Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Galatiešiem 3 Bible Online

Galatiešiem 3 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Galatiešiem 3

¹Ak jūs, bezprātīgie galatieši, kas jūs ir nobūris? Jūs, kam acu priekšā Kristus attēlots, krustā sists!

²Tikai vienu gan es gribētu no jums uzzināt: vai jūs Garu esat saņēmuši no bauslības darbiem vai no ticības vēsts, ko esat dzirdējuši?

³Vai esat tādi nejēgas — reiz sākuši Garā, nu gribat tapt pilnīgi caur miesu?

⁴Vai tik daudz jūs esat velti izcietuši? Un ja vien veltīgi!

⁵Vai tad tas, kas dāvā jums Garu un darbina jūsos brīnišķus spēkus, dara to jūsu bauslības darbu dēļ vai caur ticības vēsti, ko esat dzirdējuši?

⁶Atzīstiet to — Ābrahāms ticēja Dievam, un tas viņam tika pieskaitīts par taisnību,

⁷tāpat arī tie, kas tic, ir Ābrahāma dēli.

⁸Bet Raksti, paredzēdami, ka Dievs ticībā attaisno pagānus, jau iepriekš pasludināja Ābrahāmam: tevī tiks svētītas visas tautas.

⁹Tātad tie, kas tic, saņem svētību līdz ar ticīgo Ābrahāmu,

¹⁰bet tie, kas balstās uz bauslības darbiem, atrodas zem lāsta; jo ir rakstīts: nolādēts ikviens, kas nepilda to visu, kas rakstīts šajā bauslības grāmatā.

¹¹Ir skaidrs, ka neviens, kas balstās uz bauslību, nekļūst attaisnots Dieva priekšā, jo taisnais dzīvos no ticības.

¹²Tātad bauslība nebalstās ticībā, bet, kas pilda bauslību, tas tajā gūs dzīvību.

¹³Kristus mūs ir izpircis no bauslības lāsta, pats mūsu vietā kļūdams par lāstu, — jo ir rakstīts: nolādēts ikviens, kas pakārts pie koka, —

¹⁴lai Ābrahāmam dotā svētība varētu nākt pār pagāniem Kristū Jēzū un mēs caur ticību saņemtu Gara apsolījumu.

¹⁵Brāļi, es runāju pēc cilvēku saprašanas: arī testamentu, ko cilvēki slēguši un kas stājies spēkā, visi ievēro un neko tajā nemaina.

¹⁶Apsolījumi bija doti Ābrahāmam un viņa dzimumam; nav sacīts: un dzimumiem — it kā par daudziem, bet sacīts ir par vienu: un tavam dzimumam — tas ir, Kristum.

¹⁷Ar to es gribu sacīt, ka bauslība, nākusi četri simti trīsdesmit gadus vēlāk, neatceļ Dieva derību, kas jau iepriekš stājusies spēkā, nav tā, ka apsolījums būtu padarīts nederīgs.

¹⁸Ja jau mantojums nāktu no bauslības, tad tas vairs nav no apsolījuma, bet Ābrahāmam Dievs to ir dāvājis caur apsolījumu.

¹⁹Bet kādēļ tad vajadzīga bauslība? Tā pārkāpumu dēļ bija pielikta klāt līdz brīdim, kad nāca dzimums, kam bija dots apsolījums; tā bija eņģeļu iedibināta un ar vidutāja roku iedota.

²⁰Bet, kur ir viens, tur vidutāja nav, un Dievs ir viens.

²¹Vai bauslība ir pret Dieva apsolījumiem? Nē, taču! Ja bauslībai būtu dots spēks darīt dzīvu, tad patiešām taisnība nāktu no bauslības.

²²Bet Raksti visu ir ieslēguši grēka varā, lai apsolījums tiktu dots ticīgajiem ticībā uz Jēzu Kristu.

²³Bet, pirms nāca ticība, mēs bijām ieslēgti bauslības važās līdz brīdim, kad bija jāatklājas ticībai,

²⁴un tātad bauslība ir bijusi mūsu audzinātāja līdz Kristum, lai ticībā mēs tiktu attaisnoti.

²⁵Bet, kad ticība atnākusi, mēs audzinātājai vairs neesam pakļauti.

²⁶Ticībā uz Jēzu Kristu jūs visi esat Dieva bērni,

²⁷jo jūs visi, kas esat uz Kristu kristīti, esat ietērpti Kristū.

²⁸Tur nav ne jūda, ne grieķa, tur nav ne verga, ne brīvā, tur nav ne vīrieša, ne sievietes — jūs visi esat viens Jēzū Kristū.

²⁹Un, ja jūs piederat Kristum, jūs esat Ābrahāma pēcnācēji, mantinieki pēc apsolījuma.