tēvs, piedod viņiem, jo tie nezina, ko dara!” Bet tie meta kauliņus, lai sadalītu viņa drēbes.

³⁵Ļaudis stāvēja un skatījās. Un arī vadoņi viņu izsmēja: “Citus viņš glāba, lai izglābj pats sevi, ja viņš ir Kristus, Dieva izredzētais.”

³⁶Arī kareivji nāca klāt un deva viņam etiķi un par viņu ņirgājās:

³⁷“Ja tu esi jūdu Ķēniņš, izglāb pats sevi!”

³⁸Virs viņa bija uzraksts[22]: “Šis ir jūdu Ķēniņš.”

³⁹Viens no pakārtajiem noziedzniekiem viņu zaimoja, sacīdams: “Vai tad tu neesi Kristus? Izglāb pats sevi un arī mūs!”

⁴⁰Bet otrs viņu aprāja: “Vai tu nebīsties Dieva? Tev taču ir tāds pats sods.

⁴¹Mēs ciešam taisnīgi, saņemdami pelnīto par saviem darbiem, bet viņš nav darījis nekā ļauna.”

⁴²Un viņš sacīja: “Jēzu, atceries mani, kad nāksi savā Valstībā.”

⁴³Un Jēzus tam sacīja: “Patiesi es tev saku: šodien tu būsi ar mani paradīzē.”

⁴⁴Tas bija ap sesto stundu, un tumsa pārklāja visu zemi līdz devītajai stundai,

⁴⁵jo saule aptumšojās. Un tempļa priekškars tika pārplēsts vidū pušu.

⁴⁶Jēzus skaļā balsī iesaucās: “Tēvs, es nododu savu garu tavās rokās.” To pateicis, viņš nomira.

⁴⁷Centurions, to redzēdams, slavēja Dievu un teica: “Patiesi šis bija taisns cilvēks.”

⁴⁸Visi ļaužu pūļi, kas bija ieradušies, lai redzētu, kas notiek, izklīda, sizdami sev pa krūtīm.

⁴⁹Visi tie, kas viņu pazina, arī sievietes, kas ar viņu bija atnākušas no Galilejas, stāvēja attālāk un redzēja visu, kas notiek.

⁵⁰Un, redzi, kāds sinedrija loceklis, labs un taisnīgs vīrs, vārdā Jāzeps, nepiekrita sinedrija lēmumam un rīcībai.

⁵¹Viņš nāca no jūdu pilsētas Arimatejas un gaidīja Dieva valstību.

⁵²Viņš aizgāja pie Pilāta un izlūdzās Jēzus miesas.

⁵³Noņēmis tās no krusta, viņš tās ietina smalkā linu audeklā un ielika klintī izcirstā kapā, kur neviens vēl nebija guldīts.

⁵⁴Tā bija sagatavošanās diena, un tuvojās sabats.

⁵⁵Sievietes, kas ar viņu bija atnākušas no Galilejas, gāja nopakaļ un redzēja kapu un kā tika noliktas viņa miesas.

⁵⁶Atgriezušās mājās, tās sagatavoja smaržīgas zāles un svaidāmo eļļu un sabatu pavadīja mierā pēc bauslības.