Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Jāņa 10 Bible Online

Jāņa 10 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Jāņa 10

¹“Patiesi, patiesi es jums saku: kas avju kūtī neieiet pa durvīm, bet kāpj iekšā pa citurieni, tas ir zaglis un laupītājs.

²Bet, kas ienāk pa durvīm, tas ir avju gans.

³Tam durvju sargs atver, un avis dzird viņa balsi, un viņš sauc savas avis vārdā un tās izved.

⁴Kad viņš visas savas avis izlaidis ārā, viņš iet tām pa priekšu, un avis viņam seko, jo tās pazīst viņa balsi.

⁵Svešiniekam tās nesekos, bet bēgs no viņa, jo svešinieka balsi tās nepazīst.”

⁶Jēzus stāstīja tiem šo līdzību, bet viņi nesaprata, kas tas bija, ko viņš tiem runāja.

⁷Tad Jēzus atkal sacīja: “Patiesi, patiesi es jums saku: ES ESMU durvis avīm.

⁸Visi, kas nākuši pirms manis, ir zagļi un laupītāji, un avis nav viņus dzirdējušas.

⁹ES ESMU durvis — kas caur mani ieiet, tas taps izglābts un ieies un izies, un ganības atradīs.

¹⁰Zaglis citādi nemaz nenāk kā vien, lai zagtu, nokautu un pazudinātu. Es esmu nācis, lai tām būtu dzīvība un būtu pārpārēm.

¹¹ES ESMU labais gans. Labais gans atdod savu dzīvību par avīm.

¹²Algots gans, kam avis nepieder, redzot vilku nākam, pamet avis un bēg, — un vilks tās sakampj un izklīdina,

¹³jo algādzim avis nerūp.

¹⁴ES ESMU labais gans, un es pazīstu savas avis, un avis pazīst mani,

¹⁵tāpat kā Tēvs mani pazīst un es pazīstu Tēvu un savu dzīvību atdodu par avīm.

¹⁶Man ir vēl citas avis, kuras nav no šīs kūts, arī tās man jāatved, un tās dzirdēs manu balsi, un būs viens ganāmpulks un viens gans.

¹⁷Tādēļ Tēvs mīl mani, ka es atdodu savu dzīvību par avīm, lai to atkal atgūtu.

¹⁸Neviens to man neatņem, bet es to atdodu pats. Man ir vara to atdot, un man ir vara to atkal ņemt. Šo bausli es esmu saņēmis no sava Tēva.”

¹⁹Tad atkal cēlās šķelšanās jūdu vidū šo vārdu dēļ.

²⁰Daudzi no tiem runāja: “Viņš ir dēmonu apsēsts un trako. Ko jūs viņā klausāties?”

²¹Bet citi runāja: “Šie nav apsēsta cilvēka vārdi. Vai dēmons var atvērt akliem acis?”

²²Tad Jeruzālemē notika Tempļa atjaunošanas svētki. Bija ziema.

²³Jēzus pastaigājās templī, Sālamana kolonādē.

²⁴Jūdi viņu apstāja un jautāja: “Cik ilgi tu mūs turēsi neziņā? Ja tu esi Kristus, saki mums to atklāti!”

²⁵Jēzus viņiem atbildēja: “Es jums teicu, bet jūs neticat. Darbi, kurus es daru sava Tēva vārdā, tie liecina par mani.

²⁶Bet jūs neticat, jo jūs neesat no manām avīm.

²⁷Manas avis klausās manā balsī, es tās pazīstu, un viņas man seko.

²⁸Es tām dodu mūžīgo dzīvību, viņas nemūžam neies bojā, un neviens tās neizraus no manas rokas.

²⁹Mans Tēvs, kas man tās devis, ir par visiem lielāks, un neviens tās nevar izraut no mana Tēva rokas.

³⁰Es un Tēvs, mēs esam viens.”

³¹Jūdi atkal sanesa akmeņus, lai viņu nomētātu.

³²Jēzus viņiem teica: “Daudz labu darbu no sava Tēva es jums esmu rādījis. Tad kura darba dēļ jūs gribat mani nomētāt akmeņiem?”

³³Jūdi viņam atbildēja: “Mēs nomētāsim tevi akmeņiem nevis laba darba, bet Dieva zaimošanas dēļ, tādēļ ka tu, cilvēks būdams, dari sevi par Dievu.”

³⁴Jēzus viņiem teica: “Vai nav rakstīts jūsu bauslībā: es sacīju: jūs esat dievi. —

³⁵Ja nu par dieviem sauca tos, uz kuriem Dieva vārds runājis, un Raksti nevar tikt atcelti,

³⁶vai tad tam, kuru Tēvs svētījis un sūtījis pasaulē, jūs teiksiet: tu zaimo! — tādēļ ka sacīju: es esmu Dieva Dēls!

³⁷Ja es nedaru sava Tēva darbus, neticiet man!

³⁸Bet, ja es daru un jūs neticat man, tad ticiet darbiem, lai jūs atzītu un ticētu, ka manī ir Tēvs un es — Tēvā.”

³⁹Tad tie atkal viņu mēģināja satvert, bet viņš tika no viņiem prom.

⁴⁰Viņš atkal devās pāri Jardānai uz to vietu, kur Jānis agrāk bija kristījis, un palika tur.

⁴¹Un daudzi nāca pie viņa. Viņi runāja: “Jānis gan nav darījis nevienas zīmes, bet viss, ko Jānis sacīja par šo, ir patiess.”

⁴²Un daudzi tur sāka ticēt viņam.