Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Jāņa 6 Bible Online

Jāņa 6 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Jāņa 6

¹Pēc tam Jēzus devās pāri Galilejas jeb Tibērijas jūrai.

²Viņam sekoja liels ļaužu pūlis, jo tie redzēja zīmes, ko viņš darīja slimajiem.

³Tad Jēzus uzkāpa kalnā un tur ar saviem mācekļiem apsēdās.

⁵Jēzus pacēla acis un, ieraudzījis, ka liels ļaužu pūlis nāk pie viņa, sacīja Filipam: “Kur lai pērkam maizi, ko tiem ēst?”

⁶Viņš tā teica, to pārbaudīdams, jo pats gan zināja, ko darīs.

⁷Filips viņam atbildēja: “Par divsimt denārijiem tiem maizes nepietiks, lai katrs kaut mazliet dabūtu.”

⁸Viens no viņa mācekļiem, Andrejs, Sīmaņa Pētera brālis, viņam sacīja:

⁹“Šeit ir kāds zēns, kuram ir piecas miežu maizes un divas zivis, bet kas gan tas ir — tik daudziem?”

¹⁰Jēzus sacīja: “Lieciet ļaudīm apsēsties.” Tajā vietā bija daudz zāles; un tie apsēdās — skaitā ap pieci tūkstoši vīru.

¹¹Tad Jēzus paņēma maizes un, pateicies Dievam, izdalīja mācekļiem, bet mācekļi — tiem, kas bija apsēdušies. Tāpat arī no zivīm — cik kurš gribēja.

¹²Kad tie bija papilnam paēduši, viņš sacīja saviem mācekļiem: “Salasiet pāri palikušo maizi, lai nekas nepazustu.”

¹³Tie salasīja un piepildīja divpadsmit grozus ar maizes gabaliem, kas paēdušajiem bija palikušas pāri no piecām miežu maizēm.

¹⁴Tad nu ļaudis, redzēdami šo zīmi, ko viņš darīja, sacīja: “Šis patiesi ir pravietis, kam jānāk pasaulē.”

¹⁵Bet Jēzus, nomanīdams, ka tie grasās nākt un viņu satvert ar varu, lai celtu par ķēniņu, devās atkal viens pats uz kalnu.

¹⁶Kad iestājās vakars, viņa mācekļi nogāja pie jūras

¹⁷un, iekāpuši laivā, devās pāri jūrai uz Kapernaumu. Bija jau kļuvis tumšs, bet Jēzus vēl nebija pie tiem atnācis.

¹⁸Stipram vējam pūšot, jūrā sacēlās viļņi.

¹⁹Aizīrušies divdesmit piecus vai trīsdesmit stadijus[7], mācekļi redzēja Jēzu pa jūras virsu staigājam un tuvojamies laivai, un viņi izbijās.

²⁰Bet viņš tiem teica: “Es tas esmu, nebīstieties!”

²¹Tie gribēja viņu uzņemt laivā, un laiva jau tūdaļ bija pie krasta, kurp tie devās.

²²Otrā dienā ļaužu pūlis, kas stāvēja viņpus jūras, redzēja, ka tajā vietā nevienas citas laivas nebija kā tikai viena un ka Jēzus nebija tajā iekāpis kopā ar mācekļiem, bet mācekļi bija devušies prom vieni paši.

²³Un no Tibērijas nāca citas laivas tuvu vietai, kur viņi bija ēduši maizi pēc tam, kad Kungs bija pateicies Dievam.

²⁴Kad nu ļaudis redzēja, ka ne Jēzus, ne viņa mācekļu tur nav, viņi iekāpa laivās un devās uz Kapernaumu, meklēdami Jēzu.

²⁵Atraduši viņu otrā krastā, tie jautāja: “Rabi, pa kuru laiku tu šeit atnāci?”

²⁶Jēzus tiem atbildēja un sacīja: “Patiesi, patiesi es jums saku: ne tādēļ jūs meklējat mani, ka redzējāt zīmes, bet tādēļ, ka jūs esat no tām maizēm ēduši un paēduši.

²⁷Strādājiet nevis iznīkstošās barības dēļ, bet tās barības dēļ, kas paliek mūžīgajai dzīvībai, ko jums dos Cilvēka Dēls, jo viņu ir apzīmogojis Tēvs — Dievs.”

²⁸Tad tie viņam sacīja: “Ko lai mēs darām, lai strādātu Dieva darbus?”

²⁹Jēzus tiem atbildēja: “Dieva darbs ir tas, ka jūs ticat uz to, ko viņš ir sūtījis.”

³⁰Tad tie viņam sacīja: “Kādu tad tu rādi zīmi, lai mēs redzam un tev ticam? Kādu darbu tu dari?

³¹Mūsu tēvi ir mannu ēduši tuksnesī, kā rakstīts: viņš tiem ir devis ēst maizi no debesīm.”

³²Tad Jēzus tiem sacīja: “Patiesi, patiesi es jums saku: nevis Mozus jums ir devis maizi no debesīm, bet mans Tēvs jums dod patieso debesu maizi,

³³jo Dieva maize ir tā, kas nāk no debesīm un dod pasaulei dzīvību.”

³⁴Tad tie sacīja viņam: “Kungs, dod mums vienmēr šo maizi!”

³⁵Jēzus tiem sacīja: “ES ESMU dzīvības maize. Kas nāk pie manis, tam nesalks, un, kas man tic, tam neslāps nemūžam.

³⁶Es jums sacīju, ka jūs gan esat mani redzējuši, tomēr neticat.

³⁷Visi, ko Tēvs man dod, nāk pie manis, un nevienu, kas pie manis nāk, es nekad nedzīšu prom,

³⁸jo es neesmu no debesīm nācis, lai darītu savu gribu, bet tā gribu, kas mani ir sūtījis.

³⁹Mana sūtītāja griba ir, lai neko no tā, ko viņš man ir devis, es nepazaudētu, bet augšāmceltu pastarā dienā.

⁴⁰Mana Tēva griba ir, lai ikvienam, kas skata Dēlu un tic viņam, būtu mūžīgā dzīvība, un es to augšāmcelšu pastarā dienā.”

⁴¹Bet jūdi sāka kurnēt par viņu, jo viņš bija teicis: es esmu maize, kas nākusi no debesīm.

⁴²Un viņi sacīja: “Vai šis nav Jēzus, Jāzepa dēls, kura tēvu un māti mēs pazīstam? Kā tad viņš saka: es esmu nācis no debesīm?”

⁴³Jēzus viņiem atbildēja: “Nekurniet savā starpā!

⁴⁴Neviens nevar nākt pie manis, ja Tēvs, kas mani sūtījis, to nevelk, un es to augšāmcelšu pastarā dienā.

⁴⁵Praviešos ir rakstīts: un visi būs Dieva mācīti. — Ikviens, kas ir no Tēva dzirdējis un mācījies, nāk pie manis.

⁴⁶Ne tā, ka Tēvu kāds būtu redzējis. Vien tas, kas ir no Dieva, tas ir redzējis Tēvu.

⁴⁷Patiesi, patiesi es jums saku: kas tic, tam ir mūžīgā dzīvība.

⁴⁸ES ESMU dzīvības maize.

⁴⁹Jūsu tēvi ir ēduši mannu tuksnesī un ir miruši.

⁵⁰Maize, kas nākusi no debesīm, ir tāda, ka tas, kas to ēd, nemirst.

⁵¹Es esmu dzīvā maize, kas nākusi no debesīm. Kurš ēd no šīs maizes, tas dzīvos mūžīgi. Bet maize, ko es došu par pasaules dzīvību, ir mana miesa.”

⁵²Tad jūdi sāka savā starpā strīdēties: “Kā viņš var dot mums ēst savu miesu?”

⁵³Jēzus viņiem sacīja: “Patiesi, patiesi es jums saku: ja jūs neēdat cilvēka Dēla miesu un nedzerat viņa asinis, jums nav dzīvības sevī.

⁵⁴Kas manu miesu ēd un manas asinis dzer, tam ir mūžīgā dzīvība, un es to augšāmcelšu pastarā dienā.

⁵⁵Jo mana miesa ir patiess ēdiens un manas asinis ir patiess dzēriens.

⁵⁶Kas manu miesu ēd un manas asinis dzer, paliek manī un es viņā.

⁵⁷Tāpat kā dzīvais Tēvs mani ir sūtījis un es dzīvoju caur Tēvu, arī tas, kas mani ēd, caur mani dzīvos.

⁵⁸Šī ir maize, kas nākusi no debesīm, nevis tāda, kādu ēduši jūsu tēvi un nomiruši. Kas ēd šo maizi, tas dzīvos mūžīgi.”

⁵⁹To viņš sacīja Kapernaumā, mācīdams sinagogā.

⁶⁰Daudzi viņa mācekļi, to dzirdēdami, sacīja: “Šie vārdi ir pārāk smagi. Kas tajos var klausīties?”

⁶¹Jēzus, zinādams, kādēļ viņa mācekļi kurn, sacīja viņiem: “Vai tas jums ir par apgrēcību?

⁶²Bet, ja jūs redzēsiet Cilvēka Dēlu uzkāpjam tur, kur viņš bija iepriekš, ko tad?

⁶³Gars dara dzīvu, miesa nelīdz nenieka. Vārdi, ko es jums runāju, ir Gars un dzīvība.

⁶⁴Bet ir kādi starp jums, kas netic.” Jēzus jau no iesākuma zināja, kuri ir tie, kas netic, un kurš ir tas, kas viņu nodos.

⁶⁵Viņš teica: “Tādēļ es esmu jums sacījis, ka neviens nevar nākt pie manis, ja tas viņam nav dots no Tēva.”

⁶⁶No tā brīža daudzi viņa mācekļi novērsās un vairs negāja ar viņu.

⁶⁷Tad Jēzus sacīja tiem divpadsmit: “Vai jūs arī gribat aiziet?”

⁶⁸Sīmanis Pēteris viņam atbildēja: “Kungs, pie kā mēs iesim? Tev ir mūžīgās dzīvības vārdi,

⁶⁹un mēs ticam un esam atzinuši, ka tu esi Dieva Svētais.”

⁷⁰Jēzus tiem atbildēja: “Vai es neesmu jūs divpadsmit izredzējis? Bet viens no jums ir velns.”

⁷¹To viņš sacīja par Jūdu, Sīmaņa Iskariota dēlu, jo Jūda, viens no tiem divpadsmit būdams, bija tas, kurš viņu nodos.