Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Apustuļu darbi 2 Bible Online

Apustuļu darbi 2 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Apustuļu darbi 2

¹Kad pienāca Vasarsvētku diena, visi bija sanākuši kopā[1].

²Pēkšņi no debesīm nāca šņākoņa, tāda kā stipra vēja brāzma, un piepildīja visu namu, kur viņi sēdēja.

³Un viņiem parādījās it kā uguns mēles, tās sadalījās un nolaidās uz ikvienu no tiem.

⁴Un visus piepildīja Svētais Gars, un viņi sāka runāt svešās mēlēs, kā Gars viņiem deva izrunāt.

⁵Bet Jeruzālemē dzīvoja jūdi — dievbijīgi vīri no visām pasaules tautām.

⁶Kad šīs skaņas kļuva dzirdamas, daudz ļaužu pulcējās un visi bija lielā apjukumā, jo katrs dzirdēja viņus runājam savā valodā.

⁷Tie baiļojās un brīnīdamies runāja: “Vai visi šie, kas runā, nav galilejieši?

⁸Un kā gan mēs viņus dzirdam katrs savā dzimtajā valodā?

⁹Partieši un mēdieši, ēlāmieši un tie, kas dzīvojam Mezopotāmijā, Jūdejā un Kapadokijā, Pontā un Āzijā,

¹⁰Frīģijā un Pamfīlijā, Ēģiptē un Lībijas apgabalos ap Kirēni, un ieceļojušie romieši —

¹¹gan jūdi, gan prosēlīti. Krētieši un arābi, mēs visi dzirdam mūsu valodās viņus teicam Dieva varenos darbus.”

¹²Visi bija izbijušies un neziņā un cits citam jautāja: “Ko tas nozīmē?”

¹³Citi izsmejot runāja: “Tie ir sadzērušies jaunu vīnu.”

¹⁴Bet Pēteris, nostājies kopā ar tiem vienpadsmit, skaļā balsī uzrunāja ļaudis: “Jūdu vīri un visi, kas dzīvojat Jeruzālemē, lai tas jums top zināms, uzmanīgi klausieties manus vārdus —

¹⁵viņi nav piedzērušies, kā jūs domājat, jo vēl ir tikai dienas trešā stunda,

¹⁶bet tagad notiek tas, kas sacīts caur pravieti Joēlu:

¹⁷pēdējās dienās notiks, saka Dievs, es izliešu savu Garu pār visu miesu, un jūsu dēli un jūsu meitas pravietos, un jūsu jaunekļi skatīs redzējumus, un jūsu sirmgalvji sapņos sapņus.

¹⁸Un arī pār maniem kalpiem un manām kalponēm es izliešu savu Garu tajās dienās, un viņi pravietos.

¹⁹Es darīšu brīnumus augšā debesīs un zīmes apakšā uz zemes — asinis, uguni un dūmu mākoņus.

²⁰Saule pārvērtīsies tumsā un mēness asinīs — pirms nāks Kunga lielā un spožā diena.

²¹Un tad ikviens, kas piesauks Kunga vārdu, tiks izglābts.

²²Israēliešu vīri, klausieties šos vārdus: Jēzu, Nācarieti, vīru, ko Dievs, kā jūs paši to zināt, apstiprinājis ar vareniem darbiem, brīnumiem un zīmēm, ko Dievs darīja caur viņu jūsu vidū,

²³viņu, kas pēc Dieva nodoma un paredzējuma bija nodots jums, jūs viņu ar noziedznieku rokām piesitāt krustā un nonāvējāt.

²⁴Dievs viņu uzmodināja, no nāves sāpēm raisīdams, jo nāve viņu nespēja paturēt.

²⁵Dāvids par viņu saka: es vienmēr esmu turējis Kungu savā priekšā, tā ka viņš ir pie manas labās rokas, lai es neļodzītos.

²⁶Tādēļ mana sirds līksmojas un mana mēle gavilē, un arī mana miesa dusēs cerībā,

²⁷jo tu nepametīsi manu dvēseli šeolā nedz liksi savam Svētajam pieredzēt iznīcību.

²⁸Tu esi man darījis zināmus dzīvības ceļus, un tava klātbūtne piepildīs mani ar līksmību. —

²⁹Mani brāļi, es drīkstu jums sacīt droši par cilts tēvu Dāvidu — viņš ir nomiris un apglabāts, un viņa kaps ir pie mums līdz pat šai dienai.

³⁰Pravietis būdams, viņš zināja, ka Dievs bija zvērējis kādu viņa pēcnācēju sēdināt viņa tronī.

³¹Paredzēdams to, viņš runāja par Kristus augšāmcelšanos, jo Kristus netika atstāts šeolā[2], nedz viņa miesa pieredzēja iznīcību.

³²Redzi, šo Jēzu Dievs ir augšāmcēlis, tam mēs visi esam liecinieki.

³³Ar Dieva labo roku paaugstināts un saņēmis no Tēva apsolījumu par Svēto Garu, viņš to izlēja, kā jūs redzat un dzirdat.

³⁴Dāvids gan neuzkāpa debesīs, tomēr viņš saka: Kungs sacīja manam Kungam: sēdies man pie labās rokas,

³⁵līdz es lieku tavus ienaidniekus par kājsolu zem tavām kājām. —

³⁶Lai viss Israēla nams tad nu nešaubīgi zina, ka Dievs lika viņu par Kungu un Kristu, šo Jēzu, kuru jūs piesitāt krustā.”

³⁷Šie vārdi sāpīgi iedzēla viņu sirdīs, un tie jautāja Pēterim un pārējiem apustuļiem: “Ko lai mēs darām, brāļi?”

³⁸Tad Pēteris tiem sacīja: “Atgriezieties no grēkiem, un lai jūs ikviens topat kristīti Jēzus Kristus vārdā grēku piedošanai, un jūs saņemsiet Svētā Gara dāvanu.

³⁹Jo šis ir apsolījums jums, jūsu bērniem un visiem, kas vēl ir tālu, ko pieaicinās Kungs, mūsu Dievs.”

⁴⁰Viņš liecināja vēl ar daudz citiem vārdiem un tos mudināja: “Glābieties no šīs samaitātās paaudzes.”

⁴¹Tie, kas viņa vārdus pieņēma, tika kristīti, un tajā dienā viņiem piepulcējās ap trīs tūkstoši dvēseļu.

⁴²Un viņi bija uzticīgi apustuļu mācībai, sadraudzībai, maizes laušanai un lūgšanām.

⁴³Ikviena dvēsele pildījās ar bijību: gan daudz brīnumu, gan zīmju notika caur apustuļiem.

⁴⁴Visi ticīgie turējās kopā, un viss viņiem bija kopīgs.

⁴⁵Viņi pārdeva savu mantu un īpašumus un izdalīja visiem, kā kuram vajadzēja.

⁴⁶Dienu no dienas tie vienprātībā pulcējās templī; bet mājās tie lauza maizi un kopīgi ēda līksmībā un sirds vienkāršībā,

⁴⁷slavēdami Dievu un baudīdami labvēlību tautā. Un Kungs ik dienas pievienoja viņu pulkam aizvien jaunus izglābtos.