Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Jozuas 14 Bible Online

Jozuas 14 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Jozuas 14

¹Šo visu Israēla dēli iemantoja Kanaāna zemē — to viņiem deva mantojumā priesteris Elāzārs un Jozua, Nūna dēls, un Israēla dēlu cilts tēvu galvenie.

²To viņi iemantoja, metot lozes, kā Kungs caur Mozu bija pavēlējis deviņām ciltīm un pusei cilts.

³Jo divām ciltīm un pusei cilts Mozus jau bija devis mantojumu viņpus Jardānas, taču levītiem viņš nedeva mantojumu, —

⁴Jāzepa dēliem bija divas ciltis — Manase un Efraims, bet levītiem viņu zemes daļa netika dota, vienīgi pilsētas, kur dzīvot, un ganības ganāmpulkiem un lopiem.

⁵Kā Kungs Mozum bija pavēlējis, tā Israēla dēli darīja — sadalīja zemi.

⁶Tad Jūdas dēli nāca pie Jozuas uz Gilgālu, un kenazietis Kālebs, Jefunnes dēls, viņam sacīja: “Tu zini, ko Kungs Kādēš-Barnēā sacījis Dieva vīram Mozum par mani un tevi.

⁷Man bija četrdesmit gadu, kad Kunga kalps Mozus mani sūtīja no Kādēš-Barnēas izlūkot šo zemi, un es viņam visu stāstīju no sirds,

⁸bet mani brāļi, kas gāja kopā ar mani, runāja tā, ka tautas sirds iztrūkās, taču es vienmēr sekoju Kungam, savam Dievam!

⁹Todien Mozus zvērēja, sacīdams: tiešām, zeme, kur minusi tava kāja, būs par mantojumu tev un taviem dēliem uz mūžiem, jo tu pilnībā sekoji Kungam, manam Dievam!

¹⁰Un tagad, redzi, Kungs ir uzturējis mani dzīvu, kā viņš solīja, visus šos četrdesmit piecus gadus — kopš tā brīža, kad Kungs teica Mozum šos vārdus, kad Israēls staigāja pa tuksnesi, līdz šim brīdim, kad man ir astoņdesmit pieci gadi.

¹¹Vēl šodien es esmu tikpat stiprs kā tad, kad Mozus mani sūtīja — kāds man bija spēks tad, tāds spēks man ir tagad! — es varu doties karā un darīt visu, kas vajadzīgs.

¹²Tad nu dod man šo kalnieni, par ko Kungs todien teica, jo todien tu dzirdēji, ka tur ir anākieši un lielas nocietinātas pilsētas — varbūt Kungs būs ar mani un es tos izdzīšu, kā Kungs ir solījis!”

¹³Tad Jozua viņu svētīja un atdeva Hebronu mantojumā Kālebam, Jefunnes dēlam.

¹⁴Tāpēc līdz šai dienai Hebrona pieder kenazietim Kālebam, Jefunnes dēlam, — jo viņš vienmēr bija sekojis Kungam, Israēla Dievam.

¹⁵Hebronu iepriekš sauca Kirjat-Arba — Arba bija lielākais cilvēks no anākiešiem! Un zeme atguvās no kara.