Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Jāņa 4 Bible Online

Jāņa 4 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Jāņa 4

¹Jēzus uzzināja, ka farizeji bija dzirdējuši, ka viņš darot par mācekļiem un kristījot daudz vairāk ļaužu nekā Jānis, —

²lai gan Jēzus pats nekristīja, bet viņa mācekļi, —

³viņš atstāja Jūdeju un atkal devās uz Galileju.

⁴Viņam vajadzēja iet caur Samariju.

⁵Viņš nonāk Samarijas pilsētā, vārdā Zihara, tuvu pie tīruma, ko Jēkabs bija devis savam dēlam Jāzepam.

⁶Tur bija Jēkaba aka. Bija ap sesto stundu, kad Jēzus, no ceļa noguris, apsēdās turpat pie akas.

⁷Tad nāca kāda samariete smelt ūdeni. Jēzus viņai sacīja: “Dod man dzert!”

⁸Viņa mācekļi bija nogājuši pilsētā iepirkt pārtiku.

⁹Samariete viņam jautāja: “Kā tu, jūds būdams, lūdz dzert man, samarietei?” — jo jūdi ar samariešiem nesagājās.

¹⁰Jēzus atbildēja un viņai sacīja: “Ja tu zinātu Dieva dāvanu un kas ir tas, kas tev saka: dod man dzert, — tad tu būtu lūgusi viņu un viņš tev būtu devis dzīvu ūdeni.”

¹¹Sieviete viņam sacīja: “Kungs, tev nav smeļamā trauka, un aka ir dziļa; no kurienes tad tev ir dzīvais ūdens?

¹²Vai tu esi lielāks par mūsu tēvu Jēkabu, kas devis mums šo aku un dzēris no tās pats un viņa dēli un viņa ganāmpulki?”

¹³Jēzus viņai atbildēja: “Ikvienam, kurš dzer no šī ūdens, atkal slāps.

¹⁴Bet, kurš dzers no ūdens, ko es tam došu, tam neslāps nemūžam; ūdens, ko es tam došu, kļūs viņā par ūdens avotu, kas verd mūžīgai dzīvībai.”

¹⁵Sieviete viņam sacīja: “Kungs, dod man šo ūdeni, lai man vairs neslāptu un man vairs nebūtu jānāk šurp smelt.”

¹⁶Viņš tai sacīja: “Ej, pasauc savu vīru un nāc šurp!”

¹⁷Sieviete atbildēja: “Man nav vīra.” Jēzus viņai sacīja: “Tu pareizi saki: man nav vīra, —

¹⁸jo pieci vīri tev ir bijuši, un tas, kas tev tagad ir, arī nav tavs vīrs. To tu esi patiesi teikusi.”

¹⁹Sieviete viņam sacīja: “Kungs, es redzu, ka tu esi pravietis.

²⁰Mūsu tēvi ir pielūguši Dievu šajā kalnā, bet jūs sakāt, ka tā vieta, kur jāpielūdz, ir Jeruzālemē.”

²¹Jēzus viņai sacīja: “Tici man, sieva: nāk stunda, kad jūs nepielūgsiet Tēvu nedz šajā kalnā, nedz Jeruzālemē.

²²Jūs pielūdzat to, ko jūs nezināt, mēs pielūdzam, ko mēs zinām, jo pestīšana ir no jūdiem.

²³Bet nāk stunda, un tā ir jau tagad, kad patiesie dievlūdzēji pielūgs Tēvu Garā un patiesībā. Jo Tēvs meklē tādus, kas viņu tā pielūdz.

²⁴Dievs ir Gars, un, kas viņu pielūdz, tiem to būs pielūgt Garā un patiesībā.”

²⁵Sieviete viņam sacīja: “Es zinu, ka nāk Mesija, saukts Kristus, kad viņš atnāks, viņš to visu mums pasludinās.”

²⁶Jēzus viņai sacīja: “Tas esmu es, kas ar tevi runā!”

²⁷Un tajā pašā brīdī nāca viņa mācekļi, un tie brīnījās, ka viņš runā ar sievieti, tomēr neviens neteica: ko tu meklē? — vai: ko tu runā ar viņu?

²⁸Tad sieviete atstāja savu ūdens trauku, nogāja pilsētā un sacīja ļaudīm:

²⁹“Nāciet, skatiet cilvēku, kas man ir sacījis visu, ko es esmu darījusi! Vai tikai tas nav Kristus?”

³⁰Tad tie izgāja no pilsētas un nāca pie viņa.

³¹Pa to starpu mācekļi lūdza viņu, sacīdami: “Rabi, ēd!”

³²Bet viņš tiem teica: “Man ir ēdiens, ko ēst, kuru jūs nezināt.”

³³Tad mācekļi cits citam sacīja: “Nebūs taču kāds viņam atnesis ēst?”

³⁴Jēzus tiem sacīja: “Mans ēdiens ir darīt tā gribu, kas mani ir sūtījis, un piepildīt viņa darbu.

³⁵Vai jūs nesakāt: vēl četri mēneši, un nāk pļaujamais laiks? — Redziet, es jums saku: paceliet savas acis un skatiet druvas, kas jau ir baltas pļaujai.

³⁶Jau pļāvējs saņem algu un vāc augļus mūžīgai dzīvībai, lai kopā priecātos abi, sējējs un pļāvējs.

³⁷Jo te patiess ir teiciens, ka cits ir, kas sēj, un cits ir, kas pļauj.

³⁸Es jūs sūtīju pļaut, kur jūs neesat pūlējušies. Citi ir strādājuši, bet jūs esat ienākuši viņu darbā.”

³⁹Bet daudzi samarieši no šīs pilsētas sāka viņam ticēt tās sievietes vārdu dēļ, kura liecināja: viņš man ir pateicis visu, ko es esmu darījusi.

⁴⁰Kad nu samarieši nāca, lūgdami viņu palikt pie tiem, tad viņš palika tur divas dienas.

⁴¹Un daudz vairāk ļaužu kļuva ticīgi viņa vārdu dēļ,

⁴²bet sievietei tie sacīja: “Mēs ticam vairs ne tavas runāšanas dēļ, jo paši esam dzirdējuši un zinām, ka patiešām viņš ir pasaules Pestītājs!”

⁴³Un pēc tām divām dienām viņš izgāja no turienes uz Galileju.

⁴⁴Jo Jēzus pats gan bija apliecinājis, ka pravietis savā tēvu zemē nav cieņā.

⁴⁵Kad nu viņš atnāca uz Galileju, tad galilejieši viņu uzņēma, jo tie bija redzējuši visu, ko viņš svētkos Jeruzālemē bija darījis, jo arī viņi bija bijuši svētkos.

⁴⁶Tad Jēzus atkal nāca Galilejas Kānā, kur viņš ūdeni bija pārvērtis vīnā. Un bija kāds ķēniņa galminieks, kuram Kapernaumā bija slims dēls.

⁴⁷Izdzirdis, ka Jēzus ir atnācis no Jūdejas uz Galileju, tas nāca pie viņa un lūdza, lai viņš noietu un dziedinātu viņa dēlu, kas bija pie miršanas.

⁴⁸Tad Jēzus viņam sacīja: “Ja jūs zīmes un brīnumus neredzat, jūs neticat.”

⁴⁹Ķēniņa galminieks viņam sacīja: “Kungs, nāc, pirms mans dēls mirst!”

⁵⁰Jēzus tam sacīja: “Ej, tavs dēls ir dzīvs!” Cilvēks noticēja vārdiem, ko sacīja Jēzus, un aizgāja.

⁵¹Viņam vēl ejot, pretī nāca viņa kalpi un tam pavēstīja: “Tavs dēls ir dzīvs!”

⁵²Tad viņš tiem vaicāja, kurā brīdī dēlam kļuvis labāk. Tie viņam sacīja: “Vakar ap septīto stundu drudzis viņu atstāja.”

⁵³Tad tēvs saprata, ka tas noticis brīdī, kad Jēzus viņam sacīja: “Tavs dēls ir dzīvs!” Un viņš kļuva ticīgs pats un viss viņa nams.

⁵⁴Šī bija jau otrā zīme, ko Jēzus darīja, no Jūdejas atnācis Galilejā.