Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Apustuļu darbi 19 Bible Online

Apustuļu darbi 19 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Apustuļu darbi 19

¹Kamēr Apolls bija Korintā, Pāvils, pārstaigājis augšējos apgabalus, nonāca Efesā un tur, sastapis dažus mācekļus,

²tiem jautāja: “Vai jūs saņēmāt Svēto Garu, kad kļuvāt ticīgi?” Bet viņi atbildēja: “Pat dzirdējuši neesam, ka Svētais Gars ir.”

³Viņš jautāja: “Kādā kristībā jūs esat kristīti?” Viņi atbildēja: “Jāņa kristībā.”

⁴Pāvils sacīja: “Jānis kristīja uz atgriešanos no grēkiem un tautai mācīja, lai tic tam, kas nāks pēc viņa, — Jēzum.”

⁵To dzirdējuši, viņi tika kristīti Kunga Jēzus vārdā,

⁶un, kad Pāvils uzlika rokas, pār viņiem nāca Svētais Gars, un viņi sāka runāt mēlēs un pravietot.

⁷Tādu vīru bija kādi divpadsmit.

⁸Tad viņš iegāja sinagogā un drosmīgi sludināja trīs mēnešus, runādams un pārliecinādams par Dieva valstību.

⁹Bet, kad daži ar nocietinātu sirdi neticēja un sapulcējušos ļaužu priekšā zākāja šo ticības ceļu, viņš kopā ar mācekļiem nošķīrās no tiem un ik dienas sarunājās Tiranna skolā[14].

¹⁰Tas turpinājās divus gadus, tā ka visi Āzijas provinces iedzīvotāji dzirdēja Kunga vārdu — gan jūdi, gan grieķi.

¹¹Dievs darīja neredzētus brīnumus caur Pāvila rokām,

¹²tā ka pat, uzliekot slimajiem sviedrautus un apģērba gabalus, kas bijuši klāt pie viņa miesas, viņi no slimībām tika dziedināti un ļaunie gari izdzīti.

¹³Arī daži apkārtklejojoši jūdu eksorcisti[15] sāka piesaukt Kunga Jēzus vārdu pie ļauno garu apsēstiem, sacīdami: “Zvērinu ar Jēzu, kuru sludina Pāvils.”

¹⁴Tā darīja kāda jūdu augstā priestera Skevas septiņi dēli.

¹⁵Tad ļaunais gars tiem sacīja: “Jēzus man ir zināms, un pazīstu Pāvilu, bet kas esat jūs?”

¹⁶Pēkšņi cilvēks, kam bija ļaunais gars, metās viņiem virsū un ar spēku pievārēja viņus, tā ka tie kaili un savainoti aizbēga no tā nama.

¹⁷Tas kļuva zināms visiem jūdiem un grieķiem, kas dzīvoja Efesā, un pār visiem nāca lielas bailes, un Kunga Jēzus vārds tika augsti godināts.

¹⁸Daudzi ticīgie nāca, atzinās un izstāstīja, ko bija darījuši.

¹⁹Un krietni daudz to, kas bija nodarbojušies ar maģiju, sanesa savas grāmatas un visu priekšā tās sadedzināja. Grāmatu vērtība saskaitot izrādījās piecdesmit tūkstoši sudrabā.

²⁰Tā Kunga vārds auga un nostiprinājās lielā spēkā.

²¹Kad tas viss bija noticis, Pāvils, garā mudināts, nolēma pārstaigāt Maķedoniju un Ahaju un tad doties uz Jeruzālemi. Viņš sacīja: “Kad būšu tur bijis, man jāredz arī Roma.”

²²Nosūtījis uz Maķedoniju divus savus palīgus, Timoteju un Erastu, viņš pats kādu laiku palika Āzijā.

²³Tajā laikā izcēlās liels nemiers Kunga mācības dēļ.

²⁴Kāds sudrabkalis, vārdā Dēmētrijs, kas darināja no sudraba Artemīdas tempļa veidojumus, sagādādams rotkaļiem ienesīgu nodarbošanos,

²⁵saaicināja kopā visus šā darba darītājus un sacīja: “Vīri, jūs zināt, ka šī nodarbošanās nes mums peļņu.

²⁶Un jūs redzat un dzirdat, ka ne tikai Efesā, bet gandrīz visā Āzijas provincē šis Pāvils ir pārliecinājis un sapulcinājis ap sevi lielu ļaužu pūli, sludinādams, ka tie nav dievi, kas darināti cilvēku rokām.

²⁷Mums draud ne tikai tas, ka mūsu amats nonāks negodā, bet arī tas, ka lielās dievietes Artemīdas templis tiks noniecināts un iznīks tās dievietes varenība, kuru bīstas visa Āzija un pasaule.”

²⁸To dzirdēdami, tie kļuva dusmu pilni un kliedza: “Varena ir efesiešu Artemīda!”

²⁹Visu pilsētu pārņēma sajukums, visi kā viens metās uz amfiteātri, sagrābuši Pāvila pavadoņus — maķedoniešus Gāju un Aristarhu.

³⁰Kad Pāvils gribēja ieiet pūlī, mācekļi viņam to neļāva.

³¹Arī daži aziarhi[16], būdami viņa draugi, ar sūtņu starpniecību mudināja viņu nedoties uz amfiteātri.

³²Katrs kliedza kaut ko savu; sapulcē izcēlās sajukums, un vairākums vairs nesaprata, kādēļ šeit sapulcējušies.

³³Pēc jūdu priekšlikuma ļaužu pūlis izstūma priekšā Aleksandru. Un Aleksandrs māja, lai tauta apklust un viņš varētu sacīt aizstāvības runu.

³⁴Uzzinājuši, ka viņš ir jūds, pūlis gandrīz vai divas stundas kliedza vienā balsī: “Varena ir Efesas Artemīda.”

³⁵Tad pilsētas rakstvedis, nomierinājis pūli, sacīja: “Efesas vīri, kurš cilvēks gan nezina, ka Efesas pilsēta sargā varenās Artemīdas templi un akmens tēlu, kas nokritis no debesīm?

³⁶Tā kā tas ir neapstrīdami, mums ir jābūt savaldīgiem un nav jādara nekas pārsteidzīgs.

³⁷Jūs esat atveduši šos vīrus, kas nav nedz tempļu aplaupītāji, nedz mūsu dievietes zaimotāji.

³⁸Ja Dēmētrijam un viņa amatniekiem ir pret kādu apsūdzība, tādēļ jau ir tiesas dienas un ir prokonsuli, lai viņi tiesājas savā starpā.

³⁹Bet, ja jūs gribat celt citu prasību, tad to lems likumīgā sapulce.

⁴⁰Mums jābīstas, ka šodien pret mums var izvirzīt apsūdzību par dumpi, jo nav iegansta, ar ko mēs varētu attaisnot šos nemierus.” To sacījis, viņš atlaida sapulci.