Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Lūkas 6 Bible Online

Lūkas 6 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Lūkas 6

¹Kādā sabatā, viņam caur labību ejot, viņa mācekļi plūca vārpas un ēda graudus, izberzdami tos ar rokām.

²Daži farizeji sacīja: “Kādēļ jūs darāt to, kas sabatā aizliegts?”

³Jēzus tiem atbildēja: “Vai neesat lasījuši, ko darīja Dāvids, kad viņš un viņa vīri bija izsalkuši?

⁴Kā viņš iegāja Dieva namā un ņēma upurmaizes, kuras nebija ļauts ēst nevienam kā vien priesteriem, un viņš ēda un deva arī saviem vīriem.”

⁵Un viņš runāja tālāk: “Cilvēka Dēls ir kungs arī pār sabatu.”

⁶Kādu citu reizi sabatā, kad viņš ienāca sinagogā un mācīja, tur bija kāds cilvēks, kam bija paralizēta labā roka.

⁷Rakstu mācītāji un farizeji vēroja Jēzu, vai viņš sabatā dziedinās, lai tad varētu viņu apsūdzēt.

⁸Taču Jēzus nomanīja viņu domas un teica vīram ar paralizēto roku: “Celies un stājies te vidū!” Tas piecēlās un nostājās.

⁹Tad Jēzus sacīja viņiem: “Es vaicāju jums: vai ir atļauts sabatā darīt labu vai ļaunu, dzīvību glābt vai nonāvēt?”

¹⁰Un, tos visus uzlūkojis, viņš sacīja slimajam: “Izstiep savu roku!” Un viņš tā darīja, un viņa roka kļuva atkal vesela.

¹¹Tad tie, neprāta pārņemti, sāka spriest savā starpā, ko tiem darīt ar Jēzu.

¹²Tanīs dienās viņš aizgāja uz kalnu Dievu lūgt un pavadīja tur cauru nakti lūgšanās.

¹³Dienai iestājoties, viņš pasauca pie sevis mācekļus un izraudzīja no tiem divpadsmit, kurus tad viņš nosauca par apustuļiem:

¹⁴Sīmani, kuram deva vārdu Pēteris, un Andreju, viņa brāli, Jēkabu, Jāni, Filipu, Bartolomeju,

¹⁵Mateju, Tomu, Jēkabu, Alfeja dēlu, Sīmani, sauktu Zēlots,

¹⁶Jūdu, Jēkaba dēlu, un Jūdu Iskariotu, kas kļuva par nodevēju.

¹⁷Nokāpis līdz ar viņiem no kalna, viņš stāvēja klajā laukā, un kopā ar viņu bija liels pulks mācekļu un daudz ļaužu no visas Jūdejas un Jeruzālemes, un Tīras, un Sidonas piekrastes,

¹⁸kuri nāca viņu klausīties un lai tiktu dziedināti no slimībām. Arī nešķīsto garu apsēstie tika dziedināti.

¹⁹Viss ļaužu pūlis tiecās pieskarties viņam, jo no viņa izgāja spēks un visus dziedināja.

²⁰Pacēlis acis uz saviem mācekļiem, viņš sacīja: “Laimīgi jūs, nabagie, jo jums pieder Dieva valstība.

²¹Laimīgi jūs, kas tagad izsalkuši, jo jūs tapsiet paēdināti. Laimīgi jūs, kas tagad raudat, jo jūs smiesieties.

²²Laimīgi jūs esat, kad cilvēki jūs nīdīs un atstums no sevis, un ķengās jūs, un jūsu vārdu atmetīs kā ļaunu Cilvēka Dēla dēļ.

²³Priecājieties tajā dienā un dejiet! Jo redzi — jūsu alga ir liela debesīs; jo tāpat viņu tēvi ir darījuši praviešiem.

²⁴Bet vai! jums bagātajiem, kas savu iepriecinājumu jau esat saņēmuši!

²⁵Vai! jums, kas tagad paēduši, jo jūs salksiet! Vai! jums, kas tagad smejaties, jo jūs sērosiet un raudāsiet!

²⁶Vai! jums, kad visi cilvēki par jums teic labu; tāpat viņu tēvi darīja viltus praviešiem!

²⁷Bet jums, kas mani dzirdat, es saku: mīliet savus ienaidniekus, dariet labu tiem, kas jūs ienīst.

²⁸Svētījiet tos, kas jūs nolād, lūdziet par tiem, kas jūs apvaino.

²⁹Kas tev sit pa vienu vaigu, tam pagriez arī otru, un, kas tev atņem virsdrēbes, tam neliedz ņemt arī kreklu.

³⁰Dod ikvienam, kas tevi lūdz, un neprasi atpakaļ savu mantu tam, kas to paņēmis.

³¹Un, kā jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat dariet viņiem.

³²Ja jūs mīlat tos, kas jūs mīl, kāds ir jūsu nopelns? Arī grēcinieki mīl tos, kas viņus mīl.

³³Ja jūs atdarāt ar labu tiem, kas jums dara labu, kāds ir jūsu nopelns? Arī grēcinieki dara tāpat.

³⁴Ja jūs aizdodat tiem, no kuriem cerat atdabūt, kāds ir jūsu nopelns? Arī grēcinieki aizdod grēciniekiem, lai saņemtu tikpat atpakaļ.

³⁵Bet mīliet savus ienaidniekus un dariet labu, un aizdodiet neraizēdamies, tad jūsu alga būs liela un jūs būsiet Visuaugstā dēli, jo viņš ir laipnīgs pret nepateicīgajiem un ļaunajiem.

³⁶Topiet līdzcietīgi, kā jūsu Tēvs ir līdzcietīgs.

³⁷Netiesājiet, un jūs netiesās, nesodiet, un jūs nesodīs, piedodiet, un arī jums tiks piedots!

³⁸Dodiet, un jums tiks dots: pilnu, saspaidītu, sakratītu, pāri plūstošu mēru jums dos klēpī; ar kādu mēru jūs mērāt, tā arī jums mērīs.”

³⁹Un vēl viņš tiem stāstīja līdzību: “Vai tad akls var vest aklo? Vai tie abi neiekritīs bedrē?

⁴⁰Māceklis nav pārāks par savu skolotāju, bet katrs, kas tapis pilnīgs, būs kā viņa skolotājs.

⁴¹Tu redzi gruzīti sava brāļa acī, bet savā acī baļķi nepamani?

⁴²Kā tu vari savam brālim teikt: brāl, laid, lai izņemu gruzīti no tavas acs, — pats savā acī baļķi neredzēdams? Liekuli, vispirms izņem baļķi no savas acs, tad saskatīsi, kā izņemt gruzīti no sava brāļa acs.

⁴³Tas nav labs koks, kas nes sliktus augļus, un tas nav nelāgs koks, kas nes labus augļus.

⁴⁴Katru koku pazīst pēc tā augļiem: jo no ērkšķiem nevar ievākt vīģes, nedz vīnogas no dadžiem.

⁴⁵Labs cilvēks no savas sirds labumu krājumiem sniedz labo, bet ļaunais — no ļaunā krājumiem sniedz ļauno: jo no pārpilnas sirds mute runā.

⁴⁶Kādēļ jūs mani saucat: Kungs, Kungs! — bet nedarāt, ko es saku?

⁴⁷Ikviens, kas nāk pie manis un dzird manus vārdus, un dara pēc tiem, — es jums rādīšu, kam viņš līdzināms:

⁴⁸viņš līdzināms nama cēlājam, kas raka dziļi un pamatu lika uz klints; kad plūdi nāca, straumes triecās pret namu, bet nespēja to izkustināt, jo tas bija pamatīgi celts.[7]

⁴⁹Bet, kas dzirdējis un tā nerīkojas, tas līdzināms cilvēkam, kas namu ceļ uz zemes — bez pamatiem; kad straumes triecās pret namu, tas tūlīt sagruva, un šī nama brukšana bija liela.”