Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Ebrejiem 12 Bible Online

Ebrejiem 12 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Ebrejiem 12

¹Tādēļ mēs, kam visapkārt liels pulks liecinieku, nolikuši visas nastas un grēku, kas velkas mums līdzi, apņēmības pilni skriesim sacīkstēs, kas mums noliktas.

²Uzlūkosim mūsu ticības aizsācēju un piepildītāju Jēzu, kas viņam sagatavotā prieka dēļ, par kaunu nebēdādams, ir pacietis krustu un nosēdies Dieva tronim pa labai rokai.

³Allaž domājiet par viņu, kas tik daudz naidīguma izcietis no grēciniekiem, lai jūs nenovārgtu savās dvēselēs un nekļūtu nespēcīgi.

⁴Jūs vēl neesat līdz asinīm cīnījušies pret grēku

⁵un esat aizmirsuši iedrošinājumu, kas jūs kā dēlus uzrunā: mans dēls, nenicini Kunga pārmācību, nedz zaudē dūšu, kad viņš tavus grēkus uzrāda;

⁶ko Kungs mīl, to taču viņš pārmāca un šausta katru dēlu, ko viņš pieņem.

⁷Pārmācībā esiet pacietīgi, Dievs izturas pret jums kā pret dēliem. Kuru dēlu gan tēvs nepārmāca?

⁸Bet, ja jūs paliekat bez pārmācības, kam visi ir padoti, tad jūs esat ārlaulības, nevis īstie dēli.

⁹Ja mūs ir pārmācījuši miesīgie tēvi, lai mēs bītos, vai tad mēs daudz vairāk nepakļausimies garu Tēvam, lai dzīvotu?

¹⁰Tie mūs pārmācīja tā, kā tiem šķita pareizi, un tas derēja īsam brīdim; bet viņš — tā, lai tas palīdzētu mums kļūt par viņa svētuma līdzdalībniekiem.

¹¹Neviena pārmācība, kad to saņem, nešķiet prieks, bet gan bēdas, tikai vēlāk tiem, kas tajā vingrināti, tā rada taisnības miera augļus.

¹²Tādēļ iztaisnojiet ļenganās rokas un ļodzīgos ceļus

¹³un iestaigājiet savām kājām taisnas takas; lai klibais nenomaldās, bet kļūst vesels.

¹⁴Meklējiet mieru ar visiem un svētumu, bez kura neviens Kungu neredzēs.

¹⁵Raugieties, lai neviens neatkrīt no Dieva žēlastības, lai neuzaug rūgta sakne, radot nesaskaņas, caur kurām daudzi tiktu aptraipīti.

¹⁶Lai neviens nekļūst tik izvirtis un pasaulīgs kā Ēsavs, kurš par vienu ēdienu pārdeva savu pirmdzimtību.

¹⁷Jūs taču zināt, ka vēlāk, kad viņš gribēja iemantot svētību, viņš tika atmests, un, kaut ar asarām acīs viņš to meklēja, tomēr vairs nevarēja mainīt sava tēva prātu.

¹⁸Jūs taču neesat pienākuši klāt tādam kalnam, ko var aptaustīt ar rokām, nedz arī kvēlojošai ugunij, negaisa krēslai, melnai tumsai un viesuļvētrai,

¹⁹nedz tauru skaņām vai runājošai balsij, kuru dzirdēdami ļaudis lūdza, lai tiem vairs netiek sacīts ne vārds.

²⁰Tie nevarēja panest to, kas bija pavēlēts: ja šim kalnam pieskaras kāds zvērs, tas jānomētā akmeņiem. —

²¹Redzētais bija tik briesmīgs, ka Mozus sacīja: es esmu izbijies un šausmu pārņemts.

²²Bet jūs esat tuvojušies Ciānas kalnam un dzīvā Dieva pilsētai — debesu Jeruzālemei un neskaitāmu eņģeļu pulku svētku svinībām,

²³jūs esat tuvojušies pirmdzimušo draudzei, kuru vārdi ir ierakstīti debesīs, un Dievam, visu tiesnesim, un to dvēselēm, kas sasnieguši pilnību.

²⁴Jūs esat tuvojušies jaunās derības vidutājam Jēzum un apslacīšanai ar viņa asinīm, kas runā daudz stiprāk par Ābela asinīm.

²⁵Pielūkojiet, ka jūs nenoraidāt to, kas runā. Ja sodam neizbēga tie, kas noraidīja to, kas reiz brīdināja virs zemes, tad vēl jo mazāk mēs, ja noraidīsim to, kas tagad brīdina no debesīm.

²⁶Viņa balss toreiz satricināja tikai zemi, bet tagad viņš ir pasludinājis: vēl reizi es satricināšu ne vien zemi, bet arī debesis. —

²⁷Vārdi “vēl reizi” skaidri norāda, ka visu, kas satricināms, viņš tad paņems prom kā piederīgu radībai, lai paliktu nesatricināmais.

²⁸Tādēļ, iemantodami nesatricināmu Valstību, būsim pateicīgi Dievam, kalpojot viņam tīkami ar godbijību,

²⁹jo mūsu Dievs ir kā uguns, kas aprij!