Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Romiešiem 11 Bible Online

Romiešiem 11 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Romiešiem 11

¹Tad nu es jautāju: vai Dievs savu tautu ir atstūmis? Nu, protams, ne! Jo arī es esmu israēlietis, Ābrahāma pēcnācējs, no Benjāmina cilts.

²Dievs nav atstūmis savu tautu, ko viņš jau iepriekš izredzējis. Vai tad jūs nezināt, ko Raksti saka par Eliju, kā viņš žēlojas Dievam par Israēlu:

³Kungs, tavus praviešus viņi ir nokāvuši, tavus altārus izpostījuši, un es esmu viens pats palicis, un tie meklē pēc manas dvēseles.

⁴Bet kāda ir dievišķā atbilde viņam? — Es esmu sev paturējis septiņus tūkstošus vīru, kas savus ceļus nav locījuši Baalam!

⁵Tā arī šajā laikā ir kāds atlikums, kas žēlastībā izredzēts, —

⁶ja žēlastībā, tad ne no darbiem, citādi žēlastība vairs nebūtu žēlastība.

⁷Un ko nu? Pēc kā Israēls dzenas — to viņš nav sasniedzis, tikai izredzētie to sasnieguši, pārējo sirdis tika nocietinātas,

⁸gluži kā rakstīts: Dievs tiem ir devis truluma garu, acis, lai tie neredzētu, un ausis, lai tie nedzirdētu, — līdz pat šai dienai.

⁹Un Dāvids saka: lai viņu mielasts kļūst tiem par cilpu un slazdu, par piedauzību un par atmaksu!

¹⁰Lai viņu acis ir aptumšotas, tā ka tie neredz, un viņu muguras lai vienmēr ir saliektas!

¹¹Tad es jautāju: vai tie nav paklupuši, lai kristu pavisam? Nu, protams, ne! Bet caur viņu krišanu pestīšana ir tikusi pagāniem, lai Israēlu darītu greizsirdīgu.

¹²Bet, ja viņu krišana ir pasaulei bagātība un viņu zaudējums — bagātība pagāniem, cik lielāka bagātība — viņu pilnums.

¹³Jums, pagāniem, es saku: tā kā esmu pagānu apustulis, es turu godā savu kalpošanu,

¹⁴lai, cerams, darītu greizsirdīgus tos, kas ir manējie pēc miesas, un lai izglābtu dažus no viņiem.

¹⁵Ja jau viņu atmešana ir pasaulei izlīgums, kas gan cits būs viņu pieņemšana, ja ne mirušo atdzīvošanās?

¹⁶Ja pirmā raža ir svēta, tad arī visa mīkla, un, ja sakne ir svēta, tad arī zari.

¹⁷Ja daži zari ir nolauzti, bet tu, zars no savvaļas olīvkoka, uzpotēts to vietā, esi saņēmis daļu no dārza olīvkoka saknes treknuma,

¹⁸tad nelielies citu zaru priekšā; bet, ja lielies, tad zini: nevis tu nes sakni, bet sakne — tevi!

¹⁹Tu gan sacīsi: zari tika nolauzti, lai es tiktu uzpotēts.

²⁰Tas tiesa! Neticības dēļ tie tika nolauzti, bet tu stāvi ticības dēļ. Neesi tādēļ augstprātīgs, bet esi bijīgs!

²¹Ja Dievs nav taupījis dabīgos zarus, viņš arī tevi var nesaudzēt.

²²Redzi, kāda ir Dieva laipnība un Dieva bardzība! Pret tiem, kas krituši, ir Dieva bardzība, pret tevi — Dieva laipnība, ja vien tu tajā neatlaidīgi paliec; citādi arī tevi nocirtīs!

²³Un arī viņi, ja nepaliks neticībā, tiks uzpotēti; jo Dievs spēj viņus uzpotēt no jauna.

²⁴Ja jau tu esi nocirsts no olīvkoka, kas pēc dabas ir savvaļas, un pret savu dabu uzpotēts dārza olīvkokam, cik gan vairāk tie tiks uzpotēti savā pašu olīvkokā.

²⁵Es, brāļi, negribu jūs atstāt neziņā par šo noslēpumu, lai jūs paši sev neliktos gudri: daļa Israēla ir tikusi nocietināta līdz laikam, kad visas tautas būs nākušas pie Dieva.

²⁶Un tā tiks izglābts viss Israēls, kā ir rakstīts: glābējs nāks no Ciānas, viņš novērsīs bezdievību no Jēkaba.

²⁷ Un šī būs mana derība ar viņiem, kad būšu atņēmis tiem viņu grēkus.

²⁸Pēc evaņģēlija viņi ir Dieva ienaidnieki jūsu dēļ, bet pēc izredzētības viņi ir mīļotie tēvu dēļ.

²⁹Dieva žēlastības dāvanas un aicinājums ir negrozāms.

³⁰Jo, tāpat kā jūs reiz bijāt nepaklausīgi Dievam un tagad esat apžēloti viņu nepaklausības dēļ,

³¹tā arī tagad šie ir nepaklausīgi, lai jūs tiktu apžēloti un arī viņi paši reiz tiktu apžēloti.

³²Dievs visus ir saslēdzis nepaklausībā, lai visus apžēlotu.

³³Kāds Dieva bagātības un gudrības, un atziņas dziļums! Cik neizprotamas ir viņa tiesas un neizdibināmi ir viņa ceļi!

³⁴ Kas gan ir izzinājis Kunga prātu, kas viņam ir bijis padomdevējs;

³⁵kas viņam jebkad ko ir devis, ka viņam būtu jāatlīdzina.

³⁶Jo no viņa un caur viņu, un uz viņu ir viss; viņam ir gods mūžīgi! Āmen!