Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Jozuas 8 Bible Online

Jozuas 8 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Jozuas 8

¹Kungs teica Jozuam: “Nebaidies un nebaiļojies! Ņem līdzi visus ļaudis, kas var doties karā, celies un dodies uz Aju, redzi, es esmu atdevis tavā rokā Ajas ķēniņu un viņa tautu, viņa pilsētu un viņa zemi!

²Dari ar Aju un tās ķēniņu tāpat, kā darīji ar Jēriku un tās ķēniņu, taču laupījumu un lopus, ko tur salaupīsiet, paturiet sev! Ierīko slēpni aiz pilsētas!”

³Tad Jozua ar visiem karavīriem devās uz Aju, un Jozua izraudzījās trīsdesmit tūkstošus vīru — varenus spēkavīrus! — un lika tiem doties turp naktī.

⁴Viņš tiem sacīja: “Redzi, uzglūniet pilsētai no viņas puses, neatkāpieties no pilsētas pārāk tālu un esiet gatavi!

⁵Bet es ar tiem vīriem, kas kopā ar mani, nākšu uz pilsētu, un, kad viņi iznāks mums pretī tāpat kā iepriekš, tad mēs bēgsim no viņiem.

⁶Tie dosies mums pakaļ, un mēs izvilināsim tos no pilsētas, jo tie nodomās, ka mēs bēgam no tiem tāpat kā iepriekš, un mēs bēgsim no tiem!

⁷Tad jūs dodieties laukā no slēpņa un ieņemiet pilsētu, jo Kungs, jūsu Dievs, to ir nodevis jūsu rokā!

⁸Kad būsiet sagrābuši pilsētu, aizdedziniet to — dariet, kā Kungs jums pavēlējis, redzi, to es jums pavēlu!”

⁹Tad Jozua sūtīja tos, un tie novietojās slēpnī, apmetušies starp Bēteli un Aju — uz rietumiem no Ajas, bet Jozua tonakt palika pie tautas.

¹⁰Tad Jozua cēlās agri no rīta, izrīkoja tautu un kopā ar Israēla vecajiem devās tautas priekšgalā uz Aju.

¹¹Un visi karavīri, kas bija ar viņu, gāja un traucās, un nonāca iepretī pilsētai — tie apmetās ziemeļos no Ajas, tā ka starp tiem un Aju bija ieleja.

¹²Tad viņš ņēma piecus tūkstošus vīru un nolika tos slēpnī starp Bēteli un Aju pilsētas rietumpusē.

¹³Ļaudis izvietojās tā — visa nometne bija uz ziemeļiem no pilsētas, bet daļa no tiem bija uz rietumiem no pilsētas. Jozua tonakt bija nogājis ielejā.

¹⁴Kad Ajas ķēniņš to redzēja, pilsētas vīri steidza laukā cīnīties pret Israēlu — ar visiem saviem ļaudīm viņš devās klajumā, bet nezināja, ka aiz pilsētas ir ierīkots slēpnis.

¹⁵Taču Jozua un viss Israēls izlikās, ka būtu sakauti, un bēga uz tuksneša pusi.

¹⁶Visi ļaudis, kas bija pilsētā, tika saukti dzīties tiem pakaļ — tie dzinās pakaļ Jozuam un tā tika izvilināti no pilsētas.

¹⁷Ne Ajā, ne Bētelē nepalika neviena, kas nebūtu devies pakaļ Israēlam. Tie pameta Aju nenoslēgtu un dzinās pakaļ Israēlam.

¹⁸Tad Kungs teica Jozuam: “Izstiep šķēpu, kas tev rokā, pret Aju, jo es to atdodu tev!” Un Jozua izstiepa pret pilsētu šķēpu, kas tam bija rokā.

¹⁹Tad tie, kas bija slēpnī, steigšus cēlās un skrēja, kolīdz viņš bija izstiepis savu roku, — tie devās iekšā pilsētā, ieņēma to un steigšus aizdedzināja pilsētu.

²⁰Ajas vīri nu pagriezās atpakaļ un skatījās, un, redzi, no pilsētas padebešos cēlās dūmi! Nu tie vairs nespēja bēgt ne turpu, ne šurpu — ļaudis, kas no viņiem bija bēguši uz tuksnesi, tagad griezās pretī saviem vajātājiem.

²¹Kad Jozua un viss Israēls redzēja, ka tie, kas bija slēpnī, tagad ieņēmuši pilsētu un no tās ceļas dūmi, viņi griezās atpakaļ un kāva Ajas pilsētas vīrus.

²²Arī tie, kas nāca no pilsētas, devās tiem pretī, tā ka Ajas vīri nonāca pa vidu Israēlam — vieni tiem bija no vienas puses un otri no otras — un viņi tos kāva tā, ka nevienam neizdevās paglābties vai aizbēgt.

²³Bet Ajas ķēniņu viņi sagūstīja dzīvu un atveda pie Jozuas.

²⁴Kad Israēls bija nokāvis visus Ajas iemītniekus, kas bija uz lauka — tuksnesī, kur tie bija tos aizdzinuši, kad tie visi kā viens bija krituši no zobena asmens, tad viss Israēls atgriezās Ajā un kāva to ar zobena asmeni.

²⁵Un visi tajā dienā kritušie — gan vīri, gan sievas — kopā bija divpadsmit tūkstoši, visi Ajas ļaudis.

²⁶Jozua nenolaida savu rokā pacelto šķēpu, kamēr nebija iznīcināti visi Ajas iemītnieki.

²⁷Taču lopus un visu, kas pilsētā laupāms, Israēls paturēja sev, kā Kungs bija teicis un Jozua pavēlējis.

²⁸Jozua nodedzināja Aju un padarīja to par izpostījumu uz visiem laikiem — līdz pat šai dienai!

²⁹Un Ajas ķēniņu viņš pakāra kokā līdz vakaram, un, kad norietēja saule, Jozua pavēlēja noņemt viņa līķi no koka — to nosvieda pie pilsētas vārtiem un uzbēra pār to lielu akmens kaudzi — tur tā ir līdz šai dienai.

³⁰Tad Jozua Ēbāla kalnā uzcēla altāri Kungam, Israēla Dievam,

³¹kā Kunga kalps Mozus bija pavēlējis Israēla dēliem un kā rakstīts Mozus bauslības grāmatā — altāri no netēstiem akmeņiem, ko dzelzs rīks nav skāris. Un uz tā tie upurēja sadedzināmos upurus Kungam un kāva miera upurus.

³²Tur uz tiem akmeņiem viņš rakstīja Mozus bauslības norakstu — to viņš rakstīja, klātesot Israēla dēliem.

³³Un viss Israēls kopā ar saviem vecajiem, virsniekiem un tiesnešiem stāvēja abās pusēs šķirstam iepretī levītiem, priesteriem, kuri nesa Kunga derības šķirstu, — gan svešinieki, gan pašu ļaudis — viena puse iepretī Gerizīma kalnam un otra puse iepretī Ēbāla kalnam. Tā Kunga kalps Mozus jau iepriekš tiem bija pavēlējis svētīt Israēla tautu.

³⁴Pēc tam viņš lasīja visus bauslības vārdus — gan svētību, gan lāstu — visu, kas rakstīts bauslības grāmatā.

³⁵No tā, ko Mozus bija pavēlējis, nebija ne vārda, ko Jozua nebūtu nolasījis priekšā visai Israēla sapulcei, sievām, bērniem un svešiniekiem, kas bija viņu vidū.