Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Romiešiem 4 Bible Online

Romiešiem 4 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Romiešiem 4

¹Ko lai mēs sakām par Ābrahāmu, par mūsu cilts tēvu pēc miesas? Ko tad viņš ir panācis?

²Ja Ābrahāms ir attaisnots ar saviem darbiem, viņš var lepoties, bet tikai ne Dieva priekšā.

³Un ko saka Raksti? Ābrahāms uzticējās Dievam, un tas viņam tika pieskaitīts par taisnību.

⁴Kas dara darbu, tam alga netiek aprēķināta pēc žēlastības, bet gan pēc tā, kas pienākas.

⁵Turpretī tam, kas nedara, bet tic Dievam, kas bezdievīgo attaisno, viņa ticība tiek pieskaitīta par taisnību.

⁶Arī Dāvids par laimīgu sauc tādu cilvēku, kam Dievs taisnību pieskaita neatkarīgi no darbiem:

⁷ laimīgi tie, kam pārkāpumi piedoti un grēki apklāti,

⁸laimīgs tas vīrs, kam Kungs nepieskaita viņa grēkus.

⁹Vai šī svētība ir domāta vien apgraizītajiem vai neapgraizītajiem arī? Jo ir sacīts: Ābrahāmam ticība tika pieskaitīta par taisnību.

¹⁰Un kad ticība viņam tika pieskaitīta — kad viņš bija apgraizīts vai kad vēl nebija? Jau tad, kad viņš vēl nebija apgraizīts, nevis kad bija.

¹¹Un apgraizīšanas zīmi viņš saņēma kā apstiprinājuma zīmogu ticības taisnībai, kas viņam jau bija pirms apgraizīšanas, lai viņš kļūtu par tēvu visiem, kas tic, būdami neapgraizīti, un lai taisnība tiktu pieskaitīta arī viņiem,

¹²un lai viņš kļūtu par tēvu arī tiem apgraizītajiem, kas ne tikai ir apgraizīti, bet arī staigā tās ticības pēdās, kas mūsu tēvam Ābrahāmam bija pirms apgraizīšanas.

¹³Jo apsolījums Ābrahāmam vai viņa pēcnācējiem saņemt mantojumā pasauli nav dots bauslībā, bet ticības taisnībā.

¹⁴Ja mantinieki ir tie, kas paļaujas uz bauslību, tad ticība nedod neko un apsolījums ir atcelts.

¹⁵Bauslība rosina dusmas, bet, kur nav bauslības, nav arī pārkāpuma.

¹⁶Tādēļ mantinieki ir tie, kas ticībā paļaujas uz Dievu, lai mantojums būtu no žēlastības un apsolījums būtu drošs visiem pēcnācējiem — ne tikai tiem, kas zem bauslības, bet arī tiem, kas Ābrahāma ticībā. Viņš mums visiem ir tēvs

¹⁷tā Dieva priekšā, kam viņš ticēja, — kas mirušos dara dzīvus un sauc esamībā to, kā vēl nav, it kā tas jau būtu. Kā ir rakstīts: es tevi esmu iecēlis par tēvu daudzām tautām.

¹⁸Viņš ticēja cerībai, kad cerības nebija, ka viņš varētu kļūt par tēvu daudzām tautām, pēc tā, kas sacīts: tā būs ar taviem pēcnācējiem.

¹⁹Viņš nekļuva ticībā vājš, kad gandrīz vai simt gadu vecumā apzinājās savu miesu jau mirušu un arī Sāras klēpi bez dzīvības.

²⁰Viņš nešaubījās neticībā par Dieva apsolījumu, bet stiprinājās ticībā, dodams Dievam godu,

²¹un bija pilnīgi pārliecināts, ka to, ko viņš ir apsolījis, viņš ir varens arī izdarīt.

²²Tādēļ tas viņam tika pieskaitīts par taisnību.

²³Bet ne jau tikai viņa dēļ ir rakstīts, ka tas viņam pieskaitīts,

²⁴arī mūsu dēļ, kuriem tas tiks pieskaitīts mūsu ticības dēļ, ja ticam uz Dievu, kas no mirušajiem uzmodinājis mūsu Kungu Jēzu,

²⁵kas mūsu pārkāpumu dēļ tika nodots nāvē un mūsu attaisnošanas dēļ ir augšāmcelts.