Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Galatiešiem 4 Bible Online

Galatiešiem 4 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Galatiešiem 4

¹Es jums saku: kamēr mantinieks vēl nav pieaudzis, viņš neatšķiras no verga, kaut arī viņš ir kungs pār visiem.

²Viņš ir pakļauts aizbildņiem un pārvaldniekiem līdz tēva noteiktajam laikam.

³Tāpat arī mēs, kamēr vēl nebijām pieauguši, bijām pasaules pirmspēku paverdzināti.

⁴Bet, kad pienāca laiku beigas, Dievs sūtīja savu Dēlu, kas piedzima no sievietes, piedzima pakļauts bauslībai,

⁵lai izpirktu tos, kas pakļauti bauslībai, un lai mēs tiktu pieņemti par Dieva dēliem.

⁶Tā kā jūs esat dēli, Dievs sava Dēla Garu ir sūtījis jūsu sirdīs, kas sauc: Aba! Tēvs!

⁷Tātad tu vairs neesi vergs, bet gan dēls un, ja dēls, tad caur Dievu arī mantinieks.

⁸Tolaik, kad Dievu vēl nepazināt, jūs vergojāt tiem, kas patiesībā nebija dievi.

⁹Bet tagad, kad jūs esat atzinuši Dievu; pareizāk gan, kad Dievs jūs ir atzinis, — kā tad jūs atkal pievēršaties nespēcīgajiem un nabadzīgajiem pirmspēkiem un no jauna gribat ļaut tiem sevi paverdzināt?

¹⁰Jūs cītīgi ievērojat dienas un mēnešus, noteiktus laikus un gadus;

¹¹man ir bažas par jums, vai nebūšu veltīgi jūsu labā pūlējies.

¹²Brāļi, es jūs lūdzu, topiet tādi kā es, jo es esmu kā viens no jums! Jūs man neko ļaunu neesat nodarījuši.

¹³Jūs arī zināt, ka, pirmoreiz pasludinot jums evaņģēliju, es biju miesas nespēkā,

¹⁴un, lai gan mana slimība jums bija par pārbaudījumu, jūs mani neuzņēmāt ar nicināšanu vai riebumu, bet uzņēmāt kā Dieva eņģeli, kā pašu Jēzu Kristu.

¹⁵Kur tagad ir palikusi jūsu svētlaime? To es jums apliecinu, ka toreiz, ja vien būtu bijis iespējams, jūs pat savas acis būtu izrāvuši un atdevuši tās man!

¹⁶Vai tagad, jums patiesību sacīdams, esmu kļuvis par jūsu ienaidnieku?

¹⁷Bet to dedzība, kas jūs grib šķirt no mums, tā nav laba, jo viņi grib, lai jūs degtu dedzībā uz viņiem.

¹⁸Būt dedzīgiem uz labu vienmēr ir labi, ne tikai tad, kad esmu pie jums.

¹⁹Mani bērni, kuru dēļ es atkal ciešu dzemdību sāpes, lai Kristus beidzot izveidojas jūsos,

²⁰es gribētu tagad būt pie jums un runāt pavisam citādi, jo es esmu pilnīgā neziņā par jums.

²¹Jūs, kas gribat būt zem bauslības, sakiet man — vai jūs nedzirdat, ko saka bauslība?

²²Ir taču rakstīts: Ābrahāmam bija divi dēli — viens no verdzenes, otrs no brīvās.

²³Tas, kas bija no verdzenes, bija dzimis no miesas, turpretī tas, kas no brīvās, — caur apsolījumu.

²⁴Šis notikums izsaka līdzību: ir divas derības — viena nāk no Sīnaja kalna un dzemdē verdzībai, tā ir Hāgare —

²⁵Hāgare ir Sīnaja kalns Arābijā — un tāda ir tagadējā Jeruzāleme, kas līdz ar saviem bērniem ir verdzībā.

²⁶Taču debesu Jeruzāleme ir brīva, viņa ir mūsu māte,

²⁷jo ir rakstīts: priecājies, neauglīgā, kas neesi dzemdējusi, ļauj vaļu gavilēm un sauc, tu, kas neesi cietusi dzemdību sāpes, jo daudz bērnu ir vientuļajai, vairāk nekā tai, kam ir vīrs.

²⁸Bet jūs, brāļi, esat apsolījuma bērni tāpat kā Īzaks.

²⁹Un, tāpat kā toreiz no miesas dzimušais vajāja dzimušo no gara, tā arī tagad.

³⁰Ko tad saka Raksti? — Padzen verdzeni un viņas dēlu, jo verdzenes dēls nemantos kopā ar brīvās dēlu.

³¹Tātad, brāļi, mēs neesam vis verdzenes bērni, bet gan brīvās.