Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Lūkas 5 Bible Online

Lūkas 5 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Lūkas 5

¹Un notika, kad ļaužu pūlis pie viņa spiedās, lai dzirdētu Dieva vārdu, tad viņš, stāvēdams Gennēsaretes ezera krastā,

²ieraudzīja divas laivas ezera malā; un zvejnieki, no tām izkāpuši, mazgāja tīklus.

³Iekāpis laivā, kas piederēja Sīmanim, viņš lūdza tam atirt laivu mazliet no krasta; apsēdies viņš no laivas mācīja ļaudis.

⁴Beidzis runāt, viņš teica Sīmanim: “Airē uz dziļumu un izmet tīklus zvejai.”

⁵Sīmanis atbildēja: “Mācītāj, mēs visu nakti esam pūlējušies un nekā neesam noķēruši. Bet es izmetīšu tīklus tavā vārdā.”

⁶Tā izdarījuši, viņi noķēra milzum daudz zivju, tā ka viņu tīkli saplīsa.

⁷Un tie māja saviem biedriem, kas bija otrā laivā, lai tie nāktu viņiem palīgā. Tie atnāca, un viņi piepildīja abas laivas tik pilnas, ka tās gandrīz grima.

⁸To redzēdams, Sīmanis Pēteris nokrita Jēzus priekšā uz ceļiem un sacīja: “Kungs, ej prom no manis, jo es esmu grēcīgs cilvēks.”

⁹Sīmani un visus, kas bija ar viņu, bija pārņēmušas bailes lielā zivju loma dēļ;

¹⁰arī Jēkabu un Jāni, Zebedeja dēlus, kas bija Sīmaņa darbabiedri. Jēzus sacīja Sīmanim: “Nebīsties, no šī brīža tu būsi cilvēku zvejnieks.”

¹¹Izvilkuši laivas krastā, tie pameta visu un sekoja viņam.

¹²Kad viņš bija vienā pilsētā, kāds viscaur spitālīgs vīrs, Jēzu ieraudzījis, krita uz sava vaiga un lūdza viņu, sacīdams: “Kungs, ja vien tu gribi, tu vari mani šķīstīt.”

¹³Jēzus izstiepa roku un pieskārās tam, sacīdams: “Es gribu, topi šķīsts.” Un tūlīt spitālība no tā pazuda.

¹⁴Un viņš tam piekodināja nevienam to nestāstīt un teica: “Noej un rādies priesterim un upurē par savu šķīstīšanu, kā to Mozus ir noteicis, viņiem par liecību.”

¹⁵Runas par viņu izplatījās arvien vairāk, un liels ļaužu pūlis sapulcējās, lai dzirdētu viņu un tiktu dziedināti no savām slimībām.

¹⁶Bet viņš pats bieži nogāja nomaļās vietās un lūdza Dievu.

¹⁷Kādu dienu viņš mācīja un turpat sēdēja arī farizeji un bauslības mācītāji, kas bija sanākuši no visiem Galilejas un Jūdejas ciemiem, kā arī no Jeruzālemes. Un Kunga spēks bija Jēzum, lai viņš dziedinātu.

¹⁸Un, redzi, vīri nesa uz gultas cilvēku, kas bija paralizēts, un tie mēģināja viņu ienest un nolikt viņa priekšā.

¹⁹Ļaužu pūļa dēļ neatraduši iespēju to ienest, viņi uzkāpa uz jumta un caur griestiem nolaida to ar visu gultu pašā vidū Jēzum priekšā.

²⁰Un, redzēdams viņu ticību, viņš teica: “Cilvēk, tavi grēki tev ir piedoti.”

²¹Rakstu mācītāji un farizeji, spriezdami savā starpā, sacīja: “Kas šis ir, kas runā zaimus? Kas var grēkus piedot kā vien Dievs?”

²²Jēzus, nomanījis viņu domas, tiem atbildēja: “Ko jūs prātojat savās sirdīs?

²³Kas ir vieglāk — sacīt: tavi grēki tev piedoti, — vai sacīt: celies un staigā! —

²⁴Bet lai jūs zinātu, ka Cilvēka Dēlam ir vara virs zemes grēkus piedot,” — un viņš sacīja paralizētajam: “Es tev saku: celies, ņem savu gultu un ej uz mājām.”

²⁵Un, tūdaļ viņu acu priekšā piecēlies, tas paņēma gultu, kurā bija gulējis, un aizgāja uz savām mājām, Dievu slavēdams.

²⁶Visus pārņēma milzīgs izbrīns, un tie slavēja Dievu; baiļu pilni tie runāja: “Mēs šodien esam redzējuši brīnumainas lietas.”

²⁷Pēc tam Jēzus aizgāja un ieraudzīja muitnieku, vārdā Levijs, sēžam pie muitnīcas, un tam sacīja: “Seko man!”

²⁸Tas, visu atstājis, cēlās un sekoja viņam.

²⁹Tad Levijs rīkoja viņam lielu mielastu savā namā, un liels pulks muitnieku un citu ļaužu bija pie viena galda kopā ar viņiem.

³⁰Bet farizeji un viņu rakstu mācītāji sāka kurnēt pret viņa mācekļiem: “Kādēļ jūs ēdat un dzerat kopā ar muitniekiem un grēciniekiem?”

³¹Jēzus tiem atbildēja: “Veseliem ārsta nevajag, bet gan slimajiem.

³²Nevis taisnos es esmu nācis aicināt atgriezties no grēkiem, bet grēciniekus.”

³³Tad tie viņam sacīja: “Jāņa mācekļi bieži gavē un lūdz — tāpat arī farizeju mācekļi, bet tavējie ēd un dzer.”

³⁴Jēzus tiem sacīja: “Jūs nevarat likt kāzu viesiem gavēt, kamēr līgavainis ir kopā ar tiem.

³⁵Nāks dienas, kad līgavainis tiks no tiem atņemts, tajās dienās tie gavēs.”

³⁶Un viņš stāstīja tiem līdzību: “Neviens neņem ielāpu no jaunām drēbēm, lai to uzšūtu vecām; citādi tas jaunās saplēsīs, bet ar vecajām jaunais ielāps nesaderēs.

³⁷Un neviens arī nelej jaunu vīnu vecos ādas maisos, citādi jaunais vīns maisus saplēsīs un izlīs, un arī maisi būs pagalam.

³⁸Bet jaunais vīns lejams jaunos maisos, tad tie abi saglabājas.

³⁹Un neviens, kas vecu vīnu baudījis, negribēs jauno. Viņš sacīs: vecais vīns ir labs[6].”