Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Romiešiem 9 Bible Online

Romiešiem 9 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Romiešiem 9

¹Es saku patiesību Kristū, es nemeloju, arī mana sirdsapziņa to apliecina Svētajā Garā,

²ka man ir lielas bēdas un nemitīgas sirds sāpes.

³Jo es vēlētos pats[1] būt nolādēts, nošķirts no Kristus, par labu saviem brāļiem, saviem miesīgajiem tautiešiem[2]

⁴israēliešiem, kam pieder dēla tiesības, godība, derības, bauslības noteikumi, dievkalpošana un apsolījumi.

⁵Viņiem ir tēvi, no kuriem pēc savas miesas dabas ir arī Kristus, kas ir Dievs pār visiem, augsti slavēts mūžīgi! Āmen!

⁶Tomēr nav tā, ka Dieva vārds nebūtu piepildījies. Ne jau visi, kas cēlušies no Israēla, ir Israēls,

⁷nedz arī viņi visi ir bērni tādēļ vien, ka ir Ābrahāma pēcnācēji, bet gan: tie, kas nāk no Īzaka, tiks saukti par taviem pēcnācējiem.

⁸Tas nozīmē, ka ne jau miesas bērni ir Dieva bērni, bet gan apsolījuma bērni tiek uzskatīti par Ābrahāma pēcnācējiem.

⁹Un apsolījuma vārdi ir šādi: ap šo pašu laiku es nākšu, un tad Sārai būs dēls.

¹⁰Ne tikai tas vien, arī ar Rebeku tā notika, kad viņa bija grūta no mūsu cilts tēva Īzaka,

¹¹pirms dēli vēl bija dzimuši, pirms darījuši ko labu vai ļaunu — tādēļ vien, lai Dieva nodoms piepildītos pēc viņa paša izvēles:

¹²nevis pēc darbiem, bet pateicoties tam, kas aicinājis, — Rebekai tika sacīts: vecākais kalpos jaunākajam,

¹³ kā ir rakstīts: Jēkabu es iemīlēju, bet Ēsavu ienīdu.

¹⁴Ko nu teiksim? Vai Dievs ir netaisns? Nē, taču!

¹⁵Jo Mozum viņš saka: es apžēlošos par to, par ko apžēlošos, un, kam gribu līdzjust, tam jutīšu līdzi.

¹⁶Tiešām ne no cilvēka gribēšanas vai skriešanas — viss nāk no Dieva, kas apžēlojas.

¹⁷Tā Raksti saka uz faraonu: es tādēļ esmu tevi pacēlis, lai pie tevis parādītu savu spēku un mans vārds tiktu daudzināts visā pasaulē.

¹⁸Tā nu Dievs, kuru grib, to apžēlo un, kuru grib, to nocietina.

¹⁹Tu man varbūt jautāsi: kādēļ viņš vēl nosoda? Kas tad var stāvēt pretī viņa gribai?

²⁰Bet, cilvēk, kas tu tāds esi, ka runā pretī Dievam? Vai tad veidojums var sacīt savam veidotājam: kādēļ tu mani tādu esi izveidojis?

²¹Vai tad podniekam nav varas pār mālu, ka viņš no vienas un tās pašas pikas gatavo vienu trauku godam un otru negodam?

²²Bet ko tad, ja Dievs, gribēdams parādīt savu dusmību un savu varu, lielā lēnprātībā ir pacietis iznīcībai paredzētos dusmības traukus

²³un parādījis savas godības bagātību pār žēlastības traukiem, ko viņš jau iepriekš sagatavojis godībai?

²⁴Tādus viņš aicinājis arī mūs — ne tikai no jūdiem, arī no pagāniem.

²⁵Kā Hozejas grāmatā viņš saka: es saukšu par savu tautu to, kas nav mana tauta, un savu neiemīlēto par iemīlētu,

²⁶ un, kur tiem bija sacīts: jūs neesat mana tauta, — tur tie tiks saukti: dzīvā Dieva dēli.

²⁷Bet Jesaja par Israēlu izsaucas: pat ja Israēla dēlu skaits būs kā jūras smiltis, tikai pārpalikums izglābsies!

²⁸Jo Kungs to darīs, šo vārdu piepildīdams un pasteidzinādams virs zemes.

²⁹Kā Jesaja to jau iepriekš pasludinājis: ja Pulku Kungs nebūtu mums atstājis kādu sēklu, mēs būtu kļuvuši kā Sodoma un līdzinātos Gomorai.

³⁰Ko nu sacīsim? Pagāni, kas nav dzinušies pēc taisnības, ir saņēmuši taisnību — taisnību, kas ir no ticības.

³¹Bet Israēls, pēc taisnības bauslības dzīdamies, nav bauslību sasniedzis.

³²Kādēļ? Tādēļ, ka viņi to darīja nevis ticībā, bet darbos, un tie ir paklupuši pret klupšanas akmeni,

³³kā ir rakstīts: redzi, es lieku Ciānā klupšanas akmeni un piedauzības klinti; bet, kas tic uz viņu, nepaliks kaunā.