Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Lūkas 24 Bible Online

Lūkas 24 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Lūkas 24

¹Nedēļas pirmajā dienā pašā rīta agrumā viņas atnāca pie kapa, nesdamas smaržīgās zāles, ko bija sagatavojušas.[23]

²Bet tās atrada akmeni no kapa noveltu.

³Iegājušas iekšā, tās Kunga Jēzus miesas neatrada.

⁴Kamēr viņas bija apjukušas par to, kas noticis, redzi, tām blakus nostājās divi vīri spoži mirdzošās drānās.

⁵Tās izbailēs zemu nolieca galvas, bet viņi tām sacīja: “Ko jūs meklējat dzīvo starp mirušajiem?

⁶Šeit viņa nav, viņš ir augšāmcēlies. Atcerieties, ko viņš jums sacīja, vēl būdams Galilejā:

⁷Cilvēka Dēlam jātiek nodotam grēcīgu cilvēku rokās un krustā sistam un trešajā dienā jāceļas no mirušajiem.”

⁸Un tās atcerējās viņa vārdus.

⁹Atgriezušās no kapa, viņas visu pastāstīja tiem vienpadsmit un arī pārējiem.

¹⁰Tās bija Marija Magdalēna un Joanna, un Marija, Jēkaba māte, un vēl citas ar tām, kas pastāstīja to apustuļiem.

¹¹Taču viņu stāstītais tiem šķita kā blēņas, un tie viņām neticēja.

¹²Bet Pēteris piecēlies aizskrēja pie kapa un, ielūkojies tajā, redzēja tikai noliktu linu autu; un viņš aizgāja, brīnīdamies par to, kas noticis.

¹³Un, redzi, divi no tiem tajā pašā dienā devās ceļā uz Emmausu — ciemu, kas atradās sešdesmit stadiju[24] attālumā no Jeruzālemes.

¹⁴Viņi pārrunāja visu, kas bija noticis.

¹⁵Un, viņiem runājot un spriežot, pats Jēzus pienāca un gāja kopā ar viņiem.

¹⁶Bet to acīm nebija ļauts viņu pazīt!

¹⁷Un viņš tiem sacīja: “Par ko jūs te iedami spriežat savā starpā?” Viņi noskumuši apstājās,

¹⁸un viens no viņiem, vārdā Kleops, atbildēja: “Tu esi vienīgais, kas, Jeruzālemē būdams, nezini, kas šajās dienās tur noticis.”

¹⁹Viņš jautāja: “Kas tad?” Un tie viņam sacīja: “Tas, kas notika ar Jēzu, Nācarieti, vīru, kas bija pravietis, varens darbos un vārdos Dieva un visu ļaužu priekšā,

²⁰kā virspriesteri un mūsu vadoņi viņu nodeva, lai notiesātu uz nāvi, un kā viņu piesita krustā.

²¹Bet mēs cerējām, ka viņš ir tas, kas izglābs Israēlu; un nu jau ir trešā diena, kopš tas viss noticis.

²²Mūs pārsteidza arī dažas sievietes no mūsu vidus, kas rīta agrumā bija aizgājušas pie kapa

²³un neatrada viņa miesas. Viņas pārnāca un stāstīja mums, ka redzējušas eņģeļu parādību, un tie sacījuši, ka viņš ir dzīvs.

²⁴Tad daži no mūsējiem aizgāja pie kapa un atrada visu tā, kā sievietes bija sacījušas, bet viņu pašu tie neredzēja.”

²⁵Un viņš tiem sacīja: “Ak, jūs nesaprātīgie un sirdī kūtrie ticēt visam, ko runājuši pravieši!

²⁶Vai Kristum tā nevajadzēja ciest un ieiet savā godībā?”

²⁷Un, iesākdams no Mozus un visiem praviešiem, viņš tiem izskaidroja, kas visos Rakstos sacīts par viņu.

²⁸Viņi jau bija nonākuši pie tā ciema, kurp devās, un Jēzus izlikās, it kā ietu tālāk.

²⁹Bet tie sāka viņu pierunāt: “Paliec pie mums, jo tuvojas vakars un diena jau galā.” Un viņš iegāja, lai paliktu kopā ar tiem.

³⁰Kad viņš apsēdās ar tiem pie galda, viņš ņēma maizi, to svētīja un pārlauzis deva tiem.

³¹Tad viņu acis atvērās un tie viņu pazina; bet viņš tiem kļuva neredzams.

³²Un viņi sacīja viens otram: “Vai mūsu sirds nedega, kad viņš ar mums runāja, Rakstus izskaidrodams?”

³³Tajā pašā stundā viņi piecēlušies griezās atpakaļ uz Jeruzālemi un atrada tur sapulcējušos tos vienpadsmit un citus kopā ar tiem,

³⁴un viņi sacīja: “Kungs patiesi ir augšāmcēlies un parādījies Sīmanim.”

³⁵Un viņi izstāstīja, kas notika ceļā un kā tie viņu pazina, kad viņš lauza maizi.

³⁶Viņiem tā runājot, Jēzus nostājās viņu vidū un sacīja viņiem: “Miers ar jums.”

³⁷Satrūkušies un baiļu pārņemti, tie domāja, ka redz garu.

³⁸Bet viņš tiem sacīja: “Kādēļ esat satraukti un jūsu sirdīs ceļas šaubas?

³⁹Uzlūkojiet manas rokas un manas kājas — tas esmu es. Aptaustiet mani un skatieties, garam nav miesas un kaulu, kā jūs redzat man.”

⁴⁰Un, to teicis, viņš parādīja viņiem rokas un kājas.

⁴¹Kad viņi no prieka vēl neticēja un brīnījās, viņš tiem sacīja: “Vai jums šeit ir kas ēdams?”

⁴²Tad tie iedeva viņam ceptas zivs gabalu,[25]

⁴³un viņš to ņēma un ēda viņu acu priekšā.

⁴⁴Tad viņš teica: “Šie ir mani vārdi, ko es jums sacīju, kad biju pie jums! Visam jāpiepildās, kas par mani sacīts Mozus bauslībā, praviešos un psalmos.”

⁴⁵Tad viņš lika viņu prātam atvērties, ka tie saprastu Rakstus,

⁴⁶un sacīja: “Tā ir rakstīts, ka Kristus cietīs un augšāmcelsies no mirušajiem trešajā dienā,

⁴⁷un viņa vārdā visām tautām, sākot no Jeruzālemes, tiks sludināta atgriešanās, lai saņemtu grēku piedošanu;

⁴⁸jūs tam esat liecinieki.

⁴⁹Un, redzi, es jums sūtu sava Tēva apsolījumu. Bet jūs palieciet pilsētā, līdz tapsiet ietērpti spēkā no augšienes.”

⁵⁰Viņš tos izveda ārā līdz pat Bētanijai un, savas rokas pacēlis, svētīja.

⁵¹Kad viņš tos svētīja, notika, ka viņš attālinājās no tiem un tika pacelts debesīs.

⁵²Tad tie viņu pielūdza un ļoti priecīgi atgriezās Jeruzālemē,

⁵³un pastāvīgi bija templī, slavēdami Dievu.