Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals 5. Mozus 2 Bible Online

5. Mozus 2 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

5. Mozus 2

¹ Tad mēs gājām un pa tuksnesi devāmies ceļā uz Niedru jūru, kā Kungs man bija teicis, un ilgu laiku klejojām ap Seīra kalniem.

²Un Kungs man teica:

³gana jums klīst ap šiem kalniem! Dodieties uz ziemeļiem!

⁴Pavēli tautai: jūs iesiet cauri savu brāļu, Ēsava dēlu, robežām, kur tie mīt Seīrā, un tie baidīsies no jums. Bet lūkojiet,

⁵ka jūs necīnāties ar tiem, jo no viņu zemēm es jums nedošu pat ne pēdu, jo Seīra kalnus es esmu devis īpašumā Edomam.

⁶Ēdienu no tiem pērciet par sudrabu un ēdiet, un ūdeni no tiem pērciet par sudrabu un dzeriet.

⁷Jo Kungs, tavs Dievs, ir svētījis tevi, viņš zina visu, ko tu darīji, kā tu gāji cauri šim lielajam tuksnesim. Visus šos četrdesmit gadus Kungs, tavs Dievs, bija ar tevi — tev nekā netrūka.

⁸Un mēs pagājām garām saviem brāļiem, Ēsava dēliem, kas dzīvoja Seīrā, pa ceļu no Ēlatas un Ecjon-Geberas uz klajumiem, un mēs pagriezāmies un devāmies uz Moāba tuksnesi.

⁹Un Kungs man teica: nenaidojies ar Moābu un necīnies ar to karā, jo no viņa zemes es tev neko nedošu par īpašumu, Āru es esmu devis par īpašumu Lata dēliem.

¹⁰Tur iepriekš dzīvoja emieši — liela un kupla tauta, tie bija gari kā anākieši.

¹¹Tāpat kā anākiešus tos uzskatīja par milžiem, bet moābieši tos sauca par emiešiem.

¹²Seīrā agrāk dzīvoja horieši, bet Ēsava dēli viņus padzina, iznīcināja un apmetās viņu vietā, tāpat kā Israēls darīja ar savu īpašuma zemi, ko Kungs tam deva.

¹³Tagad celieties un dodieties pāri Zeredas upei! Un mēs pārcēlāmies pār Zeredas upi.

¹⁴Laiks no tā brīža, kad mēs devāmies ceļā no Kādēš-Barnēas, līdz kamēr pārcēlāmies Zeredas upei, bija trīsdesmit astoņi gadi — no nometnes bija iznīkusi visa paaudze, kas toreiz bija karotāji, kā Kungs tiem bija zvērējis.

¹⁵Tiešām, Kunga roka bija pret tiem, lai izdeldētu tos no nometnes, līdz tie pavisam iznīka.

¹⁶Un, kad bija pagalam visi karotāji, kad tie no tautas bija iznīkuši,

¹⁷tad Kungs runāja uz mani, sacīdams:

¹⁸šodien pie Āras tev jāpāriet Moāba robeža!

¹⁹Un, kad tu tuvosies Amona dēliem, tad nenaidojies un nekaro ar tiem, jo no Amona dēlu zemes es tev īpašumu nedošu, to es esmu devis īpašumā Lata dēliem.

²⁰Tā ir zināma arī kā milžu zeme, tur agrāk dzīvoja milži, bet amonieši tos sauca par tarkšķiem.

²¹Tā bija liela un stipra tauta — stalti kā anākieši, bet Kungs tos iznīcināja amoniešu priekšā, viņi tos padzina un apmetās to vietā,

²²tāpat viņš darīja Ēsava dēliem, kas dzīvoja Seīrā, kad viņš iznīcināja to priekšā horiešus, un tie padzina viņus un apmetās viņu vietā.

²³Un aviešus, kas mita ciematos līdz Gazai, iznīcināja kaftorieši, kas atnāca no Kaftoras un apmetās viņu vietā.

²⁴Celies, dodies ceļā un celies pār Arnonas upi! Redzi, es esmu atdevis tev amorieti, Hešbonas ķēniņu Sīhonu, un viņa zemi — nevilcinies gūt īpašumu, cīnies ar viņu karā!

²⁵Kopš šodienas es iedvesīšu bailes un briesmas no tevis visām tautām zem debess! Tās dzirdēs par tevi, drebēs un trīcēs!

²⁶No Kedēmotas tuksneša es sūtīju pie Hešbonas ķēniņa Sīhona ar miera vēsti un sacīju:

²⁷ļauj man iziet cauri tavai zemei — es iešu tikai pa ceļu, nenogriezīšos ne pa labi, ne pa kreisi.

²⁸Ēdienu tu man pārdosi par sudrabu — tad es ēdīšu, un ūdeni tu man dosi par sudrabu — un es dzeršu, es tikai kājām iziešu cauri,

²⁹kā man ļāva Ēsava dēli, kas mīt Seīrā, un moābieši, kas mīt Ārā, tad es pār Jardānu došos uz to zemi, ko Kungs, mūsu Dievs, mums dod!

³⁰Bet Hešbonas ķēniņš Sīhons negribēja laist mūs cauri, jo Kungs, tavs Dievs, bija nocietinājis viņa garu un darījis spītīgu viņa sirdi, lai todien nodotu viņu tavā rokā.

³¹Un Kungs man teica: redzi, es nevilcinos dot tev Sīhonu un viņa zemi! Nevilcinies ņemt viņa zemi īpašumā!

³²Un Sīhons iznāca mums pretī — viņš un viss viņa pulks, lai karotu pie Jahacas.

³³Tad Kungs, mūsu Dievs, atdeva viņu mums, un mēs sakāvām viņu, viņa dēlus un visu viņa tautu.

³⁴Tolaik mēs sagrābām visas viņa pilsētas, mēs apkāvām visus vīrus, sievas un bērnus pilsētā — nepalika neviena!

³⁵Mēs nolaupījām tikai lopus un to, kas bija laupāms pilsētā, ko bijām sagrābuši.

³⁶No Aroēras, kas Arnonas upes krastā, līdz tām pilsētām, kas ielejā līdz Gileādai, nebija pilsētas, kas mums būtu nepieejama — tās visas Kungs, mūsu Dievs, atdeva mums!

³⁷Taču Amona dēlu zemei tu netuvojies — nevienai Jabokas upes pietekai un kalnu pilsētai, nekam, ko Kungs, mūsu Dievs, aizliedzis!