Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Apustuļu darbi 9 Bible Online

Apustuļu darbi 9 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Apustuļu darbi 9

¹Bet Sauls, pilns nāves draudu pret Kunga mācekļiem, ieradās pie augstā priestera

²un lūdza no tā vēstules sinagogām Damaskā, lai, sastopot kādus šīs ticības ceļa gājējus, vīrus un sievas, viņš tos varētu sasiet un vest uz Jeruzālemi.

³Bet, tuvojoties Damaskai, viņu pēkšņi apspīdēja gaisma no debesīm.

⁴Nokritis pie zemes, viņš dzirdēja balsi sakām: “Saul, Saul, kādēļ tu mani vajā?”

⁵Viņš jautāja: “Kas tu esi, Kungs?” Tas atbildēja: “Es esmu Jēzus, ko tu vajā.

⁶Celies augšā un ej uz pilsētu, un tur tev pateiks, kas jādara.”

⁷Bet vīri, kas gāja kopā ar Saulu, stāvēja bez valodas kā mēmi — balsi tie dzirdēja, bet nevienu neredzēja.

⁸Sauls piecēlās no zemes, bet, acis atvēris, neko neredzēja; un viņi, pie rokām paņēmuši, veda to uz Damasku.

⁹Trīs dienas viņš bija neredzīgs un neko neēda un nedzēra.

¹⁰Damaskā bija kāds māceklis, vārdā Hananja. Kungs uzrunāja viņu parādībā: “Hananja.” Viņš atbildēja: “Redzi, Kungs, te es esmu.”

¹¹Bet Kungs viņam sacīja: “Dodies uz Taisno ielu un Jūdas mājā uzmeklē tarsieti, vārdā Sauls. Redzi, viņš lūdz Dievu,

¹²un[4] ir redzējis kādu vīru, vārdā Hananja, ienākam un uzliekam viņam rokas, lai viņš atkal varētu redzēt.”

¹³Hananja atbildēja: “Kungs, es no daudziem esmu dzirdējis par šo vīru, kādus ļaunus darbus viņš darījis svētajiem Jeruzālemē.

¹⁴Šeit viņš ir ieradies ar virspriesteru pilnvarām apcietināt visus, kas piesauc tavu vārdu.”

¹⁵Bet Kungs viņam sacīja: “Dodies turp, jo šis vīrs ir manis izredzēts darbarīks, lai nestu manu vārdu tautām un ķēniņiem, un Israēla dēliem.

¹⁶Es darīšu viņam redzamu, kas viņam mana vārda dēļ būs jācieš.”

¹⁷Un Hananja devās uz to namu un, uzlicis rokas viņam, sacīja: “Brāli Saul, Kungs Jēzus, kas tev parādījās ceļā, sūta mani, lai tu kļūtu atkal redzīgs un tiktu piepildīts ar Svēto Garu.”

¹⁸Tūdaļ no viņa acīm nokrita it kā zvīņas, viņš atkal redzēja un cēlās kājās, un tika kristīts.

¹⁹Viņš paēda un atguva spēkus.

²⁰Viņš tūdaļ sludināja sinagogās par Jēzu, ka Jēzus ir Dieva Dēls.

²¹Visi, kas to dzirdēja, izbijās un runāja: “Vai tad šis nav tas pats, kurš Jeruzālemē vajājis tos, kas piesauc Jēzus vārdu, un tagad nācis šurp, lai apcietinātu un vestu tos pie virspriesteriem?”

²²Bet Saula ietekme arvien pieauga, un viņš radīja apjukumu jūdos, kas dzīvoja Damaskā, pierādīdams, ka Jēzus ir Kristus.

²³Kad jau kāds laiks bija pagājis, jūdi sāka perināt domas, kā viņu nokaut,

²⁴taču viņu nolūks kļuva zināms Saulam. Viņi novēroja pilsētas vārtus dienu un nakti, lai to nokautu.

²⁵Bet viņa mācekļi naktī aizveda viņu, ielika grozā un nolaida pāri mūrim lejā.

²⁶Ieradies Jeruzālemē, viņš mēģināja pievienoties mācekļiem, bet visi baidījās no viņa, neticēdami, ka viņš ir kļuvis par mācekli.

²⁷Bet Barnaba uzņēma viņu, aizveda pie apustuļiem un pastāstīja tiem, kā viņš ceļā redzējis Kungu un ka Jēzus ar viņu runājis, un kā viņš Damaskā drosmīgi sludinājis Jēzus vārdā.

²⁸Sauls bija kopā ar tiem Jeruzālemē, nāca un gāja, drosmīgi sludinādams Kunga vārdā.

²⁹Viņš runāja un strīdējās ar grieķiski runājošiem jūdiem, bet tie lūkoja viņu nokaut.

³⁰To uzzinājuši, brāļi aizveda viņu uz Cēzareju un sūtīja tālāk uz Tarsu.

³¹Tad draudzēm visā Jūdejā un Galilejā, un Samarijā bija miers. Tās nostiprinājās un dzīvoja Kunga bijībā un, Svētā Gara iedrošinātas, pieauga skaitā.

³²Pēteris ceļoja pa visu zemi, un viņš nonāca arī pie svētajiem, kas dzīvoja Lidā.

³³Tur viņš atrada kādu vīru, vārdā Ainejs, kas astoņus gadus paralizēts gulēja uz gultas.

³⁴Pēteris viņam sacīja: “Ainej, Jēzus Kristus tevi ir dziedinājis, celies augšā un sakārto gultu.” Un tas tūdaļ piecēlās.

³⁵To redzēja visi Lidas un Šāronas iedzīvotāji, un viņi pievērsās Kungam.

³⁶Jafā bija kāda mācekle, vārdā Tabita (tulkojumā — Stirna[5]); visu mūžu viņa darīja labus darbus un apdāvināja nabagus.

³⁷Tajā laikā viņa saslima un nomira. Viņu nomazgāja un guldīja augšistabā.

³⁸Tā kā Jafa ir tuvu Lidai, mācekļi, izdzirdējuši, ka Pēteris ir tur, nosūtīja pie viņa divus vīrus ar lūgumu: “Nekavējoties dodies pie mums!”

³⁹Pēteris cēlās un gāja tiem līdzi. Kad viņš atnāca, viņu uzveda augšistabā, un līdzās viņam nostājās atraitnes, kas raudādamas rādīja kreklus un drēbes, ko Stirna bija darinājusi, kamēr vēl bija viņu vidū.

⁴⁰Pēteris izsūtīja tās visas ārā, nokrita ceļos un lūdza Dievu. Tad viņš pagriezās pret mirušo un sacīja: “Tabita, celies augšā!” Un tā atvēra acis un, ieraudzījusi Pēteri, piecēlās sēdus.

⁴¹Viņš tai padeva roku un piecēla kājās. Pasaucis svētos un atraitnes, viņš atveda to viņu priekšā dzīvu.

⁴²Tas kļuva zināms visā Jafā, un daudzi sāka ticēt Kungam.

⁴³Jafā Pēteris uzkavējās ilgāku laiku pie ādmiņa Sīmaņa.