Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Lūkas 4 Bible Online

Lūkas 4 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Lūkas 4

¹Bet Jēzus, Svētā Gara pilns, devās prom no Jardānas. Gars viņu veda tuksnesī,

²kur četrdesmit dienas velns viņu kārdināja. Šajās dienās viņš neko neēda, un, kad tās bija pagājušas, viņš izsalka.

³Tad velns viņam sacīja: “Ja tu esi Dieva Dēls, saki šim akmenim, lai tas top par maizi.”

⁴Bet Jēzus viņam atbildēja: “Ir rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien.[3]”

⁵Tad velns viņu uzveda augstā kalnā un vienā acumirklī parādīja viņam visas pasaules valstis.

⁶Velns sacīja: “Es tev došu visu šo varu un godību, jo tas man ir dots, un, kam vien gribu, es to dodu.

⁷Ja tu nolieksies manā priekšā un mani pielūgsi, tas viss būs tavs.”

⁸Jēzus viņam atbildēja: “[4]Ir rakstīts: pielūdz Kungu, savu Dievu, un viņam vien kalpo.”

⁹Tad velns aizveda viņu uz Jeruzālemi, pacēla viņu uz tempļa jumta malas un sacīja: “Ja tu esi Dieva Dēls, meties no šejienes lejā.

¹⁰Jo ir rakstīts: viņš saviem eņģeļiem pavēlēs tevi pasargāt,

¹¹un: tie tevi uz rokām nesīs, lai tu savu kāju pie akmens nepiedauzītu.”

¹²Bet Jēzus atbildēja: “Ir teikts: nekārdini Kungu, savu Dievu.”

¹³Beidzis kārdināt, velns līdz savam laikam atstājās no viņa.

¹⁴Bet Jēzus Gara spēkā devās atpakaļ uz Galileju, un valodas par viņu izplatījās pa visu apgabalu.

¹⁵Un viņš mācīja turienes sinagogās, un visi viņu slavēja.

¹⁶Viņš nāca uz Nācareti, kur bija uzaudzis, un sabatā viņš pēc sava paraduma iegāja sinagogā. Un viņš piecēlās, lai lasītu.

¹⁷Viņam pasniedza pravieša Jesajas grāmatu. Rulli atritinājis, viņš atrada vietu, kur bija rakstīts:

¹⁸“Kunga Gars ir pār mani, jo viņš ir svaidījis mani pasludināt prieka vēsti nabagiem. Viņš ir sūtījis mani dziedināt sirdī satriektos un pasludināt atbrīvošanu gūstekņiem un akliem acu gaismu, salauztos darīt brīvus

¹⁹un pasludināt Kunga žēlastības gadu.”

²⁰Rulli satinis, viņš to atdeva kalpotājam un apsēdās. Un visu acis sinagogā pievērsās viņam.

²¹Viņš sāka uz tiem runāt: “Šodien ir piepildījies šis raksts, ko jūs dzirdējāt.”

²²Un visi piebalsoja un brīnījās par žēlastības vārdiem, kas nāca no viņa mutes. Un viņi taujāja: “Vai šis nav Jāzepa dēls?”

²³Viņš tiem teica: “Jūs noteikti man sacīsiet šo teicienu: ārst, dziedini pats sevi! Dari arī pie mums tēvu zemē to, ko esam dzirdējuši tevi darām Kapernaumā!”

²⁴Un viņš teica: “Patiesi es jums saku: neviens pravietis netiek pieņemts savā tēvu zemē.

²⁵Patiesi es jums saku: daudz atraitņu bija Israēlā Elijas dienās, kad debesis tika aizslēgtas trīs gadus un sešus mēnešus, tā ka liels bads nāca pār visu zemi,

²⁶toreiz Elija tika sūtīts ne pie vienas citas kā vien pie atraitnes Sareptā, Sidonijā.

²⁷Un daudz spitālīgo bija Israēlā pravieša Elīšas laikā, bet neviens no tiem netika šķīstīts kā vien sīrietis Naamāns.”

²⁸To dzirdēdami, visi sinagogā kļuva dusmu pilni.

²⁹Pielēkuši kājās, tie izdzina viņu ārā no pilsētas līdz kalna malai, uz kura pilsēta bija celta, lai nogrūstu viņu lejā.

³⁰Bet viņš, tiem pa vidu izgājis, devās prom.

³¹Tad viņš aizgāja uz Kapernaumu, pilsētu Galilejā, un sabatā mācīja ļaudis.

³²Tie bija izbrīnījušies par viņa mācību, jo viņa vārdi bija vareni.

³³Tur sinagogā bija kāds vīrs ar nešķīsta dēmona garu, un tas skaļā balsī sāka kliegt:

³⁴“Laid, kāda tev ar mums daļa, Jēzu, Nācarieti! Vai esi nācis mūs pazudināt? Es zinu, kas tu esi — Dieva Svētais!”

³⁵Jēzus to apsauca: “Apklusti un izej no viņa!” Dēmons, nogāzis apsēsto zemē ļaužu vidū, izgāja no tā, neko tam nenodarījis.

³⁶Tad visus pārņēma bailes, un ļaudis cits citam jautāja: “Kas tie par vārdiem, kuru varā un spēkā viņš pavēl nešķīstiem gariem un tie iziet?”

³⁷Un valodas par viņu izpaudās visā apgabalā.

³⁸No sinagogas aizgājis, Jēzus ienāca Sīmaņa namā. Sīmaņa sievasmāte bija smaga drudža varā, un tie viņu lūdza viņai palīdzēt.

³⁹Jēzus, noliecies pār viņu, pavēlēja drudzim, un tas viņu atstāja. Un tajā pašā brīdī viņa uzcēlās un viņiem kalpoja.

⁴⁰Saulei rietot, visi, kam bija kādi sirgstošie ar dažādām kaitēm, tos atveda pie viņa. Viņš tiem ikvienam uzlika rokas un tos dziedināja.

⁴¹Arī dēmoni no daudziem izgāja, kliegdami: “Tu esi Dieva Dēls!” Bet viņš tos apsauca un neļāva tiem runāt, jo tie zināja, ka viņš ir Kristus.

⁴²Bet, dienai sākoties, Jēzus devās prom uz nomaļu vietu. Ļaudis meklēja viņu un, nonākuši pie viņa, mēģināja viņu aizturēt, lai viņš no tiem neaizietu,

⁴³bet viņš tiem sacīja: “Arī citās pilsētās man jāsludina Dieva valstības evaņģēlijs, jo tādēļ es esmu sūtīts.”

⁴⁴Un viņš sludināja Jūdejas[5] sinagogās.