Read New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Soģu 1 Bible Online

Soģu 1 - New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals bible

Soģu 1

¹Tas notika pēc Jozuas nāves. Israēla dēli jautāja Kungam: “Kurš no mums pirmais dosies augšup pret kanaāniešiem, lai cīnītos ar tiem?”

²Kungs atbildēja: “Jūda ies! Redzi, es esmu nodevis šo zemi viņa rokā.”

³Jūda sacīja savam brālim Šimonam: “Nāc kopā ar mani karot pret kanaāniešiem man piešķirtajā daļā, un arī es iešu ar tevi uz tev piešķirto daļu.” Un Šimons gāja ar viņu.

⁴Jūda devās augšup, un Kungs nodeva kanaāniešus un periziešus viņu rokās, un viņi tos sakāva Bezekā — desmit tūkstošus vīru.

⁵Bezekā viņi sastapās ar Adonī-Bezeku[1] un karoja ar to. Viņi sakāva kanaāniešus un periziešus.

⁶Adonī-Bezeks bēga, bet viņi to vajāja, notvēra un nocirta viņam roku un kāju īkšķus.

⁷Un Adonī-Bezeks sacīja: “Septiņdesmit ķēniņiem tika nocirsti roku un kāju īkšķi, un tie uzlasīja to, kas krita zem mana galda. Kā es esmu darījis, tā dievi man atlīdzinājuši!” Viņš tika aizvests uz Jeruzālemi un tur nomira.

⁸Bet Jūdas dēli karoja ar Jeruzālemi, ieņēma to, izkāva ar zobena asmeni un nopostīja pilsētu ar uguni.

⁹Pēc tam Jūdas dēli devās lejā karot ar kanaāniešiem, kas mīt kalnienē, dienvidzemē un zemienē.

¹⁰Jūda devās pret kanaāniešiem, kas mīt Hebronā — agrāk Hebronu sauca Kirjat-Arba — , un viņi sakāva Šēšaju, Ahīmanu un Talmaju.

¹¹No turienes viņi devās pret Debīras iedzīvotājiem — agrāk Debīru sauca Kirjat-Sēfera.

¹²Un Kālebs sacīja: “Kurš sakaus Kirjat-Sēferu un to ieņems, tam es atdošu savu meitu Ahsu par sievu!”

¹³Un to ieņēma Otniēls, Kāleba brāļa Kenaza dēls, jaunākais no tiem, un viņš tam deva par sievu savu meitu Ahsu.

¹⁴Kad viņa nāca, viņa to pierunāja — savu tēvu, lūdzot tam tīrumu. Viņa nokāpa no ēzeļa, un Kālebs tai jautāja: “Kas tev?”

¹⁵Viņa tam teica: “Dod man svētību! — Ja izdevi mani uz sausu zemi, tad iedod man ūdens avotus!” Un Kālebs tai deva augšējos avotus un lejas avotus.

¹⁶Arī kēnieša, Mozus sievastēva, dēli devās augšup no Palmu pilsētas[2] pie Jūdas dēliem uz Jūdas tuksnesi, dienvidos no Arādas. Viņi gāja un apmetās pie šīs tautas.

¹⁷Bet Jūda gāja pie sava brāļa Šimona, un tie kopā sakāva kanaāniešus, kas mita Cefatā, un nodeva to iznīcības lāstam, tāpēc šo pilsētu sauc Horma[3].

¹⁸Jūda ieņēma Gazu un tās novadu, Aškelonu un tās novadu un Ekronu un tās novadu.

¹⁹Kungs bija ar Jūdu, lai tas ieņemtu kalnieni, bet ieleju iedzīvotājus tas nevarēja izdzīt, jo tiem bija dzelzs kararati.

²⁰Kālebam tie deva Hebronu, kā to bija noteicis jau Mozus, un viņš padzina no turienes trīs Anāka dēlus.

²¹Bet jebūsiešus, kas mita Jeruzālemē, Benjāmina dēli nepadzina — jebūsieši mīt pie Benjāmina dēliem Jeruzālemē līdz šai dienai.

²²Arī Jāzepa nams — viņi devās augšup uz Bēteli, un Kungs bija ar viņiem.

²³Jāzepa nams izlūkoja Bēteli — agrāk šo pilsētu sauca Lūza,

²⁴un vērotāji pamanīja iznākam no pilsētas kādu vīru. Tie viņam sacīja: “Jel parādi mums ieeju pilsētā, un mēs izrādīsim tev laipnību.”

²⁵Viņš tiem parādīja ieeju pilsētā, un tie izkāva pilsētu ar zobena asmeni, bet tam vīram un visai viņa dzimtai ļāva aiziet.

²⁶Tas vīrs aizgāja uz hetiešu zemi, uzcēla pilsētu un nosauca to par Lūzu. Tā to sauc līdz šai dienai.

²⁷Bet Manase neieguva īpašumā Bēt-Šeānu ar tās ciemiem, nedz Taanahu ar tās ciemiem un nepadzina Doras un tās ciemu iedzīvotājus, nedz Jibleāmas un tās ciemu iedzīvotājus, nedz Megido un tās ciemu iedzīvotājus. Tā kanaānieši palika dzīvot šajā zemē.

²⁸Kad Israēls pieauga spēkā, tas lika kanaāniešus klaušās, bet padzīt tos nepadzina.

²⁹Arī Efraims neizdzina kanaāniešus, kas dzīvoja Gezerā, un kanaānieši dzīvoja Gezerā kopā ar tiem.

³⁰Un Zebulūns neizdzina Kitronas iedzīvotājus un Nahalālas iedzīvotājus, kanaānieši dzīvoja kopā ar tiem un pildīja klaušas.

³¹Ašērs neizdzina Ako iedzīvotājus un Sidonas iedzīvotājus, nedz arī tos, kas Ahlābā, Ahzīvā, Helbā, Afēkā un Rehobā.

³²Ašērieši dzīvoja starp šīs zemes iedzīvotājiem kanaāniešiem, jo viņi tos nebija izdzinuši.

³³Naftālī neizdzina Bēt-Šemešas iedzīvotājus un arī Bēt-Anatas iedzīvotājus. Viņi dzīvoja starp šīs zemes iedzīvotājiem kanaāniešiem, un Bēt-Šemešas un Bēt-Anatas iedzīvotāji pildīja viņu klaušas.

³⁴Amorieši atspieda Dāna dēlus kalnienē un neļāva tiem nokāpt ielejā.

³⁵Tā amorieši palika dzīvot Har-Heresā, Ajalonā un Šaalbīmā. Bet Jāzepa nams tos stipri apspieda, un tie pildīja viņu klaušas.

³⁶Amoriešu robežas sniedzās no Skorpiju pārejas, no Selas un tālāk.