Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Jāņa 5 Bible Online

Jāņa 5 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Jāņa 5

¹Pēc tam bija jūdu svētki, un Jēzus nogāja uz Jeruzālemi.

²Jeruzālemē pie Avju vārtiem ir peldvieta, kuru ebrejiski sauc Bētzata, ar piecām kolonādēm.

³Tajās gulēja daudz neveselu, aklu, tizlu, izkaltušu.[6]

⁵Tur bija kāds vīrs, kurš bija nevesels jau trīsdesmit astoņus gadus.

⁶Jēzus, redzēdams viņu gulošu un zinādams, ka tādā stāvoklī viņš jau ir ilgu laiku, tam jautāja: “Vai tu gribi kļūt vesels?”

⁷Slimais viņam atbildēja: “Kungs, man nav cilvēka, kurš mani ienestu ūdenī, kad tas tiek sakustināts, bet, kamēr es tur nokļūstu pats, cits nokāpj pirms manis.”

⁸Jēzus viņam sacīja: “Celies, ņem savu gultu un staigā!”

⁹Un tūdaļ šis cilvēks kļuva vesels un ņēma savu gultu un staigāja; bet todien bija sabats.

¹⁰Tad jūdi sacīja izdziedinātajam: “Ir sabats, tu nedrīksti nest savu gultu!”

¹¹Bet viņš tiem atbildēja: “Kas mani darīja veselu, man teica: ņem savu gultu un staigā!”

¹²Tie viņam jautāja: “Kurš ir tas cilvēks, kas tev teica: ņem un staigā?”

¹³Bet izdziedinātais nezināja, kurš tas ir, jo Jēzus nozuda ļaužu pūlī, kas tajā vietā bija.

¹⁴Pēc tam Jēzus to atrada templī un viņam sacīja: “Redzi, tu esi kļuvis vesels, negrēko vairs, lai tev nenotiek kas ļaunāks.”

¹⁵Tad šis cilvēks aizgāja un sacīja jūdiem, ka Jēzus ir tas, kas viņu darījis veselu.

¹⁶Un jūdi sāka Jēzu vajāt, tādēļ ka viņš to bija darījis sabatā.

¹⁷Bet viņš tos uzrunāja: “Mans Tēvs vēl aizvien strādā, un arī es strādāju.”

¹⁸Nu vēl vairāk jūdi meklēja viņu nonāvēt, tādēļ ka viņš ne tikvien neievēroja sabatu, bet arī sauca Dievu par savu Tēvu, sevi pielīdzinādams Dievam.

¹⁹Tad Jēzus atbildēja un tiem teica: “Patiesi, patiesi es jums saku: Dēls nevar pats no sevis darīt neko, ja vien tas neredz Tēvu darām, jo vienīgi to, ko dara Tēvs, tāpat dara arī Dēls.

²⁰Jo Tēvs mīl Dēlu un rāda viņam visu, ko pats dara, un rādīs lielākus darbus par šiem, tā ka jūs brīnīsieties.

²¹Tāpat kā Tēvs mirušos uzmodina un dara dzīvus, arī Dēls atdzīvina, kurus grib.

²²Tēvs netiesā nevienu, bet visu tiesu ir nodevis Dēlam,

²³lai visi godātu Dēlu, tāpat kā tie godā Tēvu. Kas Dēlu negodā, tie negodā Tēvu, kas viņu sūtījis.

²⁴Patiesi, patiesi es jums saku: kas manus vārdus dzird un tic viņam, kas mani ir sūtījis, tam ir mūžīgā dzīvība un tas nenāk tiesā, bet no nāves ir pārgājis dzīvībā.

²⁵Patiesi, patiesi es jums saku: nāk stunda, un tā ir jau tagad, kad mirušie dzirdēs Dieva Dēla balsi, un tie, kas būs dzirdējuši, dzīvos.

²⁶Tāpat kā Tēvam ir dzīvība sevī pašā, viņš devis arī Dēlam, lai tam būtu dzīvība sevī pašā.

²⁷Viņš tam devis varu arī tiesāt, tādēļ ka tas ir Cilvēka Dēls.

²⁸Nebrīnieties par to, jo nāk stunda, kurā visi, kas ir kapos, dzirdēs viņa balsi

²⁹un izies ārā: tie, kas darījuši labu, — celsies augšām dzīvībai, bet tie, kas darījuši ļaunu, — notiesāšanai.

³⁰Es nespēju no sevis darīt neko. Kā es dzirdu, tā tiesāju, un mana tiesa ir taisna, jo es nemeklēju savu gribu, bet tā gribu, kas mani ir sūtījis.

³¹Ja es liecinu par sevi pats, tad mana liecība nav patiesa,

³²ir cits, kas liecina par mani, un es zinu, ka viņa liecība, ko viņš par mani dod, ir patiesa.

³³Jūs sūtījāt pārstāvjus pie Jāņa, un viņš ir apliecinājis patiesību.

³⁴Ne no cilvēka es pieņemu liecību, bet to saku, lai jūs tiktu izglābti.

³⁵Viņš bija lukturis, kas deg un apgaismo, bet jūs gribējāt tikai brīdi palīksmoties tā gaismā.

³⁶Man ir lielāka liecība nekā Jāņa liecība, jo tie darbi, kurus Tēvs man ir devis, lai tos izdaru līdz galam, — šie paši darbi, ko es daru, — liecina par mani, ka mani ir sūtījis Tēvs.

³⁷Un Tēvs, kas mani sūtījis, ir pats liecinājis par mani. Bet jūs viņa balsi nekad neesat dzirdējuši, nedz viņa vaigu redzējuši,

³⁸un jums nav viņa vārda, kas jūsos paliek, jo jūs neticat tam, ko viņš ir sūtījis.

³⁹Jūs pētāt Rakstus, jo jūs domājat tur gūt mūžīgo dzīvību, un tie ir, kas liecina par mani!

⁴⁰Bet jūs negribat nākt pie manis, lai jums būtu dzīvība.

⁴¹Es nepieņemu godu no cilvēkiem,

⁴²bet jūs es pazīstu — jūsos nav Dieva mīlestības.

⁴³Es esmu nācis sava Tēva vārdā, bet jūs mani nepieņemat. Ja cits nāks savā vārdā, to jūs pieņemsiet.

⁴⁴Kā jūs varat ticēt, godu viens no otra pieņemdami, bet to godu, kas ir no vienīgā Dieva, to jūs nemeklējat?

⁴⁵Nedomājiet, ka es jūs apsūdzēšu pie Tēva. Ir kāds, kas jūs apsūdz, — Mozus, uz kuru jūs cerat.

⁴⁶Ja jūs ticētu Mozum, jūs ticētu arī man, jo par mani viņš ir rakstījis.

⁴⁷Bet, ja jūs neticat viņa rakstiem, kā jūs ticēsiet maniem vārdiem?”